Ko runāšu, ko dziedāšu, svešu zemi staigājot? ‒ Dziedāš’ savu latvju dziesmu, runāš’ latvju valodiņ’
Ligita Kovtuna    28.06.2022

 

Vēl jo dziļāku jēgu un saturu šiem tautasdziesmas vārdiem, kas skanēja no “Eslingena ‒ 75” svētku Lielkoncerta skatuves, piešķir fakts, ka jau otro reizi tos rīko jaunie latvieši, kas Vāciju par savu mītneszemi (cerams – pagaidu!) izraudzījuši pēdējā laikā. Proti, pirms pieciem gadiem Vācijas latviešu kultūras biedrība SAIME ar darbīgo, prasmīgo un gudro “atspoli” Lauru Putāni priekšgalā, piepulcējot tādus pašus domubiedrus, sarīkoja lieliskus svētkus “Eslingena -70”. Izdevās godam, un nu pēc pieciem gadiem nākamie – vēl krāšņāki, vēl plašāki, vēl sirsnīgāki. Atpakaļceļā lidmašīnā kāda ceļabiedre teica tā: “Vai tiešām mums, latviešiem, visu laiku vajadzīgi dziesmu svētki, lai būtu tik draudzīgi un vienoti?!” 

“Šie ir saprašanās, satikšanās un vienības svētki,” citējot Valdemāra Kārkliņa 1947. gadā, pirmo Eslingenas dziesmu svētku sakarā teikto, saka Laura. “Un tas nav zaudējis nozīmību arī šodien, gluži otrādi – ir ļoti aktuāli!” 

Šāgada svētkos Eslingenā bija ieradušies dalībnieki  no 14 valstīm, tostarp Latvijas, kopskaitā ap 900, pārstāvot 54 mākslinieciskās kopas – dziedātājus, dejotājus, folkloristus. Apsveikuma vēstules bija atsūtījuši Valsts prezidents un premjērministrs, ar savu klātbūtni svētkus pagodināja diasporas vēstniece Elita Gavele, kultūras ministrs Nauris Puntulis, Nacionālā Tautas mākslas centra vadības dāmas Signe Pujāte un Daina Markova (abas arī stājās kopkoŗa rindās!). Svētku koncerta vadība bija ELAs kultūras nozares vadītājas Leldes Vikmanes un mūziķa, vācu puiša Jorana Šteinhauera rokās. Starp citu, viņam nu ļoti piestāv latviešu tautas tērps! Pie Eslingenas rātsnama plīvoja Latvijas karogs, un vietējo ļaužu interese bija patiešām liela un neviltota. Par to pārliecinājos arī grāmatas “Atmiņas par Eslingenu” vācu izdevuma prezentācijā un tirdziņā, kur to līdz ar citām “Laika grāmatas” grāmatām piedāvājām iegādāties. Prieks, ka bija ieradusies Latvijas sabiedriskā TV, un ik vakaru Tēvzemē varēja ieskatīties Eslingenas svētku ikdienā.  

Un tad gājiens! Svelme nežēlīga – 37 gradi pēc Celsija, bet neredzēja nevienas noguruma pārņemtas sejas. Dziesmām skanot, krāšņo tautastērpu parāde aizvijās pa gleznainās Eslingenas ieliņām, stāstot par mūsu – latviešu galveno pazīšanās zīmi.  

Nākamajos mūsu laikraksta numuros stāstīsim vēl – notikumi un sarīkojumi ritēja nepārtrauktā gaitā. Ielās un laukumos dziedāja un dejoja lieli un mazi (“Zelta sietiņš!” no Latvijas) tautieši, pacilājot prātu eslingeniešiem un pilsētas pie Nekāras viesiem. Izturīgākie līksmojuši līdz svētdienas rītausmai...