Garšas meklētāji
Juris Lorencs    23.01.2024

 

 

 

Divas ziņas no gastronomijas pasaules, kas skar Latviju. Pirmā - Latvija beidzot tikusi pie pirmās Michelin zvaigznes. To ieguvis restorāns Max Cekot Kitchen Rīgā. Otrā - saskaņā ar gastronomijas ceļveža “Taste Atlas” veikto aptauju latviešu nacionālā virtuve atzīta par viena no negaršīgākajām pasaulē. Kā tas iespējams?

 

Bet nu visu pēc kārtas. Atklāti sakot, šī Michelin atzinība nav nākusi gluži par baltu velti. 2022. gada nogalē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra noslēdza 1, 27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto uzņēmumu “Michelin” par Latvijas dalību gastronomijas ceļvedī “Michelin Guide”’. Tāpat tika noslēgts 150 000 eiro vērts līgums par 30 restorānu izpēti. Rezultāts ir šāds: jaunākajā “Michelin Guide” ceļvedī tikuši iekļauti 22 Latvijas restorāni, savukārt viena Michelin kvalitātes zvaigzne piešķirta Rīgas restorānam “Max Cekot Kitchen”. Tas ir pirmais restorāns Latvijā, kas viesiem piedāvā tikai degustācijas ēdienkarti. Restorāns strādā trīs dienas nedēļā, ceturdienās, piektdienās un sestdienās, laikā no 18 00 līdz 23 00. Šajā laikā viesiem tiek piedāvātas desmit kārtu vakariņas. Visi ēdieni gatavoti no svaigiem Latvijas zemnieku un zvejnieku produktiem, vasarā izmanto arī pašu dārzā un siltumnīcā audzētus dārzeņus. Degustācijas ēdienkartes cena - 200 eiro, ieeja - tikai ar iepriekšēju rezervāciju. Ja kāds vēlas nobaudīt ēdieniem īpaši pieskaņotos vīnus, jāšķiras vēl no 150 eiro. Interesanta ir paša “Max Cekot Kitchen” atrašanās vieta - bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpas Torņakalnā. Restorānu 2018. gadā izveidojis šefpavārs Maksims Cekots. Pēc Rīgas Kulinārijas skolas beigšanas viņš ilgus gadus strādājis Ņujorkā, Londonā un Francijā. Par sevi kādā intervijā viņš stāsta: “Visu dzīvi esmu pavadījis, meklējot garšas katrai emocijai. Tagad zinu, kā to transformēt konkrētā ēdienā. Produkts visbiežāk pats pasaka priekšā, kā tas jāpagatavo.” Restorāna interneta vietnē rakstīts, ka tas pasniedzot “modernās latviešu virtuves ēdienus”. Visdrīzāk ar to domāta tā saucamā fusion virtuve, neparastā veidā sagatavoti un pasniegti vietējie produkti. Pirmais šādu stilu Latvijā ieviesa Mārtiņš Rītiņš ar savu restorānu “Vincents”. Diemžēl Mārtiņš jau ir aizsaukts viņsaulē, bet viņa izveidotais restorāns pagājušā gada vasarā tika slēgts. Covid-19 pandēmija, tūristu skaita samazināšanās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un pārtikas cenu pieaugums- šo faktoru summa diemžēl izrādījās liktenīga vairākiem pazīstamiem Latvijas restorāniem. Vai Investīciju un attīstības aģentūras ieguldītā nauda atmaksāsies? Saprotams, ieguvēji būs “Michelin Guide” minētie restorāni, pirmām kārtām jau “Max Cekot Kitchen”. Janvāra vidū ieskatījos restorāna mājas lapā. Izrādās, galdiņi rezervēti jau divus mēnešus uz priekšu! Bet vai vācieši, angļi un poļi masveidā brauks uz Latviju, lai apmeklētu ceļvedī iekļautos restorānus? Par to es gan šaubos. Virtuvi, kā likums, brauc baudīt uz dienvidiem, vismaz Eiropā tā pierasts jau gadsimtiem.

 

Un tagad otrā ziņa. Aizvadītā gada nogalē Horvātijā bāzētais gastronomijas ceļvedis “Taste Atlas” publicēja pasaules nacionālo virtuvju reitingu. Tas veidots 2022. gadā, aptaujājot ceļotājus, kuri balsoja par 95 valstu ēdieniem un dzērieniem. Reitingā iekļauta arī Latvija, kas balsojumā ieguvusi pavisam zemo 93. vietu. “Taste Atlas” ekspertu ieskatā labākās nacionālās virtuves esot: Itālija, Grieķija, Spānija, Japāna, Indija, Meksika, Turcija, ASV, Francija, Peru, Ķīna. Lietuva ierindojusies 44. vietā,Somija- 72. vietā, bet Igaunija- 75. vietā. Zemāk par Latviju novērtēta vien Maroka (94. vieta) un Norvēģija (95. vieta). Manuprāt, šie vērtējumi ir izteikti subjektīvi un neatspoguļo realitāti. Atklāti sakot, grūti iedomāties, ka Marokas virtuve var atrasties tik zemu. Šī Ziemeļāfrikas zeme slavena ar kuskusu, izcilām olīvām un datelēm, Vidusjūras un Atlantijas zivīm. Turklāt televīzijas kanāls CNN tradicionālo marokāņu zupu hariru nupat atzinis par vienu no pasaules gardākajiem ēdieniem. To vāra no aunazirņiem (chickpea) un tomātiem, bagātīgi papildinot ar asiem pipariem un ingveru. Saprotams, arī harira garšo ne jau visiem. Kas vienam gardums, citam šķiet nebaudāms. “Taste Atlas” balsojumā noskaidroti arī labākie Latvijas ēdieni. Tie esot šādi: karbonāde, aukstā zupa, pīrāgi, griķi, frikadeļu zupa, rudzu maize, skābeņu zupa, pelēkie zirņi ar speķi, Kurzemes sklandrauši un kartupeļu pankūkas. Tā vien gribētos jautāt- kas gan tie par garšas ekspertiem, kuri Latvijā meklē griķus? Bet kāpēc ne baraviku mērci? Kāpēc nav pieminēti nēģi želejā? Ceptas Baltijas reņģes? Salakas jeb stintes, kas smaržo pēc svaigiem gurķiem? Un kur palikusi medījumu gaļa?

 

Un tagad kāds patīkams pārsteigums no Somijas. 18. janvārī ziemeļvalstu lielākajā tūrisma izstādē, kas notika Somijas galvaspilsētā Helsinkos, Latvija izziņota par 2023. gada somu iecienītāko gastronomisko galamērķi. Pa daļai tas esot skaidrojams ar to, ka Latvija no Somijas ir viegli sasniedzama ar autobusu vai automašīnu. Savu lomu spēlē arī cena, jo Somijā pusdienas maksā aptuveni pusotras reizes dārgāk nekā Latvijā. Tāpat somiem patīkot mūsu virtuve, tā liekoties interesantāka nekā igauņu vai zviedru. Man personīgie novērojami gan liecina, ka somi brauc uz Latviju pirmām kārtām pēc karbonādes. Tā ir vecā labā vācbaltiešu virtuve, ko jau vismaz divus gadsimtus uzskatām par savējo. Šnicele, karbonāde, rumsteks, rolklopsis, stroganovs, rasoļņiks, sīpolklopsis, mārrutku mērce- šos nosaukumus var lasīt gan vecās pavārgrāmtās, gan Latvijas mazpilsētu kafejnīcu ēdienkartēs šodien. Pirmā latviešu pavārgrāmata, izdota 1795. gadā izdota Rubenes mācītājmuižā, tā arī saucas- “Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota”. Pirms dažiem gadiem tā piedzīvoja atkārtotu izdevumu un dažu nedēļu laikā pazuda no grāmatnīcu plauktiem. Labu apetīti!