Gatavojamies simtgadei
Kārlis Streips    23.05.2017

 

Līdz Latvijas neatkarības pasludināšanas simtgadei palikušas vien nedaudz vairāk par 500 dienām. Visticamāk nav vairs neviena latvieša, kas atcerētos 1918. gada 18. novembri un tās dienas satraucošos un pacilājušos notikumus šāsdienas Nacionālajā teātrī. Vērts gan pieminēt, ka nu jau labu laiku Latvija bijusi neatkarīga ilgāk pēc neatkarības atjaunošanas nekā tā bija starpkaŗu laikā. Tolaik neatkarība pastāvēja 21 gadu un sešus mēnešus, nu jau neatkarīgi esam bijuši vairāk nekā gadsimta ceturtdaļu, ja skaitām no brīža, kad izgāzās pučs Maskavā un Latvija nudien kļuva par neatkarīgu un starptautiski atzītu valsti. Kopš tā laika sasniegts ļoti daudz, lai arī daudz, pārāk daudz cilvēku mūsu valstī dzīvo salīdzinošā vai pavisam nopietnā nabadzībā. 

 

Laikā kopš neatkarības atjaunošanas mums bijuši pieci Valsts prezidenti, patlaban ir sestais. Ir bijušas astoņas Saeimas vēlēšanas, septiņas kārtējās, vienas ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad prezidents Valdis Zatlers, padzina savtīgo un uzpērkamo parlamentu. Esam NATO aliansē, esam pārstāvēti Apvienoto Nāciju organizācijā, Eiropas padomē, Eiropas parlamentā un daudzās citās starptautiskās organizācijās. Latvija labāk nekā jebkuŗa cita Eiropas Savienības dalībvalsts atkopās no globālās finanču un ekonomiskās krizes. Esam ieviesuši Eiropas kopējo valūtu un, lai arī joprojām ir mazliet žēl mūsu skaistā lata. Nākamgad, svinot valsts svētkus,  būs daudz, par ko priecāties. Taču jau tagad lietas un notikumi ir, ko vērts pārrunāt laikus, jo ‒ vajadzīga sagatavošanās.

 

Pirmkārt, nākamgad vasarā būs Dziesmu un deju svētki, attiecīgi 26. dziesmu un 16. deju svētki. Svētki sāksies 30. jūnijā un turpināsies līdz 8. jūlijam. Par šo laika posmu savulaik bija ievērojamas diskusijas. Lietuvas valdība lūdza Latvijā neko nerīkot 6. jūlijā, jo tajā laikā notiks svētki par godu kādreizējam Lietuvas valdniekam Mindaugam. 4. jūlijs Amerikā ir Neatkarības diena, Latvijā ir holokausta piemiņas diena, lai atcerētos baiso grēku, kāds tika veikts pret mūsu valsts (un ne tikai) ebrējiem. Svētku rīkotāji solījuši, tajā dienā visi sarīkojumi notiks iekštelpās, savukārt ar kaimiņiem leišiem laikam ir sarunāts, ka svētki var būt abās valstīs vienlaikus.

 

Taču lasītājiem Amerikā un Eiropa droši vien svarīgākais jautājums ir par to, vai šogad būs iespējams tikt pie biļetēm. Daudzi lasītāji atcerēsies milzīgās klapatas, kādas bija pirms četriem gadiem, kad notika iepriekšējie svētki. Liels daudzums biļešu uz abiem lielajiem sarīkojumiem – kopkoŗa koncertu un deju lieluzvedumu – tika rezervēts dažādiem grandiem un cilvēki pēc biļetēm stāvēja gaŗās rindās. Datorsistēma, kurā teorētiski arī varēja pirkt biļetes, bruka un bruka. Nākamgad viss būšot citādi. Rīkotāji  sola, ka šoreiz daudz mazāks biļešu skaits tiks rezervēts speciālām vajadzībām, 74 procenti biļešu būšot brīvā tirdzniecībā, turklāt šoreiz katram pircējam būs atļauts pirkt tikai četras biļetes uz katru pasākumu, nevis astoņas, kā tas bijis iepriekš. Biļešu cenas būs no diviem līdz pat 65 eiro (tās gan laikam būs ļoti izcilas sēdvietas).

 

Notiek ļoti spraigs darbs pie Mežaparka Lielās estrādes un Daugavas stadiona rekonstrukcijas. Tās ir vietas, kur attiecīgi notiks lielais kopkoŗa koncerts un deju uzvedums, tiek solīts, ka būs ievērojami vairāk sēdvietu un arī,  ka darbs tiks izdarīts laikus. Par pēdējo ir iemesls šaubīties, jo mūsu valstī ar celtniecības un remontu lietām bieži vien iet kā pa brikšņiem, bet cerēsim, ka šoreiz attiecīgās amatpersonas nemānās, un tik tiešām viss būs kārtībā. Tiesa, man nekad nav bijis skaidrs, kāpēc Dziesmu svētkos nevar rīkot divus kopkoŗa koncertus ‒ vienu kā ģenerālmēģinājumu un tad koncertu. Nav jau obligāti jābūt vienā un tajā pašā dienā, saprotu, dziedātāji pēc tik ilgas stāvēšanas kājās un dziedāšanas var justies noguruši. Aizpērn, kad Rīgā bija skolu jaunatnes dziesmu svētki, vienā no mēģinājumiem ievērojams skaits bērnu paģība, 62 no viņiem pat nonāca slimnīcā. Taču ģenerālmēģinājumu taču varētu rīkot vakarā pirms lielā koncerta, ja reiz skatīties gribētāju ir daudz vairāk nekā pieejamo biļešu.

 

Un vēl ‒ Pasaules dabas fonds ir izplatījis aicinājumu par godu Latvijas simtgadei sameklēt senas fotograafijas, kuŗās redzama kāda konkrēta vieta mūsu valstī un tad nofotografēt to pašu vietu, lai redzētu, kā tā ir mainījusies. Jau tagad savākts ievērojams skaits fotografiju, lasītāji tās var aplūkot interneta portālā ainavasruna.lv. Nudien daudzviet ir ļoti, ļoti daudz kas mainījies, kā nekā kopš pirmā brīvvalsts laika mūsu valsts ir pārcietusi Otro pasaules kaŗu un padomju okupācijas gadus. Koki kļuvuši garāki, daudzviet likvidētas vecās celtnes un uzbūvētas jaunas. Mainījusies Daugava, vairs nav mīļā un populārā Staburaga...

 

Droši vien daudziem lasītājiem mājās ir albumi ar fotografijām no pirmskaŗa laika. Pieļauju, ne katram pietiek rocības atbraukt uz Latviju, sameklēt attiecīgo vietu un nofotografēt. Latvijā noteikti atrastos fotografi, kuŗi paši aizbrauktu to nofotografēt. Varu pastāstīt mazu stāstiņu. Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās mēs ar māsu Žubīti bijām Latvijā, un mūsu nelaiķe māte bija palūgusi aizbraukt uz Slokas kapiem palūkot, vai varam atrast vietu, kur savulaik kapā guldīti viņas vecvecāki, Augusts un Anna Korsts. Mammas rīcībā bija kapavietas fotografija, fonā bija redzamas pāris celtnes aiz kapsētas sētas. Mums izdevās atrast šo vietu, jo ēka aiz sētas stāvēja kā stāvējusi. Krietni noplukusi gan. Mēs ar māsu mammas vecvecākiem pasūtinājām pieminekli un to uzstādījām netālu no kapavietas. Pāris gadus vēlāk mamma nomira Latvijā, mēs viņu varējām apglabāt blakus viņas tuviniekiem. Augusts Korsts bija ļoti rosīgs cilvēks, starpkaŗa gados viņš bija Slokas pilsētas galva. Viņa dēls Voldemārs, mans vectētis, arī bija ļoti aktīvs vīrs, Čikāgā, piemēram, ir gana daudz cilvēku, kuŗi atceras viņu un viņa ļoti eleganto kundzi Mildu Korsts. Katrā ziņā  vecas fotografijas reizēm nudien var būt gluži praktiski noderīgas, tāpēc aicinu lasītājus izrevidēt savus starpkaŗa laika albumus un sazināties ar minēto organizāciju ar tās mājaslapas starpniecību. Tas taču ir tik jauki tādējādi kaut vai simboliski piedalīties Latvijas simtgades svinēšanā!

 

Ja pošaties uz Latviju, lai apmeklētu Dziesmu svētkus, no sirds iesaku laikus domāt par viesnīcām. Pieminēšu, ka starptautiskā Airbnb sistēma, kuŗā cilvēki piedāvā savus privātos dzīvokļus vai mājas izīrēšanai, jau labu laiku arī darbojas Latvijā. Paskatījos, ir vairāk nekā 800 dažādu piedāvājumu, un tas var maksāt krietni lētāk nekā viesnīca. Tātad ‒ gatavojamies valsts simtgadei!