Dzimtenes izjūta Gērnsijas salā
Anda Krolle    09.12.2014

 

Ar prieku mēs – tautasdeju kopa „Kamoliņš” un folkloras kopa „Dūdalnieki” uzņēmām ielūgumu 15. novembrī viesoties Latvijas Valsts svētku svinībās Gērnsijas salā pie mūsu tautiešiem. Laikus izkārtojām sev arī brīvu piektdienu, lai varētu izmantot izdevību apskatīt salu un iepazīties ar Gērnsijas latviešiem. Mūsu ceļojums sākās piektdienas rītā no Mančesteras lidostas. Pēc patīkama lidojuma līdz Gērnsijas salai mūs galā sagaidīja daži jautri piedzīvojumi, jo viens koferis  ar latviešu tautastērpu bija nejauši nokļuvis pie cita īpašnieka. Paldies laipnajai latvietei Zentai no lidostas, kas šo jautājumu nokārtoja, un pusstundas laikā koferis bija laimīgi atpakaļ lidostā (labi, ka Gērnsija ir tik maziņa), tāpēc varējām turpināt savu ceļojumu.

 

Pēc iekārtošanās viesnīcā Les Cotils, no kuŗas  paveŗas neaizmirstami skati uz tuvējām salām un jūru, un pusdienošanas vietējā restorānā devāmies ekskursijā pa Gērnsijas salu. Mūs izvadāja vietējais šoferītis. Baudījām skaistos skatus, šauros ceļus ar ātruma ierobežojumu 35 km/h, interesanto architektūru, piekrastes klintis, iegriezāmies vācu armijas nocietinājumos, mazajā kapellā, kuŗas sienas dekorētas ar keramikas gabaliņiem.

 

Piektdienas vakarā viesojāmies pie Gērnsijas latviešu biedrības vadītājas Lilitas Krūzes. Vakars pagāja ļoti draudzīgā atmosfairā ar sarunām, dziesmām un dejām. Jautrību sagādāja ceļš uz autobusa pieturu, jo Gērnsijā nav ielu apgaismojuma un tumsā bez baterijas svešā vietā atrast ceļu atpakaļ nav joka lieta. 

 

Sestdienas rītā Bradfordas latviešu skoliņas „Saulespuķe” vadītāja Gita Robalde, „Kamoliņa” vadītājs Māris Pūlis un folkloras kopa „Dūdalnieki” ar vadītāju Raimondu Dāli ciemojās Gērnsijas latviešu skoliņā, kur kopīgi tika dziedātas latviešu tautasdziesmas, dejotas latviešu dejas un spēlēta kokle. Pēcpusdienā apmeklējām Gērnsijas militāro mūzeju, kur mūs atkal gaidīja  pārsteigums – pie pašas ieejas bijušais Padomju Latvijas karogs ar sirpi un āmuru un meitene, kas pārdod ieejas biļetes, – latviete. Izrādās – mūzeja direktora sieva arī ir latviete, tāpec daudz mūzeja eksponātu ir no Latvijas.

 

Valsts svētku svinības norisinājās  viesnīcas Les Cotils konferenču zālē, kas bija greznota Latvijas Valsts krāsās, attiecīgi noformēti arī svētku galdi. Viesībās piedalījās  Gērnsijas kultūras  ministrs ar kundzi un mājokļu ministrs ar kundzi. Kultūras ministrs savā runā salīdzināja Latvijas un Gērnsijas vēsturi, un tika minētas daudzas līdzības mūsu valstu vēsturē. Tika arī paziņots, ka Latviešu biedrības Gērnsijā vdītājai Lilitai Krūzei piešķirts Latvijas goda Konsula tituls Gērnsijā. Tas tikai apliecina, cik augstu tiek novērtēts latviešu kopienas ieguldījums salas ekonomikā un kultūrā. 

 

Jaukā, draudzīgā atmosfairā norisinājās svētku koncerts, kuŗa turpinājums bija latviskas svētku vakariņas, ko, starp citu, gatavoja šefpavārs, pēc tautības ēģiptietis, un nobeigumā latviskas dejas un dziesmas, kas ir neizbēgami latviešu sabiedrībā. Beigās tika kopīgi dziedāts „Pūt vējiņi!”, kas visus pacilāja gan emocionāli, gan patriotiski. 

 

Vietējie latvieši sirsnīgi pateicās mums, ka esam atnesuši Dzimtenes izjūtu Valsts svētkos un rezultātā nevar pateikt, kuŗš galā bijis laimīgāks: viņi – par to, ka aizbraucām, vai mēs – par to, ka tikām uzaicināti.

 

Gērnsijā ciemojās, koferi pazaudēja  un „Kamoliņā” dejoja Anda Krolle