"Svētki ir jānopelna"
Diētas ārsts, Dr. Andis Brēmanis intervijā Ligitai Kovtunai    27.06.2017

 

Lieliskā latviešu saimniece, Aglonas Maizes mūzeja vadītāja Vija Kudiņa kādā intervijā latgalietes tiešumā teica: „Man krīt uz nerviem visas veselīgā uztura teorijas, jo ir sabrucis pats svarīgākais – cilvēki, īpaši Rīgā, katru dienu ēd kā svētdienās!” Viņasprāt, ir stingri jānošķir ikdienas ēdiens no svētku ēdiena. 

 

Es viņai pilnīgi piekrītu! Un vēl piebilstu – ir jāievēro proporcijas un „jāpieslēdz” saprāts. Cilvēkiem ir gadsimtu gaitā uzkrāta pieredze un tradicijas attiecībā uz ēdienu, jau izsenis zināms, piemēram, kas dabā ir indīgs, kas ne – kā sēnes mežā. Arī mūsdienās pārtikas izvēlē ir pirmām kārtām jāraugās, lai nenodarītu pāri savam organismam. Nemaz nav jāapēd mušmire, lai saindētos – pārtikas plauktā aizstāvējušies konservi var izraisīt botulismu, turklāt ar letālu iznākumu. Vienlīdz svarīgi, lai nenodarītu kaitējumu organismam, ir tas, kā organizējam savu dzīvesveidu, proti, kustības, fiziskās aktīvitātes, higiēna u. c.

 

Ēdiens vai nu palīdzēs saglabāt veselību, vai to sabojāt. Mūsdienās, protams, ir attīstījusies modernā uzturzinātne, ir nostiprinājusies izpratne par reģionālajām īpatnībām, ir izveidotas t. s. uztura piramīdas un veselīgā uztura „šķīvji” – lai illustrātīvi mēģinātu cilvēkiem pastāstīt, kādam jābūt pareizam uzturam gan pēc sastāva, gan proporcijām. Skaidrs, ka kantora darbiniekam nevar būt tāda pati ēdienkarte kā laukstrādniekam, ja turklāt viņš pēc darbadienas biroja krēslā uz ritenīšiem nedodas uz sporta zāli vai peldbaseinu. Ja savukārt cilvēks 6 – 8 stundas pavada kustībā un fiziskā darbā, viņa uzturam ir cits apjoms un tajā ir cits sātīgo produktu īpatsvars. Svētki ir jānopelna!

 

Jūs minējāt reģionālās īpatnības. Kāpēc francūzietes var ēst kruasānus un bagetes, italietes – makaronus, bet viņas nekļūst resnas?   

Acīmredzot tāpēc, ka pārējie produkti tos līdzsvaro – Vidusjūras zemēs ir daudz bagātīgāk nekā pie mums pieejami augļi un dārzeņi, viņu ēdienkartē daudz lielāks ir jūras produktu īpatsvars, galvenais taukvielu avots – kvalitātīva olīveļļa, saprātīgs laba vīna īpatsvars un, kā jau siltajās zemēs, – aktīvāks dzīvesveids.

 

Par vīnu – mēdz teikt, ka sarkanvīns satur t. s. tukšās kalorijas un neļauj nomest svaru.

Jebkuŗš alkohols satur kalorijas. Salīdzināsim – 1 gramā 96 gradīgā alkohola ir 7 kilokalorijas, 1 gramā tauku – 9, bet 1 gramā cukura – 4. Tātad – izvēlieties paši! Taču „vīna kalorijas” kā tādas nepārvēršas taukos, tās oksidējoties, organismam dod siltumenerģiju, bet ne vairāk. Problēmas rada uzkodas, jo vīns veicina apetīti...

 

... un iemidzina modrību. Bet ko darīt, ja Latgales radi cienā ar zupu, kuŗai pa vidu peld bieza, dzeltena tauku kārta? 

Ja šī zupa ir lauku cilvēka ikdienas ēdiens, kas godam „nopelnīts”, kustoties un darot lauku darbus, – lai ēd. Bet viesim no pilsētas, kas pieradis pie liesa ēdiena, var rasties nopietnas gremošanas problēmas. Tāpēc – nevajag neko ēst pieklājības pēc. Un arī pašam saimniekam derētu padomāt, ka no tās treknās zupas ik dienu tomēr var rasties problēmas – gan aptaukošanās, gan holesterīna līmeņa celšanās, līdz ar to sirds un asinsvadu slimības, diabēts utt., kas savukārt velk līdzi ļoti nelāgu ķēdīti, kā locītavu un muguras deformācija u. c. vainas, kas gadu gaitā attīstās, gluži nemanot. Kaut kas tai treknajai zupai jādod pretī – vismaz tajā jābūt daudz dārzeņiem un zaļumiem. 

 

Spriežot pēc „veselīgā uztura šķīvja”, dārzeņi ir pats galvenais, gluži vai glābiņš. 

Jā, jo pirmkārt, tie ir koncentrēti atšķaidītāji, otrkārt, īpaši svaigā veidā dārzeņi ir tā bagātīgākā buķete, kas satur labi daudz minerāļu, mikroelementu, vitamīnu, antioksidantu. Vienvārdsakot – katalizatori. Tāpat kā ķīmijā – lai reakcija veiksmīgi norisinātos, vajadzīgs katalizators.

 

Vai sarkanvīns arī ir katalizators? 

Savā ziņā – jā, taču saprātīgās devās. Viena glāze dienā ir gluži normāli, viena pudele,  visticamāk, atsauksies uz aknām un sirsniņu. 

 

Latvijā rit viesu vasara, tautieši no tālās Amerikas tiek cienāti ar gailenēm saldā krējuma mērcē un citiem labumiem. Ko nu? 

Nepierīties! Ēdīsim prātīgi un atcerēsimies par dārzeņiem! Nevar būt, ka vienīgais dārzenis pie jaunajiem kartupeļiem ar gaileņu mērcīti ir sālīts gurķis. Šai laikā Latvijā ir svaigi salāti, redīsi, lociņi, dilles, ir skābenes, zemenes, rabarberi. Brauciet cits pie cita ciemos ar zemeņu groziņu! Un svētkos nesēdiet pie ēdieniem nokrautā galda – pagaršojiet no visa kā un dodieties uzdancot! Latvijā turklāt ir tik daudz aktīvās atpūtas iespēju – laivošana, pastaigas, pārgājieni. Un vēl – ūdens dzeršana visas dienas gaŗumā. 

 

Vai Latvijā ir pietiekami pieejami produkti ar nelielu tauku saturu, piemēram, lai aizstātu treknu krējumu, sviestu? 

Protams, pirmām kārtām mūsu pašu tradicionālie produkti – rūgušpiens un paniņas. Arī „modernie” – jogurti bez piedevām, kas ļoti labi noder salātiem. Ir 0,5% biezpiens jeb vājpiena biezpiens. Ja krējums ir „nopelnīts”, var jau arī to, jo piena taukiem kā labam enerģijas avotam nav ne vainas – tie tiek optimāli izmantoti muskuļu darbā, protams, ja muskuļi tiek nodarbināti.

 

Ja dzīvesveids ir mazāk aktīvs, tomēr piena taukus jācenšas samazināt, tajos ir maz t. s. omega-3 un omega-6 komponentu, bet daudz t. s. piesātināto tauku, kas ir neveselīgi, īpaši sirsniņai. Sviests ir visīstākais holesterīna avots, bez tā noteikti var iztikt. A vitamīnu, kas organismam nepieciešams, var uzņemt arī citādi. Ziediet uz maizes avokado – lielisks risinājums. Var lietot arī margarīnu, kas gan ir ķīmiski veidots, taču izejmateriāls ir augu eļļas. Par transtaukskābju briesmām vismaz Eiropā gan vairs nav jābaidās – ražotāji ir kļuvuši godprātīgi. 

 

Jūsu viedoklis par diētām, piemēram, Dikāna, Skandinavijas?

Cilvēki vēlas savas problēmas atrisināt vienā rāvienā, ne vienmēr esam gatavi pārmaiņas savā dzīvesveidā un izskatā ieviest ilgākā laika periodā. Bet liekā svara problēma neradās vienā dienā, un vienā dienā to arī nav iespējams atrisināt. Ir maldīgi domāt, ka nu saņemšos, nometīšu svaru un gatavs. Nekā – svars „lēkās” augšā lejā, medicīnā to sauc par jo-jo efektu, un tas nav nekas labs. Svars jāzaudē lēnām, bet stabili. Turklāt svarīgi ir arī justies emocionāli labi. Dzīvesprieku nevairos turēšanās pie kādas superdiētas un vaktēšana, lai noteiktā dienas stundā apēstu noteikto produktu. Ja vēlaties, ēdiet kaut pusnaktī, taču – ko! Dzīve nedrīkst slīdēt mums gaŗām, mums tajā jāpiedalās, turklāt ar prieku.

 

Un badošanās, atslodzes dienas?

Uzturs ir ne tikai kalorijas, bet arī bioloģiskā vērtība. Es labāk ieteiktu tā sauktās viena produkta dienas, kad ēdam tikai zemenes, gurķus vai augļus visas dienas gaŗumā un daudz dzeram ūdeni. Īstenībā jau tievē nevis neēdot, bet ēdot, pareizi ēdot. 

 

Cik liela ir genu loma?

Sava loma tiem neapšaubāmi ir, zinām taču, ka ir „caurbiras” un „mollīgie” – atkarībā no vielmaiņas bazes. Un abi ir labi, ja vien „mollīgums” neiet pāri malām un kļūst ne vien neestētisks, bet arī neveselīgs. 

 

Bērni bieži mēdz jautāt: „Kāpēc veselīgie ēdieni ir negaršīgi?”

Vajag tos padarīt garšīgus – ar garšvielām, produktu kombinācijām. Un liela loma ir ēšanas ieradumiem ģimenē.

 

Jūs saviem pacientiem „atļaujat” apēst kādu zefīriņu un ievārījumu.

Jā, jo zefīru gatavo no ābolu biezeņa, ievārījums ir ogas un cukurs. Kāpēc ne? Taču – tas ir kārums, un kārums ir tāpēc, ka to dabū reti un nedaudz.

 

Vai jums ir daudz pacientu?

Darba netrūkst. Esmu novērojis, ka pēdējos piecos gados arvien vairāk pie diētas ārstiem pēc padoma vēršas arī vīrieši. Lielākoties gan tāpēc, ka radušās veselības problēmas (paaugstināts asinsspiediens, holesterīna vai cukura rādītāju izmaiņas utt.). Sievietes arī šai ziņā ir apzinīgākas un par savu veselību un izskatu sāk rūpēties laikus.