„Dzeja, dzīve un nedaudz prozas...”
Terēze Bogdanova    16.12.2014

 

6. decembŗa pievakarē mājīgajā,  Ziemsvētku rotā ietērptajā Latvijas vēstniecības viesistabā sirsnīgā atmosfairā noritēja Māras Zālītes autorvakars  „Dzeja, dzīve un nedaudz prozas...”

 

Autorvakara iesākumā dzejniece lasīja dzejoļus un stāstīja, kā un kāpēc tie tapuši. Kā sasaucoties ar telpām un vietu, kur vakars noritēja, izskanēja vairāki dzejoļi no libreta mūziklam „Meierovics”, kuŗā  stāstīts par izcilo polītiķi,  Latvijas Republikas pirmo ārlietu ministru un vairākkārtēju Ministru prezidentu Zigfrīdu Annu Meierovicu. Viens no no dzejoļiem bija „Vēstnieks”, kuŗa lasījumu autore veltīja Latvijas vēstniekam Apvienotajā Karalistē Andrim Teikmanim. Piedalīties šai sarīkojumā vēstnieku diemžēl kavēja slimība.

 

Skanēja dzejas rindas arī  no citu mūziklu libretiem un lugām, kā arī neskaitāmi iepriekš dzirdēti un mazāk zināmi dzejoļi. Dzejniece nolasīja arī dzejoli  „Man palīdzi”, kas savulaik tapis kā atbilde slavenajai atmodas laika dziesmai - Andŗa un Brigitas Ritmaņu sarakstītajai un Ievas Akurāteres dziedātajai lūgšanai  „Manai tautai”.   Autorei šķitis, ka tautai vairs nav jābūt tik daudz lūdzējas lomā, ka tai jābūt  sava likteņa lēmējai: „Šo nepabeigto pasauli Dievs deva, teikdams - radi tālāk,...” Zīmīgi, ka „Man palīdzi” arī ir tapusi par dziesmu un iekļauta  Ievas Akurāteres repertuārā.

 

Pēc dzejas stundas autore pievērsās sava pirmā prozas darba „Pieci pirksti” lasījumam. Grāmata tapusi  lēni, pamazām un slepenībā, jo nevienam par to nav stāstīts, līdz manuskripts bijis gatavs. Grāmata ir autobiografiska: piecgadīgās varones Lauras skatījumā tiek atspoguļota viņas un vecāku atgriešanās mājās no Sibirijas pagājušā  gadsimta 50. gadu otrā pusē un viņas pirmo vasaru Latvijā. autore nolasīja fragmentus no trim grāmatas nodaļām – kopskaitā  ir piecdesmit piecas nodaļas. Klausītājus  aizkustināja mazās Lauras piedzīvojumi un  pārliecināja, ka šo grāmatu ir vērts izlasīt. 2013.gadā „Pieci pirksti” ieguva Latvijas literātūras gada balvu kā labakais prozas darbs. Turklāt  tā ir arī viena no retajām grāmatām  latviešu literātūrā un arī vēsturē, kuŗā aprakstīts, kā tautieši atgriezās no Sibirijas un kā veidoja savu dzīvi dzimtenē pēc smagajiem izsūtījuma gadiem.  Autore tagad raksta šīs grāmatas turpinājumu, taču vēl nevarēja prognozēt, kad tas nonāks pie lasītājiem. Savukārt jau 2015. gada martā tiks publicēta autores dzejoļu grāmata „Lietotie vārdi”.

 

Īpašais vakars bija pulcējis dažādu paaudžu dzejnieces cienītājus, un gandrīz katram bija vēlme pēc oficiālā sarīkojuma pakavēties un parunāties ar  autori. Māra Zālīte to  arī neliedza, sniedzot autografus, pozējot kopīgiem fotomirkļiem un iesaistoties sirsnīgās sarunās.

 

Liels paldies vēstniekam Andrim Teikmanim un vēstniecībai par doto iespēju Adventa laikā baudīt autorvakaru ar šo īpašo Latvijas dzejnieci.