02.09.2013
Latvijas Centrālā padome (LCP) bija nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā - 1943. gada 13. augustā Rīgā slepeni izveidota demokratiska pretošanās kustības organizācija.
LCP veidoja pirmskaŗa lielāko polītisko partiju (Latvijas Sociāldemokratiskā strādnieku partija, Zemnieku savienība, Demokratiskais centrs un Latgales Kristīgo zemnieku partija) pārstāvji ar profesoru Konstantīnu Čaksti priekšgalā. LCP mērķis bija demokratiskas Latvijas Republikas atjaunošana, balstoties uz 1922. gada Satversmes pamatprincipiem. LCP izveidoja slepenus kontaktus ar pārējo Baltijas valstu pretošanās kustību pārstāvjiem, sniedza informāciju un sagatavoja vairākus memorandus Rietumu valstu valdībām. 1944. gada 17. martā pēc LCP iniciātīvas tapa 189 latviešu sabiedriski polītisko darbinieku parakstīts Memorands par nepieciešamību atjaunot Latvijas faktisko suverēnitāti, - starp parakstītājiem bija archibīskaps Teodors Grīnbergs, profesors Pauls Kalniņš, Kārlis Skalbe, Jānis Endzelīns, Jāzeps Vītols, Zinaīda Lazda, Elza Stērste, Fēlikss Cielēns u. c.
Šā Memoranda oriģināls atrodas Latvijas Kaŗa mūzejā (2002. gadā to atrada pārbūves darbos viena no parakstītājiem Jansona ģimenes dzīvesvietā) 2012. gadā Memorands iekļauts UNESCO sarakstā, programmas Pasaules atmiņa Latvijas Nacionālajā reģistrā.
1944. gada vasarā-rudenī sadarbībā ar Latvijas sūtni Stokholmā Voldemāru Salno un zviedru un amerikāņu slepenajiem dienestiem norisinājās latviešu bēgļu laivu akcija pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju. Īpaša loma tās īstenošanā bija LCP sakaru grupai Ventspilī, laivu braucienu organizētajam Eduardam Andersonam un LCP sakarniekam Leonīdam Siliņam. Līdz Otrā pasaules kaŗa beigām Zviedrijā organizēti, ar LCP atbalstu, kā arī privātā kārtā ieradās vairāk nekā 4500 latviešu bēgļu. Objektīvu apstākļu pēc LCP un 1944. gada jūlijā Skrīveŗu pagastā izveidotā ģenerāļa Jāņa Kureļa grupa nespēja īstenot plānus par Latvijas pagaidu valdības izveidošanu un militāras sacelšanās organizēšanu Rīgā un Kurzemē. Tomēr no 1944. gada 18. novembŗa līdz 9. decembrim kaujas pret nacistu okupācijas varas bruņotajiem formējumiem Abavas upes rajonā izcīnīja ģenerāļa Kureļa grupas leitnanta Roberta Rubeņa bataljona kaŗavīri.
13. augusts būtu ierakstāms Latvijā īpaši pieminamo dienu kalendārā līdzās 18. novembrim, 11. novembrim un 4. maijam. (..) sen jau nepieciešamais piemineklis LCP vadītājam Konstantīnam Čakstem un viņa līdzgaitniekiem (..) beidzot jāuzceļ Esplanādē tur, kur Rainis, tur, kur Kalpaks..., raksta mūsu laikraksta polītiskais komentētājs Franks Gordons.
22. augustā Liepājas Latviešu biedrības namā LR Aizsardzības ministrija aicināja uz LCP 70. gadadienai veltītu sarīkojumu. Ievadrunu teica ministrs Dr. Artis Pabriks, norādot, ka, būdams vēsturnieks un polītologs, ir cieši pārliecināts, ka vēsturē un jo īpaši polītikā nav tikai vienkārši melns un balts. No demokratiskas valsts viedokļa vēsturi nevar krāsot melnbaltu vai brūni sarkanu. Ir starptoņi kā šis trešais ceļš LCP. Šie trešā ceļa gājēji gandrīz visi jau ir mūžībā, un ir pēdējais laiks pierakstīt dzīvo liecinieku sniegtās liecības. Diemžēl, kā teica ministrs, esam bijuši nevērīgi, un daudzi cilvēki, kas piedalījās riskantajā bēgļu pārcelšanā, arī kurelieši, ir nepelnīti nenovērtēti! Berlīnē pretošanās kustības dalībniekiem ir vesels mūzejs. Mums jādrupina neizpratnes mūris, jāpanāk, lai šie cilvēki un notikumi ieņemtu pienācīgu vietu Latvijas vēsturē, Šodienas psīcholoģiskajā, ideoloģiskajā un komūnikāciju kaŗā ir nepieciešams nostiprināt savas pozicijas. LCP bija cilvēki, kas prata nostāties savā pozicijā. Ministrs vēl piebilda daudznozīmīgus vārdus: Lai piedotu, ir jāsaņem atvainošanās. Lai mums tas izdodas!
Plašu, faktiem pamatotu referātu nolasīja Latvijas Kaŗa mūzeja Otrā pasaules kaŗa nodaļas vēsturniece Ieva Kvāle, nobeigumā sniedzot vērtīgu ziņu top grāmata par Memoranda parakstītājiem.
Vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētnieks Kārlis Kangeris nolasīja referātu Skats no Zviedrijas: Valsts, vara, slepenie dienesti un LCP. Referents uzsvēra, ka LCP darbību nedrīkst skatīt izolēti, jāpētī vēsturiskās kopsakarības, angļu, amerikāņu un citu valstu sūtniecību loma, kā arī igauņu un lietuviešu darbošanās. Līdz šim bijuši galvenokārt divi avoti, uz kuŗiem pamatoti pētījumi 1945. gadā iznākušās Latvju Ziņas un 1986. gadā izdotā Leonīda Siliņa grāmata Latvijas Centrālā Padome. Pētniekiem pievienojies arī Okupācijas mūzeja vēsturnieks Uldis Neiburgs.
Bija prieks sarīkojumā redzēt jaunsargus, Kurzemes piekrastes laivu akcijas territorijas pašvaldību un mūzeju pārstāvjus. Arī ļaudis no Rubeņa fonda, kuŗi 10. augustā Usmas Tautas namā sarīkoja zinātnisko konferenci un ceļojošo izstādi par pretošanās kustību Latvijā.
Liepājas sarīkojuma emocionālā kulminācija bija Dzintras Gekas dokumentālāfilma Konstantīns par K. Čaksti. Mākslinieciski un informātīvi precīzs un vērtīgs trešā ceļa gājēju un notikumu dokumentējums. Prieks arī par to, ka sarīkojumu apmeklēja Liepājas pilsētas galva Uldis Sesks. Mesti ir kauliņi brāziet nu, viesuļi! teica Rainis.
Ligita Kovtuna
Atpakaļ
.jpg)
