Ja šai valstī kaut kas nav kārtībā...
   25.08.2011

DV CV Pārstāvībā Latvijā Solvita strādā jau 14 gadus – darba gaitas sākusi, veicot pavisam nelielus darbus, vēlāk viņai uzticēti arvien nopietnāki pienākumi, līdz nu jau piekto gadu Solvita Sekste ir DV CV Pārstāvības Latvijā vadītāja.

Pēc pamatprofesijas – pārtikas technoloģe, bet jo drīz apguvusi ekonomistes – grāmatvedes speciālitāti. „Man patīk skaidrība, noteiktība, secīgums – acīmredzot tāpēc šī profesija ir vairāk pa prātam,” – tā viņa atbild, kad jautāju, kāpēc šāda izvēle. Tagad Solvitas rūpju lokā ir ne vien Pārstāvības darba administrēšana, bet galvenais – 800 leģionāri Latvijā, kuŗiem ar pasaules Daugavas Vanagu atbalstu tiek izsniegti nepieciešamie medikamenti (aizvadītajā gadā 55 000 latu apmērā), divreiz gadā izmaksāti pabalsti par  Ls 40, – (tātad kopā, 64 tūkstošu latu apmērā) un kur nu vēl gluži cilvēciska aprunāšanās, uzklausīšana, palīdzēšana vismaz ar padomu. Administrātīvo darbu Solvita veic divatā ar palīdzi – Annu Šņuciņu.

„Un vēl jāpiemin tie 60 Brīvās Latvijas abonementi, ko ārzemju latvieši pēc laikraksta redaktores ierosmes samaksā, lai leģionāri avīzi saņemtu par brīvu, „Solvita atgādina, un abas ar pateicību pieminam Austrālijas Daugavas Vanagus, kas samaksāja 15 BL abonementus Latvijā mītošajiem leģionāriem. „Visi priecājamies, ka pēdējie BL numuri Latvijas lasītājiem pienāk jau piektdienās, un ceram, ka šo laimīgo lasītāju skaitu nākamgad palielināsim vismaz līdz simtam! Izmantošu izdevību, lai pateiktu, ka sirmie leģionāri ir patiešām priecīgi lasīt šo laikrakstu, kas sniedz objektīvu un daudzpusīgu informāciju.”

Kāds ir tavs lielākais gandarījums, darot savu darbu?
Piemēram, tas, ka Nacionālo kaŗavīru biedrība mani vienmēr aicina uz saviem sarīkojumiem un sauc mani par „mūsu Solvitu”. Man ļoti patīk mans darbs. Bet galvenais – jūtu, ka man ar savu darbu ir izdevies panākt, lai DV organizācija būtu pazīstama, turklāt vislabākajā nozīmē, ka tā tiek respektēta arī Latvijas valsts iestādēs. Ar savu darbu patiešām esmu centusies darīt visu, lai Daugavas Vanagu vārdam būtu labs skanējums. Saprotams, ka priecājos, saņemot atzinīgus vārdus no organizācijas biedriem Amerikā, Kanadā, Austrālijā. Tas iedvesmo darbam un, ko tur slēpt, „notušē” dažu labu negāciju.

Man ir arī kāds gluži privāts gandarījums – mans pirmais mazbērns, mazdēls Patriks, un – iedomājies, kāds bija prieks, saņemot apsveikumus no tālām zemēm... Tas taču nozīmē, ka mani uztveŗ nevis par formālu darbinieci, bet gan par savējo, ar ko darāms kopīgs darbs.

Šādu prieku arī es savā darbā izbaudu pārpārēm un zinu, kā tas pacilā. Bet kas tad ir tas, ko tu nosauci par negācijām?
Tas, ka starp Daugavas Vanagiem Latvijā joprojām nevalda vienprātība. Man sāp sirds, redzot, kā ikdienas darbos „piemirstas” šīs organizācijas galvenais princips – palīdzēt citam, nedomājot pirmām kārtām par savu labumu.

Mani sarūgtina tas, ka 8. maijā Lestenē neierodas oficiālas valdības personas. Gan jāpiemin, ka šai dienā un arī 16. martā vienmēr ir klāt Tukuma novada domes priekšsēdis Jānis Šulcs – šai novadā atrodas Lestene. Bet 9. maijā Rīgas pilsētas galva Nils Ušakovs ar kroni ierodas mītiņā pie Uzvaras pieminekļa... Tad es domāju – šai valstī kaut kas nav kārtībā!

Vai šie sarūgtinājumi bija par iemeslu tam, ka nodomāji „doties polītikā”, pievienojoties Visu Latvijai?
Arī, bet tas notika ne jau pēc manas iniciātīvas. Proti, kopā ar Induli Bērziņu, Imantu Parādnieku un Raivi Dzintaru strādāju ar likumprojektu par leģionāriem, kas diemžēl šobrīd iestrēdzis varas gaiteņos. Darbs ritēja ļoti konstruktīvi, labā, darbīgā gaisotnē. Un tad nāca piedāvājums. Nav taču noslēpums, ka polītiķiem Latvijā nav diezin cik laba slava, tāpēc iegrimu pārdomās un apspriedos ar ģimeni un draugiem. Labs padomdevējs man allaž ir mana vīra Andŗra tēvs Ārijs Sekste, bijušais leģionārs, kas manai dzīves izpratnei ir sniedzis daudz. Arī viņš atbalstīja. Vislielāko atbalstu sniedz mans vīrs Andris. Arī draugi visi kā viens teica – ej! Nu, pieņēmu šo lēmumu, jo īstenībā esmu rīcības cilvēks, nemēdzu šķendēties un noskatīties no malas. Vēl nebiju uzņemta partijā, kad tiku ierakstīta Rīgas apgabala listē ar 15. numuru. Tā ir milzīga uzticība, kas, saprotams, uzliek pienākumus. Un vēl – Rīgas apgabala kandidātu tikšanās reizēs  izbaudīju ļoti darbīgu un pozitīvu gaisotni. Jaunie cilvēki, kas šeit ir vairākumā, sarunājas tā: „Es to izdarīšu...” – un cits bilst: „Es tev palīdzēšu...” Un tad es iedomājos – ja šai jaunības degsmei klāt nāktu mana pieredze?!

Kāds būs tavs pirmais darbs, ja iekļūsi Saeimā?
Darīšu visu, lai tiktu pieņemts minētais likumprojekts par leģionāriem. Tā taču ir kauna lieta – attiecībā uz cilvēkiem, kuŗiem esam parādā pateicību par to, ka esam, nav sakārtota likumdošana, lai viņi varētu vadīt normālas vecumdienas! Nav grūti izrēķināt, kāds ir šo vīru vidējais vecums!

Vai tev ir kāds polītiķa ideāls?
Nav!

Nu, tad „uzzīmēsim” ideālu polītiķi!
Tam ir jābūt cilvēkam, kuŗš vienmēr runā skaidru valodu, nekad nemelo, kuŗa vārdi saskan ar darbiem, kuŗš ir nelokāms naudas un varas priekšā. Pats par sevi saprotams, labi skolots, ar plašu redzesloku un ar izcilu sirds izglītību. Ideālam polītiķim ir arī izpratne par kultūru, svešvalodu zināšanas – lai Latviju vairs neapkaunotu kāds nasing spešal. Avīzē Laiks lasīju sarunu ar Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes mazmeitu. Anna Čakste stāsta, cik svarīga nozīme viņas vecāku izpratnē bijusi arī perfektai valodai. Un vēl pauž neizpratni, ka cilvēki iet polītikā, lai gūtu materiālu labumu.

Aiz Visu Latvijai! nestāv naudas maisi, paldies Dievam! Tas man ir ļoti svarīgi. Bet es neesmu naīva un saprotu, cik liela nozīme ir katram latam, kas nāk polītiskā spēka atbalstam, lai tas vispār varētu pastāvēt.

Un kāds ir tavs ārpusdarba interešu loks?
Pēdējos gados esmu aizrāvusies ar dejošanu un kalnu slēpošanu. Bet pastāvīgais – dārza darbi un rokdarbi – kā katrai latvietei.

Ar Solvitu Seksti sarunājās Ligita Kovtuna