Pošamies uz Saeimas vēlēšanām 6. oktobrī. Darbi, pie kuŗiem jāķeras jau tūlīt!
   27.02.2018

 

 

Gatavošanās 13. Saeimas vēlēšanām, kas notiks 6. oktobrī, jau sākusies. Kādi ir svarīgākie, jau šobrīd veicamie darbi tautiešiem ārzemēs, kas, būdami Latvijas pavalstnieki, būs krietni un atbildīgi un dosies balsot par savas tautas likteni?

 

Pirmām kārtām, tā saucamie procedūras jautājumi, proti:

1) nobalsot varēs tikai ar pasi, kuŗai nav notecējis derīguma termiņš. Lūdzu, ieskatieties savās pasēs – vēl ir laiks mierīgi un laikus to sakārtot;

 

2) ja pases nav, vēl ir gana laika to iegūt. Latvijas vēstniecības un pārstāvības jūsu mītnes zemēs ir gatavas palīdzēt. Paši varat vērsties Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Tālrunis: 67209400, zvanot no ārzemēm: 371 67588675, e-pasts: pmlp@pmlp.gov.lv.

 

3) tiem Latvijas pavalstniekiem, kuŗiem nav pases, tikai ir ID (identifikācijas karte), jāizņem vēlētāja apliecība. Tas gan attiecas tikai uz Eiropas Savienības valstīm, t. sk. Latvijā dzīvojošajiem. Arī šo dokumentu var dabūt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Vēlētāja apliecība ir valsts apstiprināts dokuments, kas ļauj pilsonim piedalīties vēlēšanās, taču – tā derīga šo vienu reizi. Trīs nedēļas pirms vēlēšanām tiek izveidots to cilvēku saraksts, kuŗiem nav pases, tikai ID, un tiek sagatavots šāds aizsargāts dokuments, ko Pilsonības un migrācijas pārvaldes nodaļās Latvijā bez maksas var saņemt divas nedēļas pirms vēlēšanām. Uz ārzemēm vēlētāja apliecības nesūta. 

 

Tiktāl par praktiskajiem darbiem, ko jāsāk darīt jau tūlīt, bet vienlīdz svarīgi ir arī darīt visu iespējamo, lai vēlēšanu dienā uz iecirkni jūs dotos ar pārliecību, par ko balsot. Šo laiku, kas vēl atlicis līdz vēlēšanu dienai, aicinu dzīvot ar dzirdīgām ausīm un redzīgām acīm, rūpīgi izvērtēt, izanalizēt iepriekšējo pieredzi, kas no dotajiem kandidātu solījumiem ir izpildīts, kas nē, lai nebūtu vilšanās pēc tam, jo jūsu „balss” strādās nākamos četrus gadus. Pieci mēneši ir pietiekami ilgs laiks, lai sakārtotu domas un darbus, protams, ja vien ir motivācija un izpratne, ka nav pamata kritizēt savu valsti, ja pats neesi izdarījis savu pirmo un galveno pilsoņa pienākumu.

 

Kā pats personīgi izraugāties polītisko spēku, par kuŗu balsot, pēc kādiem kritērijiem? 

Pirmām kārtām izanalizēju, kādu iespaidu manis izraudzītais polītiskais spēks ir atstājis uz Latvijas tautsaimniecību iepriekšējā savu pilnvaru periodā, sekoju tā balsojumam par valsts budžetu, pētot, kas tad ir attiecīgās partijas prioritātes. Jāteic gan, ka Latvijas vēlētājiem izvēle ir visai sarežģīta, ne kā, piemēram, ASV un Lielbritanijā, kur jāizvēlas starp diviem galvenajiem polītiskajiem spēkiem. Mums ikviena partija „iestājas” par visu un ikviena interesēm, pat kreisais spārns un labais neatrodas „pa kreisi” vai „pa labi”, drīzāk priekšā un aizmugurē... Populisms iet savu uzvaras gājienu, un tas ir labi saprotams, jo tā eksistēšanai ir labs pamats, kas izriet no patērētājsabiedrības būtības: pierodam, ka mums piedāvā, iedod, cenšas visu izdarīt un sakārtot mūsu vietā, kas savukārt vedina uz kūtrumu domāšanā un slinkumu darbībā. Vienvārdsakot, receptes nav – pašiem jāskatās, jāpēta konsekvences. 

 

Kur smelties objektīvu informāciju un zināšanas, laikā, kad dominē sociālie tīkli, „vieglās ziņas”, fakenews un citi jaunlaiku informātīvie paņēmieni?

Šī jaunlaiku informācijas pasaule, ko vēlos nosaukt par informātīvajiem džungļiem, ir tikpat bīstama kā īstie džungļi, – ir vajadzīgas zināmas iemaņas un prasmes, lai tajos izdzīvotu. Un tāpat kā īstajos džungļos, – ja esi nomaldījies, tad jāuzkāpj pašā augstākajā vietā, no kuŗas var pārredzēt apkārtni un ieraudzīt orientierus. Par šo augstāko vietu pārliecinoši var nosaukt profesionālu komentētāju, analītiķu, skolotu un pieredzējušu personību viedokli, tādu personību, kas ir pierādījušas sevi kā autoritātes sabiedrībā. Plašsaziņas rupori veido milzu troksni un jezgu, 140 zīmes tviterī spēj uzrakstīt arī „profesors”, kuŗš nav pabeidzis deviņas klases, bet kuŗam ir „viedoklis”, turklāt par visu. Ne velti pasaulē atgriežas uzticēšanās tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļiem, drukātajam vārdam, avīzēm, kas veido ziņas un komentārus, pamatojoties uz pētījumiem, analizi, profesionāli. Nepārprotiet mani – sociālajos tīklos tiek publicēti arī kompetenti profesionāļu viedokļi, taču vēlreiz uzsveru: ir jāiegūst iemaņas izdzīvošanai šajos informācijas džungļos. 

 

Vēlētājiem arī skaidri jāzina, kurp tieši viņš dosies balsot un vai nobalsot varēs pa pastu?

Šābrīža aktuālais darbs ārzemēs ir vēlēšanu iecirkņu veidošana. Tas ir mītneszemju cilvēku rokās, jo šai ziņā pakalpojums no Latvijas netiek eksportēts. Tātad – ja ir apzināti vēlētāji tuvākajā apkārtnē un ja ir gatavība brīvprātīgi strādāt savas valsts labā, jāizpilda trīs galvenie praktiskie priekšnoteikumi: 1) jāsagatavo attiecīgi aprīkota telpa, kuŗā ir balsošanas kaste, aizslietņi vai īpaši norobežojumi, lai balsotājs savu izvēli varētu izdarīt diskrēti; 2) jābūt vismaz vienam cilvēkam ar teicamām datorprasmēm, jo ziņas par rezultātiem, attiecīgi sakopotas un noformētas, laikus jānosūta Centram CVK; 3) ja tomēr ir nepieciešams kāds atbalsts no Latvijas, tas laikus jāpaziņo. No valsts ir paredzēts atalgojums vēlēšanu komisijas locekļiem, kas gan, teikšu uzreiz un atklāti, ir simbolisks, un pieredze rāda, ka tautieši no tā atsakās, savu brīvprātīgo darbošanos uzskatot par goda lietu. 

 

No Latvijas uz iecirkņiem (protams, bezmaksas) sūta vēlēšanu biļetenus un aploksnes, informātīvos materiālus. Lielisks paraugs vēlēšanu gaitas nodrošināšanā ir ASV, kur jau 2010. gada Saeimas vēlēšanās izveidoja iecirkņus ārpus vēstniecības. CVK rīkos seminārus Vašingtonā, D. C., kur, kā domājams, pievienosies arī Kanadas tautieši, kā arī Vīnē – Eiropas tautiešiem. CVK arī apmāca vēstniecību un pārstāvību cilvēkus, goda konsulus, šīs konsultācijas visai drīz piedāvāsim arī vebināra formātā. Lūdzu, sekojiet informācijai CVK mājaslapā – www.cvk.lv, kā arī savas mītnes zemes vēstniecībā.

 

Par balsošanu pa pastu – pieteikšanās balsojumam pa pastu sāksies 5. maijā. Tā gan, jāteic, ir visai smagnēja procedūra, un man diemžēl līdz šim nav izdevies pārliecināt Saeimu, ka kārtība jāmaina līdzīgi tai, kāda tā ir Eiropas Parlamenta vēlēšanās, proti, ka ikviens vēlētājs vienkārši piesakās, jo ir iepriekš elektroniski sagatavoti vēlētāju saraksti. Šobrīd saskaņā ar „veco kārtību”, pase fiziski jānogādā valsts vēstniecībā, jo tajā jāieliek spiedogs par dalību vēlēšanās. Lai daudzmaz atvieglotu šo situāciju, pasi vai vairāku cilvēku pases vienlaikus vēstniecībā var nogādāt viena uzticības persona.

 

Svarīgi atgādināt, ka ārzemēs balsojošo balsis tiks pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam. Tāpēc arī redakcija par saviem priekšvēlēšanu interviju respondentiem izraugās tos polītisko partiju pārstāvjus, kuŗi balotēsies tieši Rīgas apgabalā, norādot viņu e-pasta adreses iespējamai saziņai. Ja tomēr kāds no mūsu lasītājiem vēlas rakstīt kandidātam vēstuli, sūtiet pa pastu redakcijai Rīgā, un mēs nogādāsim adresātam. 

 

Jā, kopš 90. gadiem šāda kārtība turpinās. Vēlētāju skaits Rīgas vēlēšanu apgabalā laika gaitā pieaug, līdz ar to pieaug arī mandātu skaits apgabalā, un tad svarīgi ir ievērot proporcionalitāti. Tātad – balsstiesīgais pilsonis piedalās mandātu skaita noteikšanā, bet vietu aizpildīšanā „nepiedalās”, ja nav balsojis. Tas arī apliecina, cik svarīgi ir katram piedalīties vēlēšanās. Un vēl – nedrīkst pieļaut domu, ka, piemēram, es tomēr atdošu savu balsi par sev pazīstamu, jauku cilvēku, lai arī viņa pienesums polītikā varbūt nemaz nebūtu tik nozīmīgs, – gan jau citi „iebalsos”. Tā ir alošanās. Kā zināms, vezumu apgāž mazi cinīši. Arī gluži smieklīgi dažkārt – pase aizmirsusies mājās, brilles „aizmirsies” paņemt līdzi. 

 

Lieku pie sirds ikvienam – posīsimies vēlēšanām ar vislielāko atbildību, lai paša vieglprātība nesagādātu vilšanos.