Gundega Saulīte 02.06.2024
Jau vairākas nedēļas, kopš dienasgaismu ieraudzījis apgāda “Laika grāmata” izdevums - grāmata ar dzidrām rasas lāsēm uz vāka. Autore Helju Lelde Maja Ralbringa savam miniatūru krājumam devusi nosaukumu “Pērļu lasītāja”. Grāmatas atvēršanas svinības notika Nacionālās bibliotēkas Viesu telpā 20. maijā un pulcēja jo kuplu interesentu un draugu sabiedrību. Šim notikuma bija izvēlēta zīmīga diena, autores mātes tulkotājas Maijas Silmales 100. dzimšanas diena. Veltījums Mātei līdz ar portreta aprisēm skatāms vēl pirms teksta lappusēm. Jāpiezīmē, ka latviešu kultūrai tik nozīmīgās personības Maijas Silmales simto gadskārtu šajās dienās Latvijā daudzināja arī 50 gadu okupācijas mūzejā, arī atmiņu publikācijā žurnālā Rīgas laiks.
Sākumā lasām redaktores Ritas Rotkales apcerējumu par autori, tās dzīvesceļu, likteni un mūža gaitām, līdz klajā nākusi šī prozas grāmata. Helju Ralbringai laimējies piedzimt talantiem un garīgām interesēm bagātā latviešu inteliģentu ģimenē, viņas tēvs ir ilggadējs Dailes teātŗa aktieris un režisors Miervaldis Ozoliņš. Abi vecāki savulaik kā Franču grupas dalībnieki ir tiesāti par pretpadomju darbību, jo viņi interesējās, lasīja, tulkoja un izdeva skaistās pašrocīgi veidotās grāmatiņās to, kas viņus saviļņoja un aizrāva franču literātūrā. Neilgi pirms nāves tēvs meitai atklājis līdz tam nezināmu ģimenes leģendu par savu adoptēta bērna izcelsmi. Šis stāsts dziļi ietekmējis meitas gaitas, savā ziņā pat licis pievērsties literārai darbībai.
Tagad Helju dzīvo Zviedrijā, vēl arvien lolo sapni tuvāk iepazīt Norvēģijas dabas varenību. Grāmatas atvēršanā piedalījās arī viņas vīrs, vecākais dēls un vedekla. Sapni par Norvēģiju šai sarīkojumā iemiesoja mūziķes Ievas Nīmanes tautasdziesmu dziedājumi un mūzicēšana. Bet aktrise Indra Burkovska lasīja fragmentus no jaunās grāmatas un to darīja tik smalkjūtīgi, it viegli pieskardamās vārdiem, domām, izjūtām.
Helju Ralbringas rokrakstam ir īpatnējs šarms - reālās dzīves faktu un priekšmetu tēlojums, visa pasaules uztvere liecina par gaišu, mazdrusciņ romantisku, vitālu un dzīveskāru personību, kam arī viegls humoŗs nav svešs. Viņai ir skaista valoda, vārda spēku un nianses autore pārvalda lieliski. Un rakstnieces stilam atbilstoši smalku, iztēli raisošu ietērpu grāmatai izveidojusi māksliniece Daiga Dunse.
Brīnišķīgā precīzitātē un apgarotā tēlainībā Helju raksturo savas dzīves vērtības nobeiguma tēlojumā, pie reizes arī atklājot grāmatas nosaukuma būtību.
“Kad cilvēki man jautā, kas es esmu, es atbildu, ka pērļu un dārgakmeņu lasītāja. Un tad viņus interesē, vai es nirstu dienvidu zemju siltajās jūrās, vai kāpju augstos kalnos, vai pazūdu dziļās alās. Es atbildu viņiem, ka jā, ka es to tiešām daru. Un tad viņi saka, ka es laikam esot ļoti bagāta, ja man pieder tik daudz dārgumu. Es atbildu viņiem, ka man pieder tik daudz bagātības, kuŗu nav iespējams pazaudēt, pat kuģim bojā ejot. [..] Tad cilvēki man jautā, vai dalos savā bagātībā ar nabagiem. Un es viņiem stāstu, ka mana bagātība stāv pilnīgi nepieskatīta un katrs var paņemt sev tik, cik viņam vajag. [..]
Ja runājam par siltajām jūrām, tad viena tāda man ir. Tā ir manas mīlestības jūra, kurā tīk man nirt. Tur redzu pasakaino zemūdens pasauli. Gliemežnīcas slēpj mīļu vārdu pērles. [..]
Jā, man pieeder arī savas alas, noslēpumiem bagātas. Par tām es neteikšu jums ne vārda. Jo tad tās noslēpumu zaudēs un jūs mani atradīsiet. Bet bagātību savu es labprāt izdalu. Un atslēgas no dārgumu lādēm jums katram savas. Tās jūsu acis. Ne skatīties, bet redzēt.”
Atpakaļ
.jpg)
