Lemberga ietekme rūk, bailes paliek
Sallija Benfelde    02.03.2021

 

 

Pēc 12 gadus ilgušas tiesāšanās pirmās instance tiesa 22. februārī pasludināja saīsināto spriedumu Aivara Lemberga tiesas prāvā. Rīgas apgabaltiesa Lembergam piesprieda piecus gadus cietumā, 20 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju.

 

Lembergs tika atzīts par vainīgu kukuļņemšanā, naudas atmazgāšanā, neatļautā dalībā mantiskā darījumā, dokumentu viltošanā, kā arī savu īpašumu slēpšanā.

 

Lembergu apcietināja uzreiz pēc sprieduma nolasīšanas. Lēmums par Lemberga apcietināšanu tiesas zālē pieņemts, jo pastāv risks sprieduma nepildīšanai. Jāpiebilst, ka Lemberga soda izciešanas laikā tiks ieskaitīts iepriekš ieslodzījumā, kā arī mājas arestā pavadītais laiks. Kā zināms, kopumā Lembergs apcietinājumā un mājas arestā no 2007. gada marta līdz 2008. gada februārim pavadījis 11 mēnešus un deviņas dienas.

 

Konfiscējamās mantas apjoms tiek lēsts aptuveni 350 miljonu eiro vērtībā.

 

Pārsūdzēt spriedumu varēs desmit dienu laikā pēc tam, kad tiks saņemts pilnais tiesas spriedums. Līdz tam Aivars Lembergs, kaut arī apcietinājumā, nav notiesāts.

 

Vienlaikus tiesa tā sauktajā Lemberga lietā pieņēmusi blakuslēmumu – aicinās Valsts policiju vērtēt iespējas uzsākt kriminālprocesa pret mantas glabātāju Šveices advokātu Rūdolfu Meroni. Viņam Lemberga lietā arestētā manta bija jānodod saistībā ar uzsāktu procesu par mantas izšķērdēšanu, taču mantas glabātājs atteicies to darīt.

 

Gan Lemberga vadītā partija “Ventspilij un Latvijai”, gan Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kurā ir arī minētā Lemberga partija, jau nākušas klajā ar skaļiem paziņojumiem, ka Lembergs nav vainīgs, ka tā ir polītiska izrēķināšanās un tml. Neatpaliek arī Ventspils domes vairākums – no Lemberga partijas saraksta ievēlētie deputāti arī uzrakstījuši vēstuli, kuŗā apgalvo, ka Lembergs ir nevainojams deputāts un pilsētas galva un aicina savu vadoni atbrīvot.  Deputātus acīmredzot nemulsina tas, ka faktiski Lemberga vadībā nekas nedrīkstēja notikt, jo viņš oficiāli ir atstādināts no domes priekšsēža amata. Tajā pašā laikā sākta arī parakstu vākšana no domes uzņēmumu darbiniekiem un iedzīvotājiem veikalos un ielās. Ir skaidrs, ka domes uzņēmumos strādājošie riskē zaudēt darbu, ja vēstuli neparakstīs. Savukārt uzņēmēji, kuŗiem Venstpilī ir savs bizness, vajadzības gadījumā arī līdz šim vienmēr ir aizstāvējuši Lembergu un ir bijuši ar mieru parakstīt jebkādas petīcijas. Par to pēc tiesas sprieduma paziņošanas publiski ir uzdrošinājušies runāt vairāki ventspilnieki. Pēc viņu stāstītā, neviens Venstpilī nav varējis nodarboties ar biznesu, nav varējis notikt absolūti nekas – ne valsts, ne privātā līmenī, ja tas nav ticis saskaņots ar Lembergu un nav ticis darīts tieši tas un tieši tā, kā vēlējies Lembergs. Protams, daļa venspilnieku joprojām uzskata, ka  Latvijai  tieši vajadzētu tādu premjēru vai prezidentu kā Lembergs, jo viņš prot šeptēties un, kaut arī zog, tomēr mazliet arī dalās ar citiem, sakopj pilsētu. To, ka pilsētā ieguldīta ne jau Lemberga personīgā nauda, bet ļoti daudz Eiropas fondu naudas, no kuŗas liela daļa acīmredzot ir aizplūdusi savējo kabatās, pilsētnieki laikam nepamana vai nesaprot, tāpat kā to, ka Lembergs ir piespiedis daļu uzņēmumu akciju atdot viņam. Īsi sakot, Ventspilī visus šos gadus ir valdījusi absolūta diktātūra un nevienam, kuŗš uzdrošinājies kaut vārdiņu bilst, pilsētā dzīve praktiski kļuva neiespējama.

 

Tomēr tā ir tikai medaļas viena puse. Pēc pirmās instances sprieduma klajā nākuši fakti un notikumi, par kuŗiem daudzi, arī žurnālisti, nojauta, pat zināja, bet par kurŗiem nācās klusēt, jo iesaistītie nebūtu tos apstiprinājuši, vismaz tobrīd tiesā tas nebūtu pierādāms. Piemēram, Lembergs gadiem ilgi ir maksājis polītiķiem un partijām, lai Saeimā tiktu pieņemti viņam vajadzīgi lēmumi. Pirmdienās partiju pārstāvji vai nu mēdza braukt uz Venstpili,  vai ar Lembergu tikās Rīgā, lai atskaitītos par padarīto un saņemtu naudu, parakstoties t. s. burtnīciņās. Jāatzīst, ka arī es, deviņdesmitajos gados kā žurnāliste strādājot Saeimā, esmu uzklausījusi vairāku polītiķu stāstus par to, ka Lembergs piedāvājis katru mēnesi viņiem saņemt zināmu summu dolaros, lai vajadzības gadījumā balsošana notiktu tā, kā tas vajadzīgs Ventspils valdniekam. Līdzīgas sarunas savulaik uzklausīja arī daži citi žurnālisti, bet bija skaidrs, ka ar šo informāciju neko nevaram iesākt, jo polītiķi, kuŗi izkratīja sirdi, uzreiz brīdināja, ka tiesā to neapstiprinās.

 

Pēc pirmās tiesas instances sprieduma klajā nākušie fakti patiesībā ir šokējoši, vēl baisāki, nekā to varēja nojaust. Proti, deviņdesmitajos gados faktiski bez Lemberga ziņas Latvijā nevarēja tikt pieņemts neviens nopietns lēmums. Izrādās, ka Lembergs ir bijis pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, un tas nedaudz ir atskurbinājis vairāku no naudas noreibušo polītiķu galvas un par spīti Lembergam Latvija tomēr iestājās gan ES, gan NATO. Izrādās arī, ka gadiem klīdušās baumas par to, ka četri cilvēki, kuŗi nesadarbojās ar Lembergu, ir bijuši gatavi liecināt tiesā un nejauši ir gājuši bojā, ir patiesība, tagad šo cilvēku uzvārdi ir nosaukti arī publiski. Vai viņu bojāeja ir bijusi nejaušība, grūti tagad spriest.

 

Lemberga ietekme ir mazinājusies pēdējos gados, spriedums to vēl samazina, bet tas nenozīmē, ka viņš savu varu ir zaudējis pilnībā. Partiju un Ventspils domes deputātu glaimi Lembergam un pūliņi viņu aizstāvēt un “nomazgāt baltu” tikai liecina par lielo atkarību no Lemberga un bailēm no viņa. Ļoti iespējams, ka Lembergam vēl azotē ir citas burtnīciņas un prātā ir darījumu shemas, kuŗu atklāšana varētu novest uz apsūdzēto sola arī viņa pielūdzējus, ja tie neklausīs. Jebkuŗā gadījumā,  manuprāt,  gan partijas “Ventspilij un Latvijai”, gan ZZS ar savu publisko Lemberga aizstāvību ir skaidri parādījušas, kas tās ir un kādas tās ir. Balsot par tām šīs vasaras pašvaldību vēlēšanās spēs tikai tie, kuŗi neko nesaprot vairāk par “zagt ir labi, ja dalās” vai arī ir atkarīgi no Lemberga. Jo tā nu reiz ir viena no demokratijas “blaknēm” – kamēr Lembergs nav notiesāts pēdējā instancē bez iespējām spriedumu pārsūdzēt, viņam nav sodāmības, un viņš var kandidēt pašvaldību vēlēšanās un var tikt ievēlēts, pat ja atradīsies apcietinājumā. Un viņu atbalstošās partijas jau paudušas, ka viņš būs pirmais sarakstā un būs arī Ventspils galvas amata kandidāts. Atliks vien gaidīt, kā balsos vēlētāji, vai arī viņi uzskatīs, zagšana ir goda lieta, ar ko lepoties.