Aizvadīts Latvijas bibliotēkāru 11. kongress
Silvija Tretjakova    13.05.2014

 

Rīgas Stradiņa universitātē  29. un 30. aprīlī notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) un Latvijas Bibliotēkāru biedrības (LBB) organizētais Latvijas bibliotēkāru 11. kongress. Šī gada temats – „Nākotnes bibliotēkas: neierobežotas iespējas”. Latvijas lielākajā bibliotēkāru forumā piedalījās 267 bibliotēku jomas pārstāvji.

 

Galvenie secinājumi:

 

●Bibliotēku tīkls Latvijā ir blīvs –  ikvienam iedzīvotājam ir pieejami bibliotēku pakalpojumi; tiek celtas jaunas, modernizētas un rekonstruētas pašreizējās bibliotēku ēkas. Bibliotēkas kalpo par kopienu kultūras un zinātnes centriem, veicina radošo garu (radošumu) un uzņēmējdarbību, kā arī sociālo integrāciju.

 

●Uzsākot darbu jaunajās telpās, LNB attīstīs savu darbību Latvijā  publicētā kultūras mantojuma glabāšanā un nacionālo bibliografisko resursu veidošanā. Bibliotēka arī turpmāk būs vispārpieejama universāla zinātniska bibliotēka, kas kalpo visas nācijas intelektuālajai attīstībai.

 

●Kultūras informācijas sistēmu centrs kā bibliotēku un citu kultūras iestāžu atbalsta institūcija ir uzsācis vairākas jaunas iniciātīvas zināšanu sabiedrības attīstībai. Kongresa dalībnieki tika iepazīstināti ar projekta „Trešais tēva dēls” nobeiguma  ietekmes pētījuma rezultātiem, kā arī ar jaunu iniciātīvu Eiropas vienotās polītikas īstenošanā bibliotēku interešu pārstāvniecībā.

 

●Sabiedriskās iniciātīvas, ko nodrošina lielākā un senākā bibliotēkāru organizācija valstī – LBB, ir vērstas uz innovāciju ieviešanu bibliotēku darbā un vienlaikus tradiciju saglabāšanu, bibliotēkāru motīvēšanu strādāt mūsdienīgi un aizrautīgi, uz bibliotēku interešu pārstāvniecību un starptautisko sadarbību. LBB aktīvi darbojas Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un ar vasaras konferenci šogad Daugavpilī atjaunos Latgales nodaļas līdzdalību reģionālās aktīvitātēs.

 

●Automatizētā bibliotēku sistēma „Alise” ir ieviesta 77% publisko bibliotēku un 47% skolu bibliotēku, savukārt „Aleph” darbojas zinātniskajās un speciālizētajās bibliotēkās. „Tieto Latvia” piedāvā arvien jaunus produktus automatizēto pakalpojumu ieviešanā, tostarp aplikācijas viedtālruņos.

 

Kongresa profesionāli nozīmīgākais notikums bija Amerikas Bibliotēku asociācijas prezidentes Barbaras Striplingas uzstāšanās. Viņa pauda vairākas vērtīgas atziņas par bibliotēku nākotnes perspektīvām un prasmēm, kas strauji mainīgajā pasaulē jāapgūst ikvienam cilvēkam, – nepieciešamā informācija mūsdienās ir atrodama, izmantojot dažādus informācijas nesējus, turklāt orientēšanās informācijas pasaulē prasa augstu kvalifikāciju; bibliotēku vide pārtop par uzņēmējdarbības un radošā gara telpu, un bezmaksas resursi, ko bibliotēkas piedāvā, palīdz sabiedrību padarīt vienlīdzīgāku; akadēmisko bibliotēku pakalpojumos dominē digitālizācija un darbs ar archīviem; publiskās bibliotēkas Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) ir iedrošinošas vietas, kas piedāvā pozitīvu un radošu vidi; skolu bibliotēkas nodarbojas ar mācīšanās apgūšanu, lasītprasmes un rakstītprasmes nostiprināšanu.

 

Rietumu un iekšzemes Somijas Valsts reģionālās pārvaldes aģentūras vecākā bibliotēku konsultante Anneli Ketonen un Olli Aarnio, bibliobusu ražotāja Kiitokori pārstāvis,  iepazīstināja ar mobilo bibliotēku darbības rādītājiem.  Somijā darbojas 148 bibliobusi un viena bibliotēka – laiva. Latvijā darbojas divi bibliobusi – Ogres un Grobiņas novadā. Somijas Izglītības un Kultūras ministrija atbalsta mobilo bibliotēku iegādāšanos un krājuma komplektēšanu, valsts sedz 25-50% no bibliobusu izmaksām. Bibliobusi apkalpo bērnus dienas centros, vecus cilvēkus aprūpes centros, īpašu vajadzību grupas – cilvēkus ar atpalicību un pārvietošanās grūtībām, bibliotēkas lietotājus mazapdzīvotos lauku rajonos un lielpilsētu nomalēs. Šajās pārvietojamās bibliotēkās  tiek piedāvāti caurmērā  4000 dažādi plašsaziņas līdzekļi, tostarp arī  tīmeklis, audiogrāmatas u.c. izglītojoši pakalpojumi. Nereti bibliobusa piedāvājums tiek kombinēts ar aptiekas, pasta un veikala funkcijām.

 

30. aprīlis bija atzinības izteikšanas diena. Tā bija iepriecinoša daudziem konkursu laureātiem, jo notika projekta „Bibliotēkas diena dzīvē” aktīvāko un radošāko bibliotēku apbalvošana, ko rīkoja LBB Jauno speciālistu sekcija. Apbalvojumus ieguva arī konkursa „Atklāj monētu noslēpumus „Lursoft” laikrakstu bibliotēkā!” dalībnieki. Taču vislielākais prieks daudziem bija ieraudzīt savus kollēgas sumināto vidū LNB Atbalsta biedrības organizētā ikgadējā konkursa „Pagasta bibliotēkārs – gaismas nesējs!” uzvarētāju apbalvošanā. Šogad gaismas nesēja titula ieguvēji bija: Kurzemes reģionā - Aizputes novada Kalvenes pagasta bibliotēkas vadītāja Inta Ruduka, Zemgales reģionā - Vecumnieku novada Valles pagasta bibliotēkas vadītāja Ingūna Kļaviņa, Vidzemes reģionā - Amatas novada Skujenes pagasta bibliotēkas vadītāja Vija Indriksone, Latgales reģionā - Ludzas novada Ņukšu pagasta bibliotēkas vadītāja Žanna Vasiļevska un Pierīgas reģionā - Ogres novada Ogresgala pagasta bibliotēkas vadītāja Jūsma Siliņa.