13.03.2018
Daugavas Vanagu fonda (DVF) delegātu sapulcē šā gada 10. 11. martā Straumēnos delegāti ar aklamāciju ievēlēja Laimoni Ceriņu par DVF Goda priekšsēdi. Piecdesmit divus gadus darbojies DVF valdē, Laimonis ir pelnījis šo goda amatu ar savu neatlaidīgo darbu latviešu sabiedrības labā.
Laimonis dzimis 6. jūnijā 1926. gadā, Liepas pagastā, Cēsu apriņķī.
Otrā pasaules kaŗa beigu posmā, 1944. gada augustā, viņu iesauca Latviešu leģionā, 15. divīzijā. Nosūtīts artilērijas mācībās uz Josefštati, tuvu Čechijas/Polijas robežai, tad cīnījies atkāpšanās kaujās Vācijā un kaŗa beigas sagaidījis Vācijas territorijā. Zēdelgemas gūstekņu nometnē piedalījies Daugavas Vanagu organizācijas dibināšanā. No gūsta atbrīvots, pārgājis uz Oldenburgas bēgļu nometni.
Anglijā iebraucis 1947. gada beigās, Laimonis pirmos sešus gadus strādāja lauksaimniecības darbos, tad 13 gadus tekstilrūpniecībā. 25 gadi nostrādāti ogļraktuvju technisko sakaru instrumentu fabrikā. Kopš 1991. gada ir pensijā.
1954. gada 17. oktobrī Laimonis piedalījās DVF Derbijas kopas dibināšanā un tika ievēlēts par tās pilnvaroto, bijis ilggadējs DVF Derbijas nodaļas valdes loceklis. Viņš nenoguris mudināja Derbijas jauno latviešu sabiedrību iestāties un darboties Vanagos.
1966. gadā Laimoni pirmo reizi ievēlēja Daugavas Vanagu fonda valdē, kur viņš turpināja savu darbību līdz pat 2018. gadam, glabājot DVF archīvu un pildot biedrziņa un administratora pienākumus. Laimonis ir apsolījis turpināt savu archivāra darbu, iekārtojot archīvu jaunajās telpās DVF īpašumā Straumēnos.
Kad 1976. gadā dibināja Straumēnus, Laimonis kļuva par ieņēma kluba sekretāru. Savā laikā arī ieņēmis amatus LNPL un darbojies Latviešu preses biedrībā. Īpaši nozīmīgi ir bijuši Laimoņa darbi gadu desmitu gaŗumā, veidojot Lielbritanijā mirušo tautiešu reģistru. To darot, viņš saņēmis neskaitāmus Latvijā un citur dzīvojošo tautiešu izziņu jautājumus par tuvinieku likteņiem un gādājis atbildes uz tiem.
1968. gadā Laimoni apbalvoja ar DV organizācijas nozīmi zeltā.
Laimonis ir cilvēks, kas mīl strādāt un negaida atzinību. Intervijā Brīvai Latvijai 2001. gadā, savā 75. dzimšanas dienā, Laimonis teica: Man ir tāda sajūta, ka jūs gatavojaties "augstai" reportāžai. Esmu tikai ļoti mazs, nenozīmīgs ritenītis plašajā sabiedrības mašinērijā. Man netīk slavināšana. Ko esmu darījis vai daru, viss darīts ar pienākuma apziņu, kā normatīvajos nolikumos paredzēts. Ja tautieši mani ir izvirzījuši un man uzticējuši sabiedriskos pienākumus, tad par to pateicos."
Piešķirot goda amatu, Laimonim pasniedza ziedus, kā arī Atzinības rakstu no Latvijas vēstnieces Apvienotajā Karalistē Baibas Bražes.
Red.
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
