Vecās Fridrichštates jaunie vaibsti
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdis Guntis Libeks intervijā Ligitai Kovtunai    08.08.2017

 

Pats skaistākais, acīmredzamais no jaunajiem vaibstiem – Jaunjelgavas centra vizītkarte – domes vēsturiskais nams, kas tagad restaurēts dižojas iekoptā parkā. Puķudobes, krāšņumkrūmi un seni koki, stilīgi soliņi celiņu malās. Uz viena piesēdis vietējo pāris cienījamos gados, un, sazīmējuši, ka tiek intervēts un fotografēts, uzrunā mani: „Noteikti uzrakstiet, cik labs un krietns ir mūsu priekšsēdis! Redziet, cik mēs skaisti dzīvojam!” Kā nu ne – nupat noskatījos gaŗu un krāšņu koncertu Jaunjelgavas estrādē, kur piedalījās vietējie pašdarbnieki, kuŗu pulkā pārsteidzoši daudz bērnu un jauniešu. 

 

Jaunjelgavas vārds pēdējos mēnešos skaļāk izskanējis arī polītikas sakarā, jo Guntis Libeks bija pirmais, kas oficiāli paziņoja par izstāšanos no partijas Vienotība. 

 

Kas bija par iemeslu?

 

Partijai ir jābūt domubiedru grupai, kuŗā var rēķināties ar atbalstu. Ja jau otrās valdības laikā pēc kārtas  jācīnās par sava novada interesēm ar Vienotības izglītības ministru, nejūtot nekādu atbalstu partijā, tad jārīkojas radikāli. Latvijas novadu karte patiešām ir raiba, 119 pašvaldību, visām savas vajadzības un problēmas, taču tajās rit ikdienas dzīve, dzīvo dzīvi cilvēki! Arī vismazākajā – Baltinavas novadā, kas burtiski ir uz izzušanas robežas, jo cilvēki brauc prom. Ar to jārēķinās, nedrīkst uzklausīt tikai Rīgas un lielo pilsētu viedokli vien. 

 

Aizvadītajā Vienotības kongresā Cēsīs, strādājot darba grupās, tika noformulēts – steidzami nepieciešama skolu tīkla sakārtošana, turklāt ievērojot vietējās īpatnības, proti, attālumus, iespējas bērniem nokļūt skolā utt. Reālitātē nāca Kārļa Šadurska (Vienotība – L. K. ) vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājums Saeimā – ja nav noteikts skolēnu skaits klasēs, skola jāslēdz! Kur zinātniski, ekonomiski aprēķināts pamats, nemaz nerunājot par pašiem bērniem un viņu interesēm?! Tā nedrīkst! Izglītības reformas rezultāti, tāpat kā ikvienas citas, būs redzami pēc gadiem pieciem sešiem, bet pa to laiku taču bērnam ir jāaug un jāizglītojas. Vērtēju to skarbi – ļaunprātību attiecībā uz laukiem. 

 

Būšot izņēmumi, lai gan par kritērijiem nekur nav gadījies izlasīt. Turklāt Jaunjelgavas vidusskolas bērniem ir labi rādītāji olimpiadās, tātad laba zināšanu sniegšanas kvalitāte. 

 

Tas tiek teikts mierinājumam. Tāpat kā tīri formāli tiek runāts par ikviena bērna tiesībām uz kvalitātīvu izglītību. Vai kāds domā par emocionālo pusi, par to, vai lauku bērns, kuŗš pieradis pie privātas vides, spēs iedzīvoties lielajā skolā un līdz ar to saņemt šo kvalitātīvo izglītību? Valdību interesē tikai nauda – viss cits ir tukša runāšana, kam maz sakara ar reālo dzīvi lauku novados. Mūsu bērni mācās klasēs, kuŗās ir 10 – 12 skolēni – optimāls skaits, lai skolotājs patiešām kvalitātīvi strādātu ar katru bērnu. Runājot par skolotājiem – samazinot vidusskolu skaitu trīs reizes, divas trešdaļas skolotāju zaudēs darbu un papildinās bezdarbnieku rindas. 

 

Tomēr izskatās, ka Jaunjelgavā nekas neliecina par panīkumu – koncertā redzēju pilnu skatuve mazu un lielu pašdarbnieku, pilnas skatītāju rindas estrādē.

 

Kad uz aizvadītajiem pilsētas svētkiem bija ieradušies mūsu draugi no Polijas un Baltkrievijas, viņi no sirds brīnījās un jautāja – vai jūs viņiem maksājat? Jo viņu zemēs tādas pašdarbības nav. Mūsu cilvēki – kā citkārt latvieši – savu dzīvi nevar iedomāties bez koŗiem, ansambļiem un tautasdejām. Pat vidusskolas beidzēji, kas nu jau studenti, brauc šurp uz mēģinājumiem, un daudzus no viņiem jūs redzējāt koncertā uz skatuves. Pašvaldība kādu nieku samaksā dziedātāju un dejotāju kopu vadītājiem, kādreiz par tautastērpiem, citreiz palīdz ar transportu – tas arī viss. Pašdarbība ir pašu iniciatīva, un tā ir vērtība, ko nedrīkst izputināt, jo tā ir vietējās sabiedrības dzīve. Pašvaldība tomēr var izvēlēties, vai „izgrūst” naudu pompozos sarīkojumos un „megaprojektos”, vai ieguldīt savu cilvēku iniciatīvās, mazās lauku skolās utt.

 

Cik patstāvīgas ir pašvaldības Latvijā? 

 

To nosaka Pašvaldību likums, kuŗā uzskaitītas mūsu funkcijas, tostarp izglītības iestāžu uzturēšana un pienākums nodrošināt iedzīvotājiem tiesības uz izglītību.  Valdība iejaucās, darot to pretrunā ar Latvijas likumiem un arī ar Eiropas vietējo pašvaldību chartu. Tātad – ja jau atļaujas pat noteikt skolēnu skaitu klasē, tad...

 

... tad Jaunjelgavas novada pašvaldība vēršas Satversmes tiesā. Kāds bija rezultāts? 

 

Mēs apstrīdējām Ministru kabineta noteikumus, ar kuriem tika noteikts minimālais skolēnu skaits vidusskolas klasēs. Ministru kabinets to bija darījis bez likumā noteikta pilnvarojuma. Satversmes tiesa atcēla šos noteikumus, pasludinot par spēkā neesošiem no pieņemšanas brīža. Tagad mēs iesniedzām valdībai prasījumu kompensēt zaudējumus pašvaldībai.

 

Latvijā darbojas arī Pašvaldību savienība. Cik tā spēcīga un cik draudzīga vietējai varai?

 

 Vairāk lasiet Briva Latvija Nr. 30