Saeimas deputāts, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Armands Krauze (ZZS) intervijā Ligitai Kovtunai 21.02.2017
Jūsu polītiskā izvēle ir ZZS ‒ Zaļo un Zemnieku savienība. Kāpēc? Kur saredzat jūsu pārstāvētās partijas spēku?
Kopš 2009. gada, kad nolēmu iesaistīties kādā polītiskajā partijā, mana izvēle ir ZZS , un tas ir loģiski. Jo pēc profesijas esmu agronoms, tāpat kā mūsu partijas dibinātājs Kārlis Ulmanis, un vienmēr, arī darbojoties nevalsts organizācijās, esmu uzskatījis par savu galveno uzdevumu iestāties par lauksaimnieku un lauku iedzīvotāju interesēm. Manā pieredzē ir arī darbs kā Latvijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvim Briselē. Šobrīd Saeimā darbojos Eiropas lietu komisijā, kur arī pārstāvu viņu intereses. Runājot par to, kur ir šīs partijas spēks ‒ pašos cilvēkos, kas lielākoties pārstāv Latvijas reģionus. ZZS ir partiju apvienība, kuŗā ietilpst Latvijas Zemnieku savienība, Zaļā partija, reģionālās partijas, kā Latvijai un Ventspilij un Liepājas partija, sadarbības līgumi mūs saista, piemēram, ar Līvānu, Daugavpils u. c. novadiem. Tātad ‒ esam izteikti reģionālā partija. Un izteikti ‒ diskusiju partija, jo ‒ Zaļā partija un Zemnieku savienība, kur pirmā stingri iestājas par vides aizsardzību, kurpretim lauksaimnieki izmanto modernās technoloģijas, strīdi un pretrunas ir neizbēgamas. Saskaņā ar mūsu modeli, tas tiek atrisināts iekšējās diskusijās, un publiskajā telpā iznākam ar vienotu viedokli. Pretējā gadījumā, ja abi spēki sēž katrs savos ierakumos, diskusija notiek publiski, kas ne vienmēr noved pie labākā risinājuma. Taču, piemēram, Vācijā lauksaimniecības ministrija ir apvienota ar vides ministriju.
Kādas ir jūsu partijas attiecības ar Kārli Ulmani? Vai viņš ir jūsu vadzvaigzne?
Vispirms ‒ ZZS šogad aprit apaļi 100 gadi! Attiecībā uz Kārli Ulmani ‒ lai vēsturnieku ziņā paliek vērtējums par viņa labajiem un sliktajiem darbiem. Man ikreiz, runājot kongresos, ir iemesls un pamats viņu citēt kā izcilu tautsaimnieku. Atminos savu vectēvu, Latvijas armijas virsnieku, no 1937. līdz 1940. gadam. Viņš mēdza teikt ‒ tad vismaz bija kārtība, jo partijas neplēsās. Mūsdienu demokratijas izpratnē tas it kā vairs neder, un tomēr ‒ tauta ir nogurusi no partiju plēšanās.
Šobrīd aktuālākā polītiskā tema Latvijā ir reformas. Jūsu partijas vadītājs Augusts Brigmanis minēja divas galvenās ‒ veselība un nodokļi. Savukārt nozīmīgs bija Ministru prezidenta Māŗa Kučinska, jūsu partijas pārstāvja, atbalsts izglītības reformas sākšanā.
A. Brigmanis šīs divas prioritātes minēja tāpēc, ka veselības un nodokļu joma valstī ir ZZS pārraudzībā, izglītības ministrs ir partijas Vienotība pārstāvis.
Vai ZZS ir savi eksperti veselības un nodokļu polītikas jomā?
ZZS biedru skaits ir aptuveni 1700 plūs 700 no Zaļās partijas un vēl no reģionu partijām. Viņu vidū ir nozaru speciālisti. Tātad ‒ par profesionālajiem jautājumiem spriedīs nozares profesionāļi, bet, piemēram, es piedalīšos to jautājumu lemšanā, kas saistās ar infrastruktūru, medicīnas aprūpes pieejamību cilvēkiem laukos. Pašvaldības, kas lielākoties ir lauku slimnīcu kapitāldaļu turētāji, lems savas kompetences ietvaros. Bet pats galvenais ir finances, kuŗu katastrofāli trūkst.
Varbūt jāmeklē iekšējās rezerves?
Un tādas noteikti ir. Pats esmu slikts pacients, sen neesmu griezies pēc personiskas medicīniskās aprūpes, bet, redzot lauku medicīnas iestādes , esmu gan pamanījis, ka daudzviet ož pēc veciem laikiem.
ZZS reitings gada sākumā strauji kritās. Kāpēc?
Reitingi jau ir tāda lieta, kas te ceļas, te krīt. Cilvēki vēlas straujas, revolūcionāras pārmaiņas, bet polītikā nākas pieņemt nepopulārus lēmumus... Mūsu partijas reitinga kritiena iemeslus saskatu, pirmkārt, to kļūdu pieļaušanā, ko aizvadītā gada nogalē pieļāvām un centāmies atzīt un labot nodokļu jomā. Otrkārt, reitinga krišanā palīdzēja mūsu partijas pārstāves, Eiroparlamenta deputātes Ivetas Grigules balsojums pret Krievijas informācijas kaŗa ierobežošanu Eiropā. (I. Grigule kopā ar prokrieviski noskaņotajiem Eiroparlamenta deputātiem T. Ždanoku un A. Mamikinu nobalsoja pret L. K.). No viņas rīcības partija norobežojās.
Nenorobežojās vis mēnešiem ilgi pieļāva Grigules ņirgāšanos gan attiecībā uz partiju, gan vēlētājiem, neizslēdzot viņu no partijas, bet aizbildinoties ar neiespējamību ar viņu tikties un runāt. Tai pašā laikā Grigule bija Latvijā. Visbeidzot februāŗa vidū viņa pati pieņēma lēmumu izstāties no partijas un paziņoja, ka pret viņu vērsta profesionāla un labi organizēta kampaņa. Ko nu?
Stāsts ir beidzies.
Bet paliek vēl cits stāsts par to, cik liela ir Aivara Lemberga ietekme ZZS?
Redziet, Aivars Lembergs pārstāv mūsu polītiskajā spēkā ietilpstošo partiju Latvijai un Ventspilij. ZZS partiju vadītāji tiekas ik nedēļu, un Lemberga kungs uz šīm apspriedēm ierodas labi sagatavojies ar precīzu analizi un argumentiem. Kā jau minēju, mūsu darbības pamatā ir iekšējās diskusijas, citkārt ļoti karstas, un tajās ne vienmēr uzvar Lemberga viedoklis. Piemērs nesen lēmām par ES fondu naudas piešķīrumu dzelzceļa elektrifikācijai no Krievijas. Pēc diskusijām tika pieņemts lēmums, ka elektrifikācijas projekts tiks virzīts uz Rīgu, nevis Ventspili. Ticiet man mūsu partijā nevalda autoritārisms, neviens nesit kulaku uz galda.
Jūs esat viens no kandidātiem uz Rīgas galvas amatu. Turklāt ir noslēgts memorands starp trim labējām, latviskām partijām pašvaldību vēlēšanu sakarā. Ko tas nozīmē?
Pirmām kārtām to, lai nebūtu neveselīgas cīņas ZZS, Vienotības un Nacionālās apvienības vidū. Memorands paredz ievērot trīs galvenos principus: ētiku un korrektumu reklāmas kampaņas gaitā; saskaņotību darbības galvenajos virzienos; saglabāt Rīgā iestrādātās atlaižu kārtības, kas nebūt nav Saskaņas panākums, kā viņi to proponē.
Neviena partija taču neriskēs likvidēt transporta u. c. atlaides!
Saskaņa jau bija iesākusi visai agresīvu reklāmas kampaņu, stāstot, ka tas ir viņu nopelns. Tā nav! Vēlētājiem ir jāzina, ka šie atvieglojumi ir gadiem iepriekš iestrādāti un tikuši saglabāti. Un jāzina arī tas, ka ZZS neslēgs nekādas vienošanās ar Saskaņu, jo tai ir līgums ar Putina Vienoto Krieviju.
Bet daži Saeimas balsojumi ZZS ir ļoti vienādi ar Saskaņu. Piemēram, attiecībā uz Latvijas pašvaldību preses izdevumiem, kas klaji konkurē ar nacionālo presi.
Tas ir ļoti strīdīgs jautājums. Laukos cilvēki bieži vien nevar atļauties pasūtināt un pirkt t. s. lielās avīzes. Un kā cilvēkiem darīt zināmu, kas notiek viņu pagastā? Piemēram, vietējās skolas bērni uzvarējuši kādā konkursā, noticis vietējās folkloras kopas koncerts. Cilvēkiem ir patīkami par to izlasīt. Kur lauku sieva ieliks sludinājumu, ka pārdod govi? Es uzskatu, ka šai jautājumā par vietējo presi ir jānovelk kādas konkrētas līnijas pirmām kārtām, nedrīkst pieļaut reklāmas tirgu. Ir vēl kāds aspekts diemžēl ir jārēķinās ar iedzīvotāju grupām, kas pietiekami labi nezina latviešu valodu, un viņi izvēlas klausīties Krievijas radio un skatīties kaimiņvalstu TV. Kā līdz viņiem novadīt Latvijas valstij svarīgu, objektīvu informāciju?
Cik spēcīga ir ZZS Latgalē?
Esam vājāki lielajās pilsētās Rēzeknē un Daugavpilī, bet, piemēram, Krāslavā un Balvos pašvaldības vada mūsējie. Šajās vēlēšanās centīsimies iekļūt Daugavpils domē.
Cilvēkus vajag pārliecināt, ka labu priekšstāvju izraudzīšana ir pašu rokās, bet rodas priekšstats, ka polītiķi sēž Rīgā un ziloņkalna tronī. Un, skat, ka 3. jūnijā viņi izvēlēsies stādīt kartupeļus, nevis iet uz vēlēšanām...
Vispār jau kartupeļiem ir jābūt iestādītiem maijā... Un, ja cilvēki 3. jūnijā neies uz vēlēšanām, notiks tā, kā savulaik notika ar Ždanokas ievēlēšanu Eiroparlamentā viņas uzvaru nodrošināja tieši cilvēku neierašanās balsot. Par to ziloņkalna troni nevaru īsti piekrist mūsu deputāti bieži tiekas ar vēlētājiem, labs piemērs ir zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kuŗš ļoti cītīgi dodas uz reģioniem un runā ar lauku cilvēkiem. Bet vienmēr jau var vairāk.
Ja nonāksiet Rīgas galvas postenī, kas būs pats pirmais darbs, ko izdarīsiet?
Pagriezīšu to kapu tramvaju Purvciema un Pļavnieku virzienā...
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)