Dāvana jubilejā

Gundega Saulīte 20.10.2020

Dzejnieces Ritas Gāles 95 gadu jubilejā pie lasītājiem nonācis apjomīgs un nozīmīgs izdevums – grāmata ”Saule pusdienā. Ritas Gāles dzeja un dzīve”. Literātūras pētnieces Dr. philol. Ingunas Daukstes-Silasproģes lietpratīgā sakārtojumā to izdevis apgāds ”Pētergailis”, parūpēdamies par skaistu un saviļņojošu notikumu latviešu literārajā dzīvē.

Ievērojams ir grāmatas teksta lappušu apjoms, tās ir 432 lappuses, kuŗās ietverti visi četri Ritas Gāles dzejoļu krājumi ”Kas lietu sauks” (1965), ”Atkala” (1977), ”Atšķirtā”(1990) un ”Pirms Saulgriežiem” (2005). Bet saturā tikpat nozīmīga ir otra daļa, kuŗā sakopoti raksti par dzejnieces devumu (nodaļa”Komentāri” un”Raksti par Ritu Gāli”), dzejnieces un latviešu sievietes būtību lieliski atklāj rakstu kopa ”Intervijas un sarunas”, taču vistiešāko autores personisko klātbūtni izsaka nelielais tēlojum”Rita Gāle stāsta par sevi” un raksti ”Rita Gāle runā”, bet it īpaši grāmatas izskaņā publicētie ”Fragmenti no Ritas Gāles dienasgrāmatas”.

Kaut arī mēdz uzskatīt, ka rakstītāja personība vistiešāk un visspilgtāk atklājas tieši jaunradē, grāmatas sakārtotāja, būdama erudīta literārā procesa pārzinātāja, gādājusi, lai priekšstats par jubilāri, garā možo latviešu dzejnieci, kas savu goda dienu sagaidīja un pavadīja Livingstonā, Ņūdžersijā, atklātos pēc iespējas daudzveidīgāks un pilnīgāks. Tagad bez Ritas Gāles latviski skaidrās un skanīgās dzejas varam lasīt arī viņas pārdomas un atziņas intervijās, pārdzīvojumu atblāzmu dienasgrāmatas skopajos ierakstos. Un tepat ir arī kritiķu un literātūrzinātnieku vērtējums rakstos par dzejnieces devumu.

”Viss mūžs vienos vākos”! Tā gribas iesaukties, iepazīstoties ar šo izdevumu, kas patiesībā pilda kādreiz mūsu grāmatniecībā tik populāro kopotu rakstu uzdevumu. Līdz ar gandarījumu par to, ka nu mums ir pieejams viss par Ritu Gāli, jāizteic arī atzinība grāmatas sakārtotājai Ingunai Daukstei-Silasproģei un izdevējai, izdevniecības ”Pētergailis” vadītājai Ingunai Cepītei. Paveikto grūti par augstu novērtēt, būtībā tas ir misijas darbs, gādājot par latviešu literātūras pieejamību šodienas lasītājam.

Meklējot visprecīzākos vārdus, kas raksturo dzejnieces vietu latviešu literatūrā, atšķīru Rutas Veidemanes 1989. gadā publicēto apceri ”Tik ilga atgriešanās” un 401. lappusē lasu: ”Dzejā Ritas Gāles personīgā dzīve savijusies ar tautas dzīvi, viņas atbildība par saviem mīļajiem pāraugusi atbildībā par tautu. Un viņas slāpes pēc dzimtās mājas ūdens malka – tās katrs, kas šķirts no savām tēva mājām, Ritas dzejā atpazīst kā savējās. Jebkuru atvadu motīvui vai atgriešanās motīvu, kaut arī tas būtu izaudzis no tīri subjektīvām cilvēciskām attiecībām, iespējams uztvert kā pavērsienu attiecībās ar Dzimteni.

Jautājums, uz kuŗu Rita Gāle savā dzejā meklē atbildi, ir tas pats vecais: kas notiek ar latviešiem? Taču jaunākajos dzejoļos sāpju un šaubu visvairāk, tikai tās tīši maskētas, klusinātas. Rit un piepildās ceturtais gadu desmits ārpus dzimtenes, un piespiedu samierināšanās ir neizbēgama.”

Kā stāsta Inguna Daukste-Silasproģe, savas dzīves grāmatu ”Saule pusdienā” dzejniece savās mājās Livingstonā saņēmusi tieši pirms dzimšanas dienas. Īstajā jubilejas dienā, 30. septembrī, Ritas Gāles dzimtajā pusē Džūkstē notika literārs sarīkojums – reizē dzejnieces godināšana zelta jubilejas sakarā un svinīga grāmatas atvēršana. Pēc runām, kas cildināja dzejnieci un viņas darbu, tāpat grāmatas veidotājus, par emocionālu kulmināciju izvērsās savienošanās ar pašu jubilāri, izmantojot modernos tiešsaistes paņēmienus. Rita Gāle uzrunāja savus viesus, būdama citā kontinentā, tālu prom no Latvijas un tomēr – tik tuvu.

Ceļā

Visu mūžu es eju un eju,

un netieku itin nekur,

vēl tikai vienu dienu un nakti,

un atkal es esmu Tur.

Tajā zemē, kur vēlreiz senas

atvadu asaras žūst,

laiks kā apjucis atpakaļ aiziet,

un no jauna viss jāiegūst.

Nodilst kurpes, saraujas mies,

kailas kājas un augums liess.

Un es eju pie tevis no jauna,