Latviskas izglītības iespējas Eiropā ārpus Latvijas
   27.09.2012

Saistībā ar Eiropas latviešu apvienības (ELA) biedru organizāciju ikgadējo sanāksmi 8. un 9. septembrī, kas notika Lielbritanijas galvaspilsētā Londonā, plašākai sabiedrībai tika prezentēts nupat tapušais pētījums 32 lappušu apjomā „Latviskas izglītības iespējas Eiropā ārpus Latvijas”. Pētījums ir ELA iniciatīva; tā autori ir ELA prezidija priekšsēdis Aldis Austers un ELA izglītības referente Daina Grase.

Pasaulē, bet jo īpaši Eiropā aug pieprasījums pēc latviskas izglītības. Pirms desmit gadiem Eiropā darbojās tikai četras skoliņas, bet tagad ir jau 42 (pat 43, jo vēl viena vēra durvis pēc pētījuma pabeigšanas). Jāpiebilst, ka neformālās skoliņas ir pirmais solis uz valodu, tās lietojuma nodrošināšanu no Latvijas izceļojušo tautiešu bērnu vidū.

Pētījuma mērķis ir sniegt vispārīgu informāciju par latviskās izglītības pieejamību Eiropā, ieskicēt rekomendācijas polītikas veidotājiem gan valsts, gan nevalsts līmenī un radīt pamatu citiem fundamentāliem pētījumiem par nacionālo izglītību ārpus etniskās dzimtenes robežām.

Pētījums aptveŗ bērnu latviskās izglītības projektus – neformālos un formālos – visās Eiropas valstīs, arī Gruzijā. Izņēmums ir Krievija un pārējās NVS valstis. Tiek analizētas skoliņu ģeogrāfiskās dislokācijas īpatnības, pastāvēšanas ilgums, mācību misija un saturs, skolēnu un skolotāju sastāvs, izmantojamās telpas un saimnieciskā situācija, aplūkota darbības koordinācija un pieejamības atbalsts, apskatītas formālās izglītības iespējas un veikts salīdzinājums ar somu diasporas nacionālās izglītības iespējām ārpus Somijas.

Pētījuma pamatā ir no 2012. gada aprīļa līdz šā gada jūnijam veiktā Eiropas latviešu skoliņu aptauja (skolas bija aicinātas atbildēt uz deviņiem jautājumiem), Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā un Pasaules brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes materiāli, piezīmes no Īrijas latviešu skolotāju semināra Bredfordā 2012. gada 25. un 26. februārī un Latviešu valodas aģentūras (LVA) ziņojums konferencei „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai”, kas notika Rīgā 2012. gada 13. un 14. jūlijā.

Pētījuma tapšanas laikā tika apzinātas 36 Eiropas latviešu skolas. Aptaujas anketu aizpildīja 34 skolas; par divām – Lesteras (Lielbritānija) un Longfordas (Īrija) latviešu skoliņām – daļēja informācija tika iegūta no Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā. Saskaņā ar vortāla www.latviansonline.com sniegto informāciju Eiropā darbojas vēl divas skolas: Daugavas Vanagu Vācijā Latviešu skoliņa un Latviešu bērnu skoliņa „Kastaņa skola” Oslo, taču informācija par šīm skoliņām ir pārāk skopa, lai to izmantotu šajā pētījumā. Pilns aptaujas datu sakopojums atrodams pielikumos pētījuma nobeigumā. Skoliņu kontaktpersonām tika dota iespēja iepazīties ar pētījuma melnrakstu, lai viņiem būtu iespējams sniegt vēl kādus precizējumus un priekšlikumus.

Pētījuma nobeigumā secināts, ka izglītības piedāvājums saistībā ar mūsu izceļojušo tautiešu bērnu latvisko apmācību veidojams krietni plašāks, nekā tas ir pašlaik. Tam būtu jāietveŗ

• metodiska palīdzība bērnu vecākiem tais valstīs un pilsētās, kur latviešu skoliņu nav;
• vadlīniju noteikšana skoliņām, kā arī financiāla palīdzība;
• skolotāju darba (daļēja) legalizēšana, kā arī viņu regulāra apmācība;
• latviešu valodas klašu ieviešana rēgulārajās skolās;
• tālmācības programmu ieviešana;
• ārzemju tautiešu bērnu piedalīšanās nometnēs Latvijā.

Informāciju sagatavojusi
Lāsma Ģibiete