Dainis Mjartāns 01.07.2014
Klātesot vairākām augstām amatpersonām un daudziem mākslas cienītājiem no Latvijas un mītnes zemēm, Cēsu vecpilsētā 28. jūnijā tika atklāta Pasaules latviešu mākslas centra galerija. Nodibinājums Pasaules latviešu mākslas centrs izveidots ar mērķi veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, kuŗas radījuši Otrā pasaules kaŗa rezultātā trimdā devušies latviešu mākslinieki un ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze.
Atklāšanu vadīja Vides un reģionālās attīstības ministra biroja vadītāja Marika Zeimule. Pēc viņas vārdiem, Cēsu pilsētas, novada un visa Vidzemes reģiona kultūras dzīve kļuvusi bagātāka. Visam pamatā bija ideja. Ideja, kas dzima tālu aiz okeana, kur savulaik mājvietu bija guvuši daudzi latviešu mākslinieki. Kur izauga jauna mākslinieku paaudze, un laikā, kad Latvija bija okupēta, viņi varēja brīvi smelties iedvesmu un iet līdzi pasaules mākslas attīstības ritmam. Līdz ar neatkarības atgūšanu tika kaldināta ideja par mājvietas atrašanu ārzemju latviešu mākslinieku devumam, teica M.Zeimule.
Cēsis jau senis ir bijusi viena no nozīmīgākām kultūras pilsētām Latvijā, tāpēc PLMC izveide tieši šeit ir likumsakarīga, savā uzrunā teica centra izveides idejas iedzīvinātāja Lelde Kalmīte no Čikāgas. Pēc L. Kalmītes teiktā, Cēsis nu kļūs par vietu, kur satikties gan ārzemju latviešu māksliniekiem, gan mākslas baudītājiem.
< PLMC valdes loceklis Dainis Mjartāns izsaka pateicību Vijai Vētrai, kas dāvinājusi vairāku nozīmīgu latviešu mākslinieku darbus
L. Kalmīte norādīja, ka mūzeja iekārtošanai bijuši vajadzīgi 100 000 ASV dolaru, daļu bijis iespējams nosegt ar Ripas ģimenes (ASV) un daudzu citu ziedotjumiem galvenokārt no ASV un Lielbritanijas.
Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe atzina, ka jau pēc dažiem gadiem būšot redzams, cik pareizs šis lēmums būs bijis, jo Cēsis kļūs par kultūras un diasporas centru. Cēsīs darbojas aktīva pašvaldība, kas cīnās par tautiešu piesaisti savam novadam gan ar mūzeja atklāšanu, gan piedaloties Vispasaules cēsnieku dienu rīkošanā.
Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Richards Kols pauda gandarījumu, ka vairāk nekā pirms desmit gadiem radusies ideja nu kļuvusi par īstenību. Šie mākslas darbi jāiekļauj Latvijas kultūras bagātībās, piebilda Kols un pateicās Cēsu novada pašvaldībai par tālredzību, piešķiŗot telpas mūzeja izveidei.
Cēsu novada domes priekšsēdis Jānis Rozenbergs atklāšanā pauda prieku par to, ka vairāku gadu darbs nu vainagojies ar rezultātiem. Pēc viņa teiktā, vislielākais gandarījums ir par to, ka nu Cēsīs ir jauns piedāvājums kultūras gardēžiem cēsniekiem un novada viesiem. Atzinīgus vārdus par trimdas latviešu neatlaidību mērķa sasniegšanai izteica arī bijušais Latvijas Valsts prezidents, Saeimas deputāts Valdis Zatlers.
Izstādi jaunajā galerijā veidoja Lelde Kalmīte, tajā iekļauti galvenokārt tie mākslas darbi, kas ziedoti pēdējo trīs gadu laikā, taču daudzi palikuši neizstādīti un būs redzami tematiskajās izstādēs nākotnē. Pašreiz ir izstādīti J. Annusa, J.Gaiļa, J.Kalmītes, F. Milta, Ē.Dajevska, N.Strunkes u.c., kā arī mūsdienu mākslinieku I. Leimanes (Kanada) un K.Rēkevica (ASV) darbi. Atklāšanas izstādē pārstāvēti arī tie mākslinieki, kas radošo briedumu sasnieguši ārpus Latvijas, L. Mieriņš (Anglija), Ģ. Puriņš, G. Roze, O. Šteiners, (ASV), A. Lasmane Sundberga (Zviedrija), Māris Raudziņš (Austrālija) u.c. Apmeklētāji var iepazīties ar mazāk pazīstamu mākslinieku darbiem, ieskaitot J. Mintika installāciju, L. Stepes, A. Nukšas zīmējumus un ofortus.
Ceļu uz Cēsīm bija mērojuši arī tie, kas uz saviem pleciem iznesuši visu projekta smagumu un ar gandarījumu varēja kavēties atmiņās un ieskicēt nākotnes plānus, Guna Mundheima, Juris Ubāns, Ināra Sīmane. Viesu vidū bija daudzas pazīstamas personības Nacionālā mākslas mūzeja direktore Māra Lāce, Rīgas domes deputāte Sarmīte Ēlerte, Vidzemes koncertzāles vadītājs Juris Žagars, Lilita Zatlere, Vija Vētra, Aivars Zandbergs, Raimonds Slaidiņš u.c., kā arī latvieši no ASV, Austrālijas un Vācijas. Rakstveidā galerijas atklāšanu sveica Amerikas latviešu mākslinieku apvienības prezidente Linda Treija.
PLMC valdes loceklis Dainis Mjartāns atzinis, ka ir noiets pirmais ceļa posms, jo jau nākamgad Cēsu pašvaldība nodibinājuma rokās nodos blakus telpas, kuŗu remontam būs nepieciešami jauni ieguldījumi. Tur paredzēts izveidot vēl vienu galeriju un ārzemju latviešu mākslas darbu krātuvi, kā arī pētniecības centru. Pēc viņa vārdiem, šis ir pēdējo gadu plašākais diasporas projekts Latvijā, tāpēc būtu sagaidāms arī lielāks ārzemju latviešu organizāciju atbalsts.
PLMC izveidotāji cer, ka ar laiku Pasaules latviešu mākslas centrs Cēsīs kļūs par Latvijas kultūras dzīves un mākslas vēstures integrētu sastāvdaļu.
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)