Pieminēt, atspirgt un ierakstīt savu vārdu Latvijā
Eiroparlamenta deputāte, Kokneses fonda (Likteņdārza) valdes priekšsēde Sandra Kalniete intervijā Ligitai Kovtunai    07.01.2020

 

 

Mūsu iepriekšējā lielā intervija notika aizvadītā gada pavasarī, kad uzņēmāties Kokneses fonda vadību no Viļa Vītola rokām. Tad vēl nezinājāt, ka tiksiet ievēlēta par Latvijas deputāti Eiroparlamentā, un devāties uz ALAs kārtējo kongresu Denverā, lai aicinātu atbalstīt jūsu jauno pienākumu – Likteņdārza turpmāko attīstīšanu.

 

No visas sirds iesaistījos savā jaunajā darbības laukā, biju sagatavojusi plašu stāstījumu par Likteņdārzu un guvu neticami lielu atbalstu  ̶  ALA iekļāva Likteņdārzu savu prioritāšu augšgalā, izplatīja mūsu informātīvo bukletu un pēc nepilna pusgada saņēmu ziņu, ko priekā pārlasīju vairākkārt  ̶  ALAs valdes sēdē pieņemts lēmums ziedot 15 tūkstošus eiro, Tas ir ievērojams ziedojums, par ko nebeidzu līksmot! Pirmām kārtām tas ir mūsu ieguldītā darba augsts novērtējums, bet galvenais  ̶  šo naudu varēsim ieguldīt, lai virzītu uz priekšu Likteņdārza aktuālitāti  ̶ Saieta nama būves turpināšanu. Kā zināms, nams šobrīd ir iekonservēts, bet ir jāiet tālāk, izbūvējot komunikācijas, lai Saieta namā sāktos dzīvība. Proti, atstājot uz vēlāku laiku būves „smalkumus”, rīkot tajā pasākumus, sākt iekārtot telpas. Tas ir ļoti svarīgi. Piebildīšu gan, ka nama komunikāciju izbūvei, kas dos iespēju ēku izmantot pasākumiem, vēl nepieciešami 470 tūkstoši eiro. Pēc tam palēnām varēsim apdarināt iekštelpas. . 

 

ALAs iniciātīva taču varētu būt labs stimuls sarosīties arī citiem ziedotājiem, varbūt pat tautiešu tik ierastajiem testamentārajiem novēlējumiem?

 

Īstenībā tas būtu ne vien atbalsts Likteņdārzam, bet arī sevis un savas dzimtas ierakstīšana Latvijā. Šī ierakstīšana jau notiek ar bruģakmeņiem Draugu alejā, kas nemitīgi paplašinās ar akmeņu klājumu, kuŗos ierakstīti cilvēku vārdi. Arī mēs ar savu vīru (architektu Ansi Reinhardu – L. K.) esam te ielikuši savus un savu radinieku vārdus, un ne tikai dzīvajos, bet arī tos, kas aizgājuši Mūžībā vai palikuši Sibirijā. Aicinu itin visus to izdarīt, jo – pēc gadiem šeit atnāks nākamās paaudzes un labprāt mūs pieminēs. Un droši vien vēlēsies ierakstīt arī savu bērnu un mazbērnu vārdus. 

 

Draugu aleja ved uz Amfiteātri, kur slejas pieci karogu masti, ko Likteņdārzam dāvāja Austrālijas Daugavas Vanagi, ̶  četri veltīti Latvijas novadiem, piektais tiem, kas palikuši Sibirijā vai vēstures griežos izklīduši pa visu plašo pasauli. 

 

Tepat arī ir Ulža Gravas tiltiņš, ko, pēc ģimenes iniciatīvas, uzbūvēja un aizvadītajā vasarā sirsnīgā ceremonijā atklāja. Tiltiņš uzbūvēts par naudu, ko, Uldim aizejot Mūžībā, saziedoja viņa radi un draugi. Līdzīgi arī, manam tēvam aizejot Mūžībā, aicināju pavadītājus ziedot naudu viņa piemiņas iemūžināšanai Likteņdārzā. Rezultātā taps vēl viens sakārtots dārza stūrītis. 

 

Kokneses fonds ir saņēmis vairākus testamentāros novēlējumus. Īpaši vēlos izcelt Gunāra Šūbiņa atvēlētos 158 000 Kanādas dolāru, kas ir viens no lielākajiem novēlējumiem. Pateicībā par šo augstsirdīgo dāvinājumu, Gunāra Šūbiņa vārdā gribam nosaukt kādu no topošā Saieta nama telpām. Kas zina, varbūt kaut kur pasaulē dzīvo kāds cits no mūsu dižajiem tautiešiem, kurš arī gribēs iemūžināt savu vārdu Saieta namā...

Būdama Sibirijas bērns, jūs arī ierakstījāt aizkustinošus vārdus piemiņas zīmē, kas Likteņdārzā veltīta Sibirijas mātēm. 

 

Jā, es pateicos savām vecmāmiņām par divām dzīvībām, ko viņas devušas gan manai mammai, gan manam tēvam,  ̶ vienu, laižot viņus pasaulē, un otru, neļaujot Sibirijā nomirt badā... Šī iespēja šādi pateikties man ir ļoti svarīga. 

 

Daudzas vietas Likteņdārzā ir izveidotas, tieši pateicoties privātām iniciātīvām, tostarp organizācijām. Šā gada pavasarī, 30. aprīlī, atklāsim piemiņas vietu Valsts dibinātājiem 1918.gada 18.novembrī un tiem, kas 1991. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas neatkarības deklarāciju. Kaŗavīru atbalsta fonds Namejs, ko vada Raimonds Graube, nāca ar iniciātīvu rekonstruēt Pirmā pasaules kaŗa ierakumu fragmentus – vēsturisku vietu, kur jaunieši varēs izjust, izdzīvot kaŗa notikumus. Starp citu, par jauniešiem domāts, arī iekārtojot Saieta namu, kur paredzēts jaunsargu centrs. 

 

Runājot par jauniešiem – aizvadītajā pavasarī gluži nejauši te satiku un uzrunāju kādu jaunu krievu ģimeni ar trīs maziem bērniem, kas uz Likteņdārzu bija atbraukuši no Jēkabpils, pirmo reizi, vienkārši pastaigāties... Vai jūsu plānos ir padarīt Likteņdārzu arī par patīkamu vietu ģimenēm? 

 

Tas jau notiek, piemēram, mūsu rīkotajās Sajūtu dienās, kas tiek rīkotas tieši ģimeņu pulcēšanai. Tajās notiek pasākumi ar izzinošām izklaidēm bērniem. Turklāt dārzā ir brīnišķīgas pastaigu takas un piknika vietas. Ģimenes brauc arī uz mūsu ikgadējām Pavasara talkām, kuŗās katru reizi sakopjam kādu noteiktu vietu. Šopavasar tas būs uzkalns, ko izveidojām blakus Saieta namam, apberot grantskalnus. Te būs, kā paredzējis Likteņdārza projekta architekts Masuno, atspirgšanas zona, uzkalns, ko klās zāliens ar Latvijas lauku puķēm. Starp citu, tās arī ir jāprot ieaudzēt, zinu no savas pieredzes, tāpēc talkā nāks profesionāla dārzniece. 

 

Vēl jāpiemin mūsu rudens Ābolu balle, kad savācām ražu no piemiņai iestādītajām ābelītēm. Šogad raža bija ļoti bagāta, un mēs ar senu, vēsturisku sulasspiedi spiedām ābolu sulu. Vārījām ābolu ievārījumu, ko arī piedāvājām nopirkt, un mūsu čaklie darbinieki pat aizbrauca uz Aizkraukles pilsētas svētkiem un izdalīja pāri palikušos ābolus. 

 

Un kur tad vēl lielie koncerti, kas aizvadītajā vasarā bija īpaši vērienīgs. Arī daba nāca palīgā. 

 

Tas tiešām bija īpašs! Sēdēju blakus mūsu Valsts prezidentam, un, kad, skanot Mārtiņa Brauna „Saule, pērkons, Daugava”, saule rietēja aiz Daugavas krastu kokiem, Egils Levits teica: „Skaistāk jau vairs nevar būt!” Redziet, šim koncertam mainīgie Latvijas dabas apstākļi bija labvēlīgi, bet citugad tā nav – līst lietus un pūš vēji. Saieta nams ir risinājums – koncerts telpās tomēr notiek ar garantiju, jebkuŗos laika apstākļos, un pieredze liecina, ka šie Likteņdārza koncerti ir labi apmeklēti. 

 

Likteņdārzā notiek arī laulību ceremonijas. 

 

Jā, skaistajā terasē pussalas galā, vietā, kas savulaik pat saņēmusi Latvijas architektūras gada balvu. Pēc laulību ceremonijas ir tradicija iestādīt kociņu, ko jaunās ģimenes jau ar savām atvasēm brauc aplūkot. Un kur tad vēl pastaigas pa dārza celiņiem, skati, kas paveras uz Daugavas krastiem. Aizvadītajā vasarā tos varēja aplūkot arī no kuģīša un vikingu liellaivas, šovasar būs arī ūdensvelosipēdi-.

 

Likteņdārzs ir tapis par vietu, kur baudīt skaistumu, pieminēt, atspirgt. 

 

 

 

 

***

Mūsu sarunas noslēgumā Sandra Kalniete vēlas nosaukt arī to savu kollēgu vārdus Eiropas augstākajās institūcijās, ar kuŗiem mums ir pamats lepoties. „Vēlos to darīt latviešu pašapziņas celšanai. Negācijas pārāk ir pārņēmušas mūsu prātus, bet tepat man blakus strādā latviešu cilvēki, kam ir ietekmīga balss Eiropas Savienībā.”

 

S. Kalniete min Valdi Dombrovski, kas ir „ceturtais ietekmīgākais cilvēks Eiropas komisijā – Eiropas Komisijas priekšsēdes izpildvietnieks ar atbildību par ekonomiku un finansēm”. Ilzi Juhansoni, kas Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā, no 2019. gada 1. augusta pilda Eiropas Komisijas (EK) ģenerālsekretāres pienākumus. Pēteri Ustupu – ārlietu diplomātisko padomnieku; Normundu Popenu –Eiropas Komisijas Reģionālās polītikas un pilsētpolītikas ģenerāldirektorāta vadītāja vietnieku; Andri Ķesteri, ko tautieši atceras kā Latvijas vēstnieku Vācijā, kuŗš šobrīd strādā dienestā, kas nodarbojas ar Eiropas Savienības dalībvalstu paplašināšanas jautājumiem; Eduardu Stipro, savlaik Latvijas vēstnieku Lielbritanijā, kā arī mūsu „trimdas bērnu bērnu” no ASV; Nilu Muižnieku, kuŗš mūsu tikšanās laikā bija viens no pieciem kandidātiem uz atbildīgo ES tiesībsarga jeb ombuda amatu. Ar viņu interviju lasiet mūsu laikraksta nākamajā numurā. 

 

 

 

 

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem