17.06.2013
Nepilnu stundu pirms brīža, kad Eiropas Komisijas zālē Briselē notika preses konference par Konverģences jeb pievienošanās ziņojumu sakarā ar Latvijas uzņemšanu eirozonā, Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš tikās ar žurnālistiem no Latvijas, kuŗu vidū bija arī Laika un Brīvās Latvijas redaktore Ligita Kovtuna.
Krišjānis Kariņš. Šis ir punkts uz i, trešais nozīmīgākais notikums pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, un tas apliecina Latvijas reintegrāciju Eiropā. Tas nozīmē, ka, pievienojoties eirozonai, mums ir dota iespēja attīstīt savu tautsaimniecību un celt labklājību, lai nostātos blakus attīstītajām Eiropas valstīm. Viss ir mūsu pašu rokās. Ziņojuma sagatavošanas komisija apliecinājusi, ka Latvijas valsts ir sakārtojusi bāzi, lai varētu sākties izaugsme. Ir tā, ka nevis mūs salīdzina ar citām eirozonas kandidātvalstīm, bet tās salīdzina ar mums. Tas Latvijai ir augsts novērtējums. Nu arī Lietuva, kas pret iekļaušanos eirozonā bija rezervēta, dara visu, lai 2015. gadā tai pievienotos. Igaunija, kas eirozonā jau ir, šobrīd tiek uzskatīta par drošāko un investīcijām pievilcīgāko no Baltijas valstīm. Latvijai ir pavērta iespēja par tādu kļūt. Ja vien tuvākajā laikā izdarīsim vēl trīs ļoti svarīgus darbus: sakārtosim ceļus, izglītības sistēmu un tiesu sistēmu. Par vienīgo diskutablo jautājumu par t. s. nerezidentu naudu Latvijas bankās - arī pieņemts atzinums, ka tā nav problēma. Proti, Latvijas nelielajā banku sektorā 70% naudas pieder rezidentiem. Bankās, kur lielāks nerezidentu naudas īpatsvars, jābūt lielākam riska rezerves kapitālam. Šīs bankas turklāt transakcijas veic ASV dolaros, un tātad jābūt korespondētājkontiem Amerikā, kur savukārt ir augstas prasības, lai novērstu nelegālās naudas plūsmu. Vienkārši izsakoties ir dubultkontrole, un to banku darbība, kas nokļūs aizdomās par nelegālās naudas transakcijām, tiks momentā apturēta. Līdz ar to netiks apdraudēta ne Latvijas tautsaimniecība, ne nodokļu maksātāju nauda.
*
No Eiroparlamenta deputāta Burkharda Balza (Vācija) uzrunas Latvijas žurnālistiem. (B. Balzs, atbildīgais par EP ziņojumu saistībā ar Latvijas pievienošanos eirozonai, nesen apmeklējis Latviju):
Skepse, kas valda Latvijas sabiedrībā par iesaistīšanos eirozonā, ir gluži normāla parādība* arī Vācijā, kas tajā iestājās 2002. gadā, bažas bija tādas pašas, galvenokārt par cenu celšanos. Sabiedrību vajag vairāk informēt un iesaistīt. Vēl vairāk stāstīt, ka Latvijas iekļaušanās ir ieguvums arī pašreizējām eirozonas valstīm un stiprina to stabilitāti. Īstenībā noskaņojums ir optimistiskāks, nekā tas bija pirms gada. Es augstu vērtēju Latvijas izaugsmi, uzskatu jūsu valsti par paraugu, kā veiksmīgi iziet no dziļas krīzes. Bažas rada vienīgi augstais bezdarba līmenis Latvijā.
***
Statistikas dati: 58% Latvijas iedzīvotāju ir PRET eiro, no tiem 25% - kategoriski pret eiro. 38% - pārliecinoši PAR eiro. Pret ir galvenokārt gados veci cilvēki. Par galvenokārt jauni, izglītoti un turīgi iedzīvotāji.
*
Tiekoties ar Krišjāni Kariņu plašākā sarunā, kuŗā piedalījās Latvijas žurnālisti, tika vaicāts viņa viedoklis arī par nesen notikušo pašvaldību vēlēšanu rezultātiem un secinājumiem nākotnei.
Kā pašvaldību vēlēšanas atsauksies uz nākamajām Saeimas vēlēšanām?
K. K. Rīga nenosaka valsts virzību, izvēli, piemēram, enerģētikas jautājumu risināšanā vai ārpolītikas līgumu slēgšanā. Pašvaldību galvenais uzdevums ir rūpēties par infrastruktūru ceļiem, māju siltināšanu, skolu remontiem utt. Jā, Rīgas iepriekšējās domes lielākais un redzamākais sasniegums kā tas tika uzsvērts ir brīvbiļetes sabiedriskajā transportā. Ir jauki dāvināt, ja ir daudz naudas un ja vien tam ir pamatojums. Šīs vēlēšanas pierādīja, ka vēlētājiem nacionālais jautājums šobrīd nav aktuālākais, valstī tas joprojām ir aktuāls, protams, bet ne attiecībā uz pašvaldību darbu. Jaunievēlētajai domei vēlētājs sniegs savu vērtējumu, balsojot pēc četriem gadiem. Un svarīgākais būs labklājība, kas joprojām būs tikpat svarīga kā etniskie jautājumi. Integrācija un labklājība ies roku rokā. Pieredze rāda, ka izšķirīgos balsojumos tauta ir aktīva un vienota referendumā par valodu 75% apliecināja, ka Latvija ir nacionāla valsts ar vienu valsts valodu latviešu valodu. Ārzemēs par latviešu valodu (pret krievu valodu) nobalsoja 40 tūkstoši balsstiesīgo Latvijas pavalstnieku!
Kāpēc šais pašvaldību vēlēšanās bija rekordmazs balsotāju skaits?
K. K. Daļēji to skaidroju ar apātiju. Liela daļa cilvēku ir neapmierināti ar polītiku kopumā, nesaskatīja piemērotu piedāvājumu. Tikai jāatceras, ka demokrātijā valda princips ja tu nenobalsosi, lēmumu tavā vietā pieņems kāds cits. Tas ir jāatkārto un jāatkārto.
Kāpēc neveicās Vienotībai? Kā vērtējat savas partijas vēlēšanu kampaņu un rezultātu?
K. K. Vienotības kampaņa bija laba, lai nodrošinātu uzvaru Nacionālajai apvienībai! Vienotība neprata uzrunāt savus potenciālos balsotājus, neprata apvienot visas trīs līdzīgi domājošās partijas sevi ar Nacionālo apvienību un Reformu partiju. To prata Saskaņas centrs, apvienojoties ar Gods kalpot Rīgai. Un tas ir liels izaicinājums labējām partijām jāturpina konsolidācijas virziens, jāieklausās vēlētājos un jāsaprot, ka etniskais princips nav izšķirīgais. Vienotības spēks ir spējā risināt jautājumus un dot ieguldījumu ekonomiskās attīstības un labklājības celšanā, un pie tā arī jāturas. Par galveno nevajadzēja izvirzīt tezi par latvisku Rīgu, bet gan par labklājīgu Rīgu. Balsojumā uzticīgi Vienotībai bija 15 % jeb kodolvēlētāji, un tiem varam pateikties, ka guvām labus rezultātus reģionos. Laba mācība.
Sarmītes Ēlertes kandidātūra, izrādās, bija neveiksmīga salīdzinājumā ar NA izvirzīto Baibu Broku, jaunpienācēju polītikā. Kāpēc?
K. K. Mana 10 gadu pieredze polītikā liecina, ka ir jāņem vērā arī subjektīvi motīvi ir cilvēki, kas imponē vēlētājiem, un ir tādi, pret kuŗiem ir divējāda attieksme. Jāvērtē arī ievēlējamība, jeb svarīga ir ne tikai vēsts, bet arī vēstnesis. Ēlerti iepriekšējās Saeimas vēlēšanās liels skaits vēlētāju izsvītroja. Savukārt Broka ienāca ar svaigumu, ar vēsti ienest kaut ko jaunu.
Daudzi polītiķi maina partijas, un tos sauc par staigātājiem. Kāpēc tā notiek?
K. K. Tāpēc, ka daudzus saista vara. Un viņiem ir attīstīta polītiskā oža viņi drīz novērtē, kuŗš ir spēcīgāks, un tam pieslienas. Saeimā dažs labs ir nomainījis jau septiņas partijas... Un iemesls tam ir partiju nestabilitāte savā piedāvājumā. Savulaik bija partija, kas iznāca ar saukli Krievi nāk!, un Saskaņas centrs tai atbildēja: Mēs jau esam klāt!...
Un šī partija ar saukli Krievi nāk! atšķirībā no Ušakova vadītās Rīgas domes nepiešķīra naudu, piemēram, Okupācijas mūzejam un neattapa rīkot Jāņus Krastmalā...
K. K. Ušakovam ir labi padomnieki.
Mūsu saruna notiek Eiropas citadelē, kur valda sauklis Vienoti daudzveidībā un lieto nevis vārdu emigrācija, bet gan iedzīvotāju pārvietošanās pa dalībvalstīm, turklāt piebilstot, ka mēdz būt grūtības integrēties.
K. K. To, ka ir problēmas ar integrāciju, nule pierādīja nemieri Zviedrijā. Nemiernieki mīt nošķirti, paši savā fiziskajā un informācijas telpā, nejūtas piederīgi pie valstis, kuŗā dzīvo. Tā ir segregācija. Integrācija ir sekmīga tad, ja cilvēks no mazotnes tiek audzināts pārliecībā, ka viņš pieder pie valsts, kuŗā dzīvo. Nevar teikt tagad tu nāksi pie manis! Jāsaka dzīvosim kopā! Mācīsimies vienā skolā un sēdēsim vienā solā!
Manī rit lībiešu asinis, Latvijā ir daudz cilvēku ar poļu uzvārdiem, un vai tāpēc viņi ir mazāk latvieši?! Varbūt latvieši jūt apdraudētību, jo bieži tikuši iekaŗoti atšķirībā, piemēram, no frančiem, kas paši bijuši iekaŗotāji? Katrā ziņā mēs esam tauta, kas spēj iekļaut, kultūras ziņā noteikti. Atcerēsimies mūsu pasaulslavenos mūziķus un koŗus! Mums pašiem jābūt tik gudriem, lai prastu piesaistīt, saglabājot pašapziņu un stiprinot drosmi. Lepnuma jau mums ir atliku likām.
Atpakaļ
.jpg)
