Mūsu tautastērps. Ieteikumi valkāšanai
   01.12.2011

ALA Kultūras Fonda apgāds ar plašu latviešu sabiedrisko organizāciju un privātpersonu atbalstu  izdevusi Lienas Kaugaras grāmatu „Mūsu tautastērps. Ieteikumi valkāšanai.” Ilgi gaidīts un ļoti nepieciešams izdevums, it īpaši paaudzei, kas dzimusi un uzaugusi ārpus Latvijas.

Etnogrāfiski nepareizu tērpu darinājumi Latvijā, kur sajauktas dažādu novadu tērpu īpašības, krāsu saskaņojumi un nepiemērotu tērpa piederumu valkāšana, vairāk uzskatāms par pēcpadomju mantojumu.  Latvieši Rietumos centušies izkopt etnogrāfiski  pareizu tautastērpu izgatavošanu, lai gan tautastērpu valkāšanā pievērsta mazāka uzmanība . L.Kaugara sniedz detalizētus un reizē lakoniskus ieteikumus, kas jāpatur prātā katram tautastērpa valkātājam: piemēram, „Latvietes nestaigā bez galvassegas, pie tautastērpa nevalkā auskarus, precētas sievas vainagus nevalkā, prievīti nekad nesien ap kaklu utt.” Ievērojot šos norādījumus esam ceļā uz etnogrāfiski pareiza tautastērpa valkāšanu, taču katram novadam ir savas valkāšanas nianses un par dažiem jautājumiem ekspertu vidū joprojām nav vienprātības.

Ieskatoties Latvijas izdevumos piem., E.Siliņas „Latviešu tautas tērpu valkāšanas tradīcijas”, izdota Rīgā, 1991. gadā, redzam Vijciema sievas goda tērpu ar priekšautu, tas pats sakāms par Kārsavas, bagātīgi izšūto Gārsenes (Sēlija) un  Vārkavas vairākās tehnikās  rakstaini izšūto priekšautu ar knipelētām mežģīnēm. Mūsu kaimiņtautās priekšauts ir tautas tērpa sastāvdaļa, it īpaši Lietuvā, kur tas norāda uz sievietes stāvokli ģimenē. Latvijā priekšautu nēsāšana izzūd, taču to valkāšanu tradīciju pie goda tērpa ir iespējams atjaunot. Maz pētīts ir jautājums par to cik „latviski pareizi” vīriem kreklu nesāt sasietu ar jostu virs biksēm. Zināms, ka vairākos Latgales dienvidu daļas pagastos, kā arī Ziemeļlatgalē tā darījuši  ne vien krievu tautības iedzīvotāji, bet arī latvieši. L.Kaugara savā grāmatā šiem jautājumiem nepievēršas, jo izdevuma mērķis ir uzrunāt ASV un citviet ārzemēs dzīvojošu lasītāju, lai viņam būtu priekšstats par latviešu goda tērpa valkāšanas pamatprincipiem. Saprotamā kārtā katra izdevuma nodaļa ir latviešu un angļu valodā. ASV dzīvojošās latviešu mākslinieces Lindas Treijas bagātīgi ilustrētās grāmatas pirmajā daļā lasāmi ieteikumi tērpu valkāšanai jauniešiem un pieaugušajiem. Otrajā daļā sniegti padomi vecākiem,  lai viņu bērni valkātu etnogrāfiski pareizus un vienlaicīgi ērtus tautastērpus. Pie sadaļām galvassegas un vainagi der piebilst, ka vairākos Latvijas novados, it īpaši Ziemeļvidzemē iemīļota ir mataukla. Tā var būt pat līdz sešus metrus gara, austa sarkana lenta, kas tiek iepīta bizēs, kuras apņem apkārt galvai vienu pār otru krustojot un sasienot zem pakauša, lai gali nokarātos uz muguras (Siliņa 7.lpp). Matauklu var nēsāt visdažādākos veidos, meitenes var vienkārši iepīt vienā bizē un sasiet to galā. L.Kaugara izdevuma 5.lpp autore norāda, ka „pie Dienvidlatgales tautastērpa varam siet pārpieri.” Grāmatā attēlots Varakļānu novada pārpieris, kas dod lasītājam nepareizu ieskatu Latvijas ģeogrāfijā. Varakļāni atrodas Latgales Rietumu daļā.  Lieta tāda, ka Latgales tautastērpi tiek dalīti Dienvidlatgales un Ziemeļlatgales tērpos. Dienvidlatgales tērpu areāls ietver ne tikai Zilupi, Ludzu un Dagdu, bet gan visu Latgales centrālo daļu. Varakļānu novada tautas tērps pieskaitāms Austrumlatvijas kultūras apgabalam, kura centrs ir Krustpils etnogrāfiskais novads, kurā savukārt ietilpst Vidzemes vidiene, Augšzeme un liela Latgales rietumu daļa. Grāmatas autore nepieskaras 7-12.gs. arheoloģiskajiem tērpiem, kas  pēdējos gados kļūst visnotaļ populāri, taču ņemot vērā plašo rotu klāstu, nemaz nerunājot par bronzas gredzentiņiem rotātajām latgaļu villainēm ir salīdzinoši dārgi tērpi.

Viena lieta ir  lasīt grāmatu, pavisam cits ieskats tautastērpu daudzveidībā un valkāšanas niansēs rodas ja to visu varam skatīt „pašu acīm”. Šo iespēju piedāvā grāmatai pievienotais  videodisks (DVD) no 2002. g. Čikāgas Dziesmu svētku Tautas tērpu skates. Varam cerēt, ka Milvoku dziesmu svētku rīkotāji programmā iekļaus tautastērpu skati, bet  grāmatai „Mūsu tautastērps. Ieteikumi valkāšanai” ir  jābūt katras latviešu sestdienas skolas bibliotēkā, tai jābūt arī Tavā un tavu bērnu grāmatu plauktā, bet vislabāk L.Kaugares ieteikumus vienmēr „turēt pa rokai.”

Dainis Mjartāns