EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Par labiem un sliktiem lēmumiem
29488

   12.11.2012

Saruna ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdi Arni Cimdaru.

- Kādēļ atturējāties CVK balsojumā par „nepilsoņu referendumu” ?
Savu balsojumu es skaidroju pirms balsošanas, kad notika viedokļu apmaiņa. Es sliecos domāt, ka šis likumprojekts jānodod apspriešanā tautai tāpēc, ka saņemtajos ekspertu viedokļos es neatradu  pat ne vienu aspektu, kuŗā visi būtu vienisprātis, ka projektā ir trūkums, kuŗa dēļ likumprojektu nevar nodot nobalsošanai. Mums ir ļoti labi atzinumi tajā nozīmē, ka tie bija sagatavoti īsā laikā un eksperti tiešām ir ļoti rūpīgi strādājuši. Tomēr katrs no viņiem norāda uz atšķirīgiem trūkumiem vai neatbilstībām, kuŗu dēļ likumprojekts nebūtu nododams tautai nobalsošanā, bet atzinumos nav viennozīmīguma. Manā ieskatā - kad ekspertiem nav vienota viedokļa, likumprojekts jānodod tautai vērtēšanā. Lēmuma projekts, ar kuŗu sākām, bija balsojums par to, ka likumprojekts ir apturams un tālāk nav virzāms;  es par to  nebalsoju, atturējos. Tāpat kā ekspertiem nav vienota viedokļa, kāpēc likumprojekts nav virzāms tālāk, viņiem nav vienota skatījuma, kādēļ tas būtu jāvirza tālāk, tāpēc šajā jautājumā es atturējos. Ja CVK būtu lēmusi nevis par to, vai likumprojekts ir vai nav apturams, bet par to, vai ir vai nav jāizsludina parakstu vākšanas otrs posms, tad es būtu balsojis par to, ka parakstu vākšana jāturpina. CVK vienojās, ka balsojums būs par likumprojekta apturēšanu vai neapturēšanu.

- Vai CVK lēmums noteikti tiks pārsūdzēts administrātīvajā tiesā?
Plašsaziņas līdzekļos likumprojekta iesniedzēji ir apgalvojuši, ka nelabvēlīga lēmuma gadījumā CVK lēmumu apstrīdēs administrātīvajā tiesā. Varam vienīgi konstatēt, ka juridiska strupceļa nav, jo lēmumu ir iespējams apstrīdēt.

- Vai jūsuprāt ir nepieciešamas pārmaiņas likumdošanā,  un kādas tās vajadzīgas, lai neiestātos situācija, ka CVK nākas lemt par likumprojekta konstitucionālo atbilstību?
Par likumprojektu atbilstību Satversmei pēc hierarchijas būtu jālemj Satversmes tiesai, tāpēc, manuprāt, būtu jāpaplašina Satversmes tiesas kompetence, dodot tai tiesības un uzliekot par pienākumu izvērtēt tos likumprojektus, kuŗi tiek virzīti uz referendumu. Tas būtu saprātīgi kaut vai no izmaksu viedokļa, arī no stabilitātes un citiem aspektiem. Manuprāt, likumdošanā no juridiskās technikas viedokļa vajadzētu arī nostiprināt institūciju, kas ir ārpus CVK un dotu atzinumu par likumprojektiem, – tas, piemēram, varētu būt Saeimas Juridiskais birojs, varbūt ir kāda cita, labāka institūcija, bet varbūt jāveido kāda kolleģiāla institūcija. Šobrīd man nav gatavas receptes, bet ir skaidrs, ka ir aspekti, kuŗu dēļ vajadzība pēc vērtējumiem varētu būt pastāvīga. Ja CVK tiek uzdots veikt likumprojekta agrīno vērtēšanu vēl pirms parakstu vākšanas, tad mēs varam paši uzklausīt ekspertu atzinumus, lai izprastu situāciju un pieņemtu savu lēmumu.

- Vai likumprojektu konstitucionālo atbilstību skaidrāku nepadarītu grozījumi Satversmē, par kuŗiem ir daudz diskutēts un par kuŗiem diezgan plaši ir izteicies arī Egils Levits? Vai grozījumi Satversmē nenovērstu situācijas, kad nav skaidrs, vai likumprojekts apdraud vai neapdraud Latvijas valsti un vai par to vispār var balsot?
Pēc būtības šis jautājums jāuzdod konstitūcionālo tiesību ekspertiem. Es nejūtos spēcīgs diskutēt ar Levita kungu konstitucionālos jautājumos, tāpēc man nav sevišķu komentāru. Taču es vairāk atbalstu viedokli, ka attiecībā uz Satversmi ir jautājumi vai lietas, kuŗu grozīšanai ir vajadzīgs daudz augstāks slieksnis, kaut arī jau šobrīd ir Satversmes panti, kuŗu mainīšanai tas vajadzīgs augsts. Man nešķiet, ka labākais risinājums ir pilnīgi negrozāms teksts. Ja spriežam tīri teorētiski – Lielbritānijā ir monarchija, bet vai tāpēc tur ir slikta dzīve? Varbūt Latvijas iedzīvotāji kādā brīdī simtprocentīgi nolemj, ka mums vajag monarchiju – kuršu ķoniņus, piemēram (smejas). Vai tad, ja visi to grib, mēs nevarētu mainīt republiku pret ķoniņu zemi?
Jautājums ir par to, cik lielam jābūt šādu pārmaiņu atbalstam. Domāju, ka mums noteikti ir jāidentificē kritēriji, kuŗos pārmaiņas ir veicamas ar ļoti striktu pilsoņu kopuma pārsvaru. Pilnīga nemainība, manuprāt, nav īsti pareizais ceļš, jo var pienākt brīdis, kad konstitūcija pati ir jāmaina. Visās valstīs ir  iespēja pieņemt jaunu konstitūcijas tekstu. Situācijas taču mainās, un, pēc manām domām, ja gribam saglabāt pēctecību, tad jārunā nevis par pilnīgi negrozāmām lietām, bet par lietām, kuŗas grozīt ir iespējams tikai ar ļoti, ļoti respektējamu vairākumu.

- Vai tas, ka CVK nācās pieņemt lēmumu jautājumā, kuŗā ekspertu viedokļi nav viennozīmīgi un skaidri, padara CVK iedzīvotāju acīs par stingru un nelokāmu viedokļa paudēju vai, tieši pretēji, – par apšaubāmu institūciju?
Vēlēšanu kārtība, vēlēšanu administrēšana, tiesiskums šo procedūru ievērošanā un likuma viennozīmība -  tie ir mūsu instrumenti. Ne visi procesi ir aprakstīti viennozīmīgi, un tad ir iespējama balsošana par to, ciktāl tāds likums ir pieļaujams. Uzsākot sēdi, kuŗā lēmām par minēto likumprojektu, es atgādināju CVK īpašo lomu demokratiskā sabiedrībā, tiesiskuma nozīmību un aicināju apzināties mūsu atbildību ilgtermiņā, lai lēmums neizraisītu uzticības samazināšanos. Vēlēšanas un uzticība vēlēšanu administrātora godaprātam ir nesaraujami saistītas. Jāteic gan, ka vēlēšanu organizēšana atšķirībā no šī gadījuma ir ļoti precīzi aprakstīta, nevaru iedomāties, ka mums būtu iespēja variēt, un tas ir ļoti labi. Šajā gadījumā balsojums bija likumā atrunāta iespēja un ļāva situāciju atrisināt. Tomēr ir vēlētāji, kuŗiem šis lēmums šķiet nepareizs un nepatīk, un ir cilvēki, kam noteikti nebūtu paticis pretējs lēmums. Manuprāt, visnepareizāk gan būtu bijis lēmumu nepieņemt vispār. Nav labu vai sliktu lēmumu, nepareizi ir lēmumu nepieņemt. Ja lēmums nav bijis  labākais, to var labot. Ja lēmuma nav, to pat labot nav iespējams. Šobrīd CVK lēmumu ir pieņēmusi, tai bija tiesības to pieņemt, tā bija tiesīga vērtēt, un argumentācija bija katram sava, tā nebija vienprātīga. Pirms gada jautājumā par valodu CVK nostāja bija vienprātīga, tagad tā nav. Skatāmies, kas notiks tālāk.

Sallija Benfelde
Foto:
www.ir.lv


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA