Skaistus vasaras saulgriežus un lustīgu līgošanu!
   18.06.2018

 

Tas bija Jāņos, vasaras vidū. Ziedošā daba jautāja ar tūkstoš puķu acīm, un tauta atbildēja ar gavilējošu līgo! – Šai vārdā izskan priecīga dzīves atzīšana; Jāņu dziesmās – gaiša dabas dievināšana. Līgo! – ir pirmais tautas pašapziņas kliedziens. Jāņu dziesmas to nesa no kalna uz kalnu, no sētas uz sētu. Tad nebij vēl ne laikrakstu, ne biedrību. Tikai dziesmās izpaudās tautas kopapziņa, un Jāņu ugunis no kalna dzirkstīdamas signalizēja, ka te dzīvo latvieši, kuŗi vienādi jūt. Un, ja mēs gribam atkal ieiet šai gaišā pirmatnējā tautas kopapziņā ārpus biedrībām, partijām, avīzēm un viņu ķildām, tad mums vajaga Jāņus nolīgot tautas vidū, kādā mazā pelēkā sētiņā, kuŗa līdz jumtam ieaugusi smaržīgos lupstājos un ziedošos krūmos, jo tikai tur sajūt dabas apreibinošo tuvumu.

Kārlis Skalbe, „Līgo!”