Daiga Mazvērsīte 29.03.2022
Liepāja ir ļoti populārs ceļamērķis, pateicoties tās kultūras dzīvei, viesmīlībai, jūgendstila architektūrai un - jūras tuvumam. Kopš marta tūristus gaida arī jauns vēsturisks, reizē izklaidējošs un visu paaudžu apmeklētāju interesi saistošs objekts sena, bet koša un ļoti pievilcīga celtne Kungu ielā 24. Hoijeres kundzes viesu nams ir viena no vecākajām ēkām pilsētā, un viens no iemesliem, kāpēc celtne izturējusi laika zobu un cilvēku paviršību, ir tas, ka pie atraitnes Hoijeres 1697. gada martā izguldīts Pēteris Pirmais jeb Lielais, tobrīd vien 25 gadus vecs jauneklis, kronēts par Krievijas caru tikai piecus gadus vēlāk. Monarchisti šogad varētu atzīmēt Pētera Lielā jubileju, jo viņš dzimis 1672. gada 9. jūnijā. Jauniekārtotajā ekspozīcijā ierīkots imperatora guļamkambaris, kuŗā apskatāmi ne tikai sienu gleznojumi un krāšņa krāsns, bet arī 17. gadsimta naktspods, jo tualešu tolaik mājas iekšpusē vēl nebija. Toties tagad pagrabstāvā gaidītā vīna pagraba vietā ierīkotas skaistas labierīcības, kas noderēs Hoijeras kundzes viesu nama ēdienu baudītājiem. Tiesa, baroka laika virtuves piedāvājums ir trūcīgāks par to, ar kādu mielojās Pēteris un viņa svīta.
1938. gada rakstā laikrakstā Kurzemes Vārds Pēteŗa vizītes dienās Liepājā par viņa apmešanās vietu nosaukta Hoijera kundzes viesnīca, kuŗas toreizējā adrese bija Kungu iela 22. Kā apgalvo raksta autors, Liepājas mūzeja pārzinis Jānis Sudmalis, pie tās vēl joprojām atradusies plāksne ar uzrakstu krievu valodā, ka šinī namā 1697. gadā dzīvoja Pēteris Lielais. Šī pirmā apciemojuma laikā (Pēteris pilsētā uzturējās piecas dienas arī 1716. gadā gaŗāka ārzemju brauciena laikā) Liepāja bija vēl samērā nenozīmīga pilsētiņa ar apmēram 2000 iedzīvotājiem, kuŗus pirms dažiem gadiem bija paretinājis mēris. Smiltīs sabūvēti koka namiņi, ne miņas no tagad Liepājas ainavā raksturīgajiem baznīcu torņiem.
Osta vēl nebija izbūvēta, kad Pēteris I ar nelielu pavadoņu grupu ieradās, lai iepazītos ar vietējo kuģu būvētavu. It kā viņš pats piedalījies darbos, lai parādītu savu spēku, tērzējis ar svešzemju jūrniekiem. Spriežot pēc rēķina par 653 guldeņiem, ko apmaksājis Kurzemes hercogs Frīdrichs Kazimirs, Hoijeres madāmas namā nākamais imperators ar pavadoņiem kopskaitā 47 vīriem, vareni ēduši un tikpat vareni dzēruši. Iztukšots stopiem degvīna, mucām kungu un kalpotāju alus. Hoijeres kundze augstajiem viesiem galdā likusi vērša, teļa un aitas gaļu, šķiņķi, vistas, tītarus un zosis, kā arī siļķes, lašus, butes, mencas, nav trūcis arī ne austeru, ne citronu un pomeranču. Pēc tam Pēteris I devās uz Rietumeiropu, bet Hoijeres kundze turpināja saimniekot Liepājā. Viņa bijusi holandiete, kuŗas vīrs gaļas brāķeris Dāvids pāragri aizsaukts Mūžībā, tad nu visa saimniecība un četras atvases palika uz šīs uzņēmīgās sievietes pleciem.
Margarētei Ģertrūdei Hoijerei veltītu vēsturisku aprakstu var izlasīt restaurētajā ēkā, kas iekārtota kā interjera mūzejs. Pa galvenajām durvīm ienākot, gan uzreiz nokļūsiet kroga gaisotnē gardēžiem te ir plaša izvēle, baudāmas arī divu un triju kārtu maltītes, kamēr dažs apmierināsies ar zāļu tēju. Nākotnē ēdienkarti papildināšot arī austeres kā Pētera I laikos, un solīta arī svaiga maize, tepat uz vietas krāsnī cepta. Ēkas centrā uzmūrēts iespaidīgs manteļskurstenis, kāds esot vienīgais Liepājā. Skursteņaugšā uz āķiem varētu pat žāvēties gaļa, taču, ja medalus nekārojas, droši var doties krogam cauri uz mūzeja telpām - Hoijeres viesistabu vai guļamistabu, uz viņas meitas istabu, kā arī viesu apartamentiem.
Skaidrs, ka no kādreizējā interjera saglabājies ļoti maz piemēram, sienu un grīdas krāsojuma detaļas. Visā ēkā likvidēti koka konstrukcijās esošie kaitēkļi, nostiprināti ēkas pamati, veikta ēkas sienu un pārsegumu koka konstrukciju protezēšana, daļēja siju nomaiņa, kā arī pilnīgi jaunu koka siju montāža. Tāpat attīrīti esošie māla dakstiņi, uzmontēti jauni dakstiņi. Gadiem ilgās restaurācijas laikā kopumā uzieti 126 dažādi archeoloģiskie atradumi, tostarp arī, piemēram, seni tapešu un krāsns podiņu fragmenti. Pēc to parauga būvētas divas Hoijeres kundzes viesnīcas telpās esošās krāsnis, taču vērtīgākais atradums holandiešu dukāts, par kuŗu varēja nopirkt zirgu, nodots Liepājas mūzejam. Jaunie grīdas dēļi apstrādāti ar lineļļu, durvju un logu metalla detaļas ir restaurētas vai arī darinātas no jauna pēc atbilstoša laika Liepājas ēku paraugiem Latvijas Etnografiskā brīvdabas mūzeja kalēju darbnīcā.
Ļoti apjomīgā un vairākus miljonus vērtā restaurācijas projekta architekte un interjeru ekspozīcijas veidotāja ir Liesma Markova, kuŗas ieskatā otra šāda līmeņa restaurācijas objekta Liepājā nav. Liels gandarījums, ka atrasti interjera gleznojumi, kuŗi šķita zuduši senākie datējami pat ar 17. gadsimtu, un tie, protams, rūpīgi atjaunoti. Unikāla vērtība ir arī lūka hallē, pa kuŗu preces ar ķēdēm pacēla uz jumta stāvu un bēniņiem, kur Hoijera kundzei atradās pārtikas noliktava. Šāds viduslaiku loģistikas risinājums citās Latvijas koka ēkās nav konstatēts, bet kādam jaunatklājums varbūt būs no metalla darināts gultas sildītājs, kuŗā sabēra kvēlojošas ogles.
Par Hoijera kundzes mūža nogali precīzu ziņu nav, ēku 1835. gadā nopircis Libavas notārs Kristofs Vilchelms Stenders. Nama tagadējā āriene atspoguļo arī architektūras modes maiņas, tā klātpiebūvētie kambarīši melni krāsotajā, aizmugurējā daļā pat šķiet interesantāki par perfekti atjaunoto ielaspuses fasādi. Otro stāvu namam uzcēlis Stenders, tāpēc no pirmā stāva un 17. gadsimta, uzkāpjot pa kāpnēm uz otro stāvu, tūdaļ nonāksiet 19. gadsimtā. Šeit atjaunota Stendera kunga dzīvojamā istaba, bērnistaba, guļamistaba un virtuve, ļaujot iztēloties, kā tolaik dzīvoja turīgie liepājnieki. Mazos droši vien visvairāk aizraus leļļu māja un dzelzceļa modelis, par kuŗu sajūsminājās arī mazo zēnu tēti. Varētu ilgi pētīt vilcienu un sliežu trasi, savukārt daiļais dzimums pievērsīs uzmanību tekstilijām mežģīnēm, paklājiem, izšuvumiem, ar kādiem lepojās arī mūsu latviskās vecmāmiņas, pašas būdamas čaklas rokdarbnieces.
Tā kā oriģinālo interjera priekšmetu ēkā nebija, tad Hoijera kundzes viesu nams ticis pie izsolēs iegādātām ārzemju mēbelēm, arī pāris vietējiem skapjiem. Līdz ar to kovidlaika pandēmija būtiski aizkavēja šī 17. un 19. gadsimta interjera mūzeja atvēršanu, jo izsoļu nami bija slēgti. Daļa eksponātu deponēti no citiem Latvijas mūzejiem. Pašlaik otrajā stāvā Stenderu kuplās saimes miteklī acis priecē spoguļi, koka lādes, kroņlukturi, senatnīgas bufetes, izšūšanas galdiņi, porcelāna servīzes un citas jaukas lietas. Kopumā mūzejs iegādājies gandrīz 200 jaunu priekšmetus gan no vietējiem kolekcionāriem, gan Vācijā, Francijā, Holandē. Saskaņā ar laikmetu ekspozīcijā redzami Delfta un holandiešu fajansa trauki, un viņu jaunākie brāļi iegādājami Hoijeres kundzes viesu nama suvenīru veikalā, jo Liepājas mūzejs noslēdzis ekskluzīvu sadarbības līgumu ar šo zili balto keramikas izstrādājumu ražotni De Porceleyne Fles anno 1653 par Royal Delft izstrādājumu piegādi.
Jaunatklātā mūzeja otrajā stāvā, notāra Stendera mājīgajos apartamentos atrodas arī konditoreja un telpa, kuŗā varētu notikt sarīkojumi, konferences vai priekšlasījumu nelielam apmeklētāju skaitam. Restaurācija veikta arī pagrabā, kur gan nav iekārtots Pētera Pirmā laika vīna pagrabs, toties izstādītas atrastās interjera liecības podiņu un flīžu lauskas, tapešu fragmenti, pēc kuru parauga atjaunotas tapetes 19. gadsimta telpās. Mūrēto laukakmeņu sienas nokrāsotas baltas, grīda izklāta ar seniem holandiešu klinkera ķieģelīšiem. Laikmeta atmosfēru pastiprina arī muzeja darbinieki, kuri tērpušies senos holandiešu tērpu atdarinājumos to autore ir liepājniece Dace Lanka. Par atbilstoša stila traukiem uz kroga galdiem un arī suvenīru veikaliņā gādājušas keramiķes Kristīne Cukura un Linda Sulataura, pētot Nīderlandes mūzeju eksponātus un vietējo muzeju krājumus.
Tātad ja vēlaties ne tikai vizuālu, bet arī gastronomisku ceļojumu laikā un telpā, droši uz Hoijeres kundzes viesu namu Liepājā. Tas ir viens no namiem ēku kompleksā, kuru pilsētas pašvaldība iegādājās 2011. gadā, līdzās darbojas folkloras centrs Namīns, jauniešu māja un dizaina studija LATVA. Tādējādi līdz ar jaunatklāto Hoijeres kundzes viesu namu izveidots Kungu ielas radošais kvartāls. Starp citu, blakus esošajā ēkā Kungu ielā 26 Ziemeļu kaŗa laikā 1701. gadā uzturējās tobrīd 20 gadus vecais Zviedrijas karalis Kārlis XII. Pērn pie šī toreizējā birģermeistara Šrēdera nama atklāta piemiņas plāksne, kuŗu par saviem personiskajiem līdzekļiem 850 eiro pasūtīja rakstnieks Ēriks Kūlis, lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu. Blakus māja, tagadējais Hoijeres nams, allaž tika daudzināta kā Pētera Pirmā nams, kamēr par Kārļa XII viesošanos atgādinājums bija izgaisis. Iepriekšējo plāksni droši vien bija iekārojuši krāsaino metālu zagļi, arī tādēļ Kūļa dāvinājums pilsētai tapis marmorā ar uzrakstiem latviešu un angļu valodā. Šī ēka gan nepieder pašvaldībai, bet kādam maskavietim
Atpakaļ
.jpg)
