Lai kokles skanētu arī turpmāk
   19.10.2011

Attēlā koklē Artūrs Krolmanis un Ansis Jansons

Biedrības Latgales tradicionālais kultūras centrs „Latgaļu sāta” vadītāja Marika Zeimule saka: „Latvijā etnogrāfisko kokļu spēle nav plaši izplatīta, lai gan kokli uzskatām par nacionālo mūzikas instrumentu. Koklēšana nu ir kļuvusi par retu māku, bet senāk koklētāji bija īpašā statusā, ne velti kokles sauc par Dieva vai zelta koklēm.”

Viņas teiktajam var piekrist, lai gan etnogrāfiskās kokles  spēlēšana pēdējo gadu laikā piedzīvojušas renesanci, par ko jāpateicas tieši „Latgaļu sātas” entuziastiem un jauniešiem, kas kokles skaņai iedvesuši mūsdienīguma elpu. Tā ir cesvainiete Latvīte Podiņa, kas izveidojusi savu grupu „Vētras saites” un kā pirmā Latvijā spēlē uz elektriskās kokles un Laima Jansone,  kuras spēles stilā īpašu vietu ieņem improvizācija. Tā ir mijiedarbe starp meditatīvo un impulsīvo, starp seno un tagadējo.

 Oktobrī Valmieras pusē  uz Vidzemes koklētāju saietu pulcējās etnogrāfiskās kokles spēles entuziasti un interesenti no  Rīgas, Valmieras, Madonas, Jaunpiebalgas, Limbažiem, Druvienas un Varakļāniem. Klātesošie varēja apskatīt biedrības „Latgaļu sāta” veidoto etnogrāfisko instrumentu izstādi, kā arī noklausīties vairākus priekšlasījumus. Saistošs bija Kanādas latvieša Miķeļa Svilāna stāstījums par koklēšanas tradīcijām un kokļu meistariem ārpus Latvijas, savukārt Dainis Mjartāns klātesošos iepazīstināja ar „Latgaļu sātas” darbību Varakļānu un Viļānu novados. Biedrība darbojās kokļu meistara Donata Vucina mājās, šeit katru gadu uz viņa piemiņas pasākumu pulcējas koklētāji no Latvijas, Lietuvas kā arī ASV. D. Vucina  Latgales tipa kokles aizceļojušas  uz daudzām valstīm, uz tām spēlē Mineapolē, Toronto, Viļņā, Minskā.

Folklora un etnogrāfija mūsdienu sabiedrībā starp popkultūras piedāvājumiem ir ļoti nepieciešama, lai izprastu savu vēsturi un kultūras saknes. Vidzemes koklētāju saietā kokles spēles māku demonstrēja vairāki puiši - gados jaunais Jānis Jātnieks, Ansis Jansons un Artūrs Krolmanis, Amanda Jātniece, Valdis Ērglis, Ieva Danovska un citi.

Koklēšana uz etnogrāfiskajām koklēm jauniešu vidū savulaik Vidzemē uzplauka pateicoties madonieša Aivara Zariņa aktivitātēm. Pēc viņas vārdiem būtu vēlams, ka mūzikas skolas arī tagad būtu iespēju apgūt tradicionālo koklēšanu. Kā norāda Vidzemes koklētāju saieta organizētāja M. Zeimule: „ Kopā spēlējot, veidojot muzikālas ainas, sadziedoties, folkloras mīļotāji padara ciešākas saites savā starpā, iegūstot jaunus draugus, apmainās ar pieredzi un iespaidiem, tādejādi nostiprinot motivāciju turpināt šo nodarbošanos. Arī tie, kas vēl neprot spēlēt šo tautas mūzikas instrumentu,  pasākuma iespaidā varētu pārdomāt iespēju kļūt par koklētāju.”
Dalībnieki saka lielu paldies Vidzemes plānošanas reģiona Kultūras programmai par atbalstu un īpaši M. Zeimulei par fantastisko iespēju koklētājiem sabraukt kopā un uzspēlēt. Paldies Lauku māju „Lantus” saimniekiem, kuri  sagādāja jaukus mirkļus un nodrošināja ērtu un baudpilnu izmitināšanu.

Tiem, kam interesē koklēšanas attīstība Latvijā iesaku ieskatīties šajās mājas lapās:
http://www.laimajansone.com/
http://koklesrullee.wordpress.com/

Teksts un foto Dainis Mjartāns