Jāņa Akuratera namā
Lāsma Ģibiete    20.05.2014

 

Viens no pagājušā gada vasaras skaistākajiem piedzīvojumiem bija gaŗa pastaiga pa Rīgas apkaimi - Torņakalnu. Pastaigas laikā kopā ar kollēgu, Melburnas latviešu vidusskolas mācību pārzini un skolotāju Kārli Brēmani apmeklējām gan Arkādijas parku, kas, kā jau vasarā,  priecēja ar neskaitāmām puķēm, pat ar ūdensrozēm, gan Torņakalna staciju, no kurienes 1941. un 1949. gadā uz padomju soda nometnēm Sibirijā tika deportēti bezgala daudzi nevainīgi cilvēki, gan Jāņa Akuratera mūzeju. Šai reizē  vēlējos lasītājiem pastāstīt par dzejnieka, rakstnieka un polītiķa J. Akuratera (1876-1937) namu O. Vācieša ielā 6a un tajā iekārtoto mūzeju.

 

 

VIESMĪLĪGAIS NAMS

 

Pavisam netālu no Rīgas Lutera draudzes, ko tautā dēvē arī par Torņakalna baznīcu, slejas koka nams, pie kuŗa ieejas vārtiņiem  uzraksts vēstī, ka te atrodas Jāņa Akuratera mūzejs. Jā, patiesi: šai savdabīgi skaistajā Rīgas apkaimē dzejnieks dzīvojis no 1933. līdz 1937. gadam –  līdz savai nāves stundai, savukārt kopš 1991. gada 5. maija viņa ģimenes mājā atrodas mūzejs. Tā atvēršanas brīdī apmeklētāji gan varējuši apskatīt tikai vienu telpu – kamīnzāli, bet šobrīd ikviens interesents var iegriezties arī dzejnieka kabinetā, Gaišajā salonā, Marijas istabā un ēdamistabā. J. Akuratera māja ieguvusi vēstures pieminekļa statusu, bet 2004. gadā izstrādāta un apstiprināta „Jāņa Akuratera mūzeja ekspozīcijas koncepcija”.

 

J. Akuratera māja Torņakalnā uzcēlta 1933. gadā pēc architekta Vernera Vitanda (1903-1982) projekta, savukārt tās vietu dzejniekam palīdzējis izvēlēties mākslinieks Oskars Kalējs (1902-1993). Architekts 1932. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Architektūras fakultātes profesora P. Kundziņa darbnīcu un pēc tam strādājis Latvijas Kaŗa ministrijas būvniecības daļā, kā arī savā birojā.

 

J. Akuraters namā pārcēlies tai pašā 1933. gadā, kad būvdarbi vēl pat neesot bijuši pabeigti. Izcilā latviešu rakstniece, esejiste Zenta Mauriņa (1897-1978.) savā darbā „Uzdrīkstēties ir skaisti” pēc kādas viesošanās  nesen uzceltajā dzejnieka namā raksta: „Nebija ne tapešu, ne balsinātu griestu; kā sienas, tā griesti bija apšūti ar bērza finieŗiem. Telpās vēl juta svaigā koka un sveķu smaržu (..).”

 

Par laimi, no 1933. gada līdz mūsdienām ir saglabājusies nama interjera apdare un plānojums. Padomju okupācijas laikā mājai pietrūcis pāris kvadrātmetru, lai to nacionālizētu, tāpēc nams palicis J. Akuratera ģimenes īpašumā. Lai māju varētu uzturēt, padomju laikos tās istabas izīrētas. Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās J. Akuratera mazdēls, kas tolaik dzīvoja un strādāja Viļņā, īpašumu pārdeva Kultūras ministrijas Raiņa Literātūras un mākslas vēstures mūzejam. Pirmā doma bija mājā ierīkot restaurācijas darbnīcu, taču radās arī ideja par J. Akuratera mūzeju. Jāpiebilst, ka restaurācijas darbnīca mājas augšstāvā atradās vēl vairākus gadus pēc mūzeja pirmās ekspozīcijas atklāšanas kamīnzālē.

 

 

GLEZNIECĪBAS PĒRLES

 

Iegriezušies J. Akuratera mūzejā, apmeklētāji ne tikai var uzzināt daudz jauna par pašu  talantīgo dzejnieku un rakstnieku, viņa dzīvesgājumu, bet arī aplūkot vairākas izcilu mākslinieku gleznas, kam Latvijas mākslas vēsturē ir liela nozīme. Laikā, kad mūzeju apmeklējām mēs, tā Gaišajā salonā bija iekārtota gleznotāja ainavista Konrāda Ubāna (1893-1981.) piemiņai veltīta izstāde. Viņam 2013. gada decembrī apritēja 120. gadskārta. Jāpiebilst, ka Akurateru ģimenei piederējušas veselas četras K. Ubāna gleznas: „Jāņa Akuratera portrets” (1917), „Aleja” (1929), „Birznieki” (gads nezināms) un „Kokneses ainava” (1929).

 

Gaišajā salonā izstāde iekārtota, turpinot J. Akuratera mūzeja izstāžu tradiciju, kuŗu mērķis ir palīdzēt apmēklētājiem izprast Akurateru ģimenes kollekcijas mākslas darbu nozīmi dzejnieka daiļradē. Izrādās – Akurateru ģimenei piederošajā gleznu kollekcijā K. Ubāns ir otrs plašāk pārstāvētais gleznotājs aiz Oskara Kalēja. Ar K. Ubānu dzejnieks iepazinies strēlnieku vienībā Pirmā pasaules kaŗa laikā. Meistara gleznotais J. Akuratera portrets strēlnieka formas tērpā ir īsts tā laika liecinieks. Dzejnieka un gleznotāja draudzība turpinājās arī pēc kaŗa: K. Ubāns bija viesis gan J. Akuratera dzīvoklī Rīgā, gan viņa dzīvesbiedres Marijas Akurateres lauku mājās „Birzniekos” (vērts vēlreiz pieminēt K. Ubāna gleznu „Birznieki”), savukārt dzejnieka ģimene ciemojās K. Ubāna vasaras mājā Koknesē.

 

K. Ubāns bija izcils ainavists, intimas noskaņas ainavas meistars, izsmalcināts kolorists. Viņš gleznojis arī portretus, klusās dabas, aktus, darbojies grafikā, tēlniecībā, keramikā. Strādājis eļļas technikā, kuŗā īpaši jāpiemin meistara gleznotās Kokneses un  Pārdaugavas ainavas, kā arī Francijas skati. Gleznotāja jubilejas izstādē, ko J. Akuratera mūzejā varēja apskatīt pērnvasar, bija akcentēta tieši Kokneses tematika. Kokneses un tai tuvās apkārtnes, Daugavas ainavas Akurateru ģimenei bijušas īpaši tuvas, jo ceļš no Rīgas uz Marijas Akurateres „Birzniekiem” vedis caur Koknesi, savukārt no „Birzniekiem” 10 km attālais Staburags bijis ģimenes pastaigu galamērķis svētdienās. Tātad  var teikt, ka izstādē apmeklētājiem  atklāta to dabas ainavu klātiene, kuŗas  J. Akurateram un viņa ģimenes locekļiem veidojušas viņu apzinātu vai neapzinātu  izpratni par skaistām, iedvesmojošām ainavām. Minētās gleznas mūzejā iespējams aplūkot pastāvīgi.

 

Jāņa Akuratera mūzejs atrodas O. Vācieša ielā 6a, Rīgā LV – 1004,  tālrunis: 00371 67619934