Nils Ušakovs: "Okupācijas mūzejs ir pelnījis pašvaldības atbalstu.”
Materiālu sagatavojusi Ligita Kovtuna    11.06.2015

 

Sekojot līdzi notikumiem un diskusijām, kas risinās par Okupācijas mūzeja Nākotnes nama projektu, „Laiks”un „Brīvā Latvija” uzrunāja Rīgas pašvaldības vadītāju Nilu Ušakovu un LR Saeimas Okupācijas mūzeja atbalsta biedrības locekli, deputāti un architekti Ingūnu Rībenu  (NA).

 

Saruna ar pilsētas galvu notika viņa kabinetā pie loga, aiz kuŗa paveras skats uz Strēlnieku laukumu un šobrīd „iekonservēto” mūzeja ēku.

 

N. Ušakovs: Šī Rīgas vieta – viena no centrālajām galvaspilsētā – izskatās drāmatiski! It īpaši tad, kad ierodas valsts viesi un automašīnām te aizliegts stāvēt, visā „krāšņumā” paveras skats uz sadauzīto, nesakopto asfalta un betona plākšņu klājumu. Un mēs neko nevaram izdarīt, iekams nav pieņemts lēmums par to, kas notiks ar Okupācijas mūzeju, mēs nevaram sākt šīs vietas sakārtošanu, nezinot, vai pavisam drīz sāksies pārbūves darbi. Tas nav pareizi, ka šī vieta – viena no skaistākajām Rīgā - patlaban tiek izmantota kā ekskursiju autobusu parks. Rīgas Techniskās universitātes (RTU) ēka pieder pašvaldībai, un ir pieņemts lēmums RTU pilnībā pārcelt uz Ķīpsalu un ēku pārveidot par Laikmetīgās mākslas mūzeju. Mēs ar nepacietību gaidām, kad beidzot tiks pieņemts lēmums par Nākotnes namu. Tas ir valsts objekts un attiecīgi ir jāpieņem valdības līmeņa lēmums. Tiklīdz pašvaldībai būs zināms datums, kad pārbūves darbi sāksies un kad beigsies, mēs sāksim plānot savu darbu – sakārtot Strēlnieku laukumu un veidot tā infrastruktūru. Man ir kauns, ka šo nekārtību skata viesi, kas Melngalvju namā apmeklē Valsts prezidentu.

 

Vai Rīgas ģenerālplānā ir paredzēts mūzejs ar visu piebūvi?

 

Jā, Rīgas ģenerālplānā ir paredzēts Okupācijas mūzejs. Un te nav svarīgi, ar piebūvi vai bez tās. Galvenais – sāciet pārbūvi, jo ātrāk, jo labāk.

 

Nākotnes nama projekts maija sākumā ir iesniegts Būvvaldē, kas ir Rīgas pilsētas institūcija. Sakarā ar 20 architektu vēstuli un visa no tā izrietošā, ir radušās bažas, vai Būvvalde būs objektīva un neitrāla, vai neietekmēsies  no šīm diskusijām un to zemtekstiem?

 

Būvvalde būs neitrāla un pārbaudīs tikai to, kas ir tās kompetencē – drošības, techniskie jautājumi, piekļuves risinājumi utt. Būvvalde nepārbauda nevienas ēkas „saturu”, arī ne Okupācijas mūzeja.

 

Arī Rīgas dome bija starp minētās vēstules adresātiem. Vēstuli saņēmāt marta vidū. Vai un ko jūs architektiem atbildējāt?

 

Mēs šo vēstuli pieņēmām zināšanai. Un viss, ko vēlamies, ir drīzāk sagaidīt abu pušu saprašanos un konkrētu lēmumu par pārbūves sākšanu. Rīgas dome būvniecību atbalstīs.

 

Un vai arī turpināsiet financiāli atbalstīt pašu Okupācijas mūzeju, ko visus šos gadus, kopš esat Rīgas pilsētas galva, darāt?

 

Jā, esmu pārliecināts, ka darbs, ko Okupācijas mūzejs dara, ir pelnījis pašvaldības atbalstu, un turpināsim to atbalstīt.

 

 ***

 

Ingūna Rībena: „Apstāties nedrīkst – Okupācijas mūzejs ir jāveido uz priekšu!”

 

Ingūna Rībena: Ir ļoti nepatīkami, ka atkal ir tā, kā savulaik rakstīja „Staburaga bērnu” autors Valdis: „Kur divi latvieši, tur trīs partijas.”  Un ir augstākajā mērā nekorrekti no mūzeja pārbūves iztaisīt publisku skandalu. Diemžēl tas Latvijā nav nekas jauns – savulaik esmu piedalījusies vairāku žūrijas komisiju darbā par piemiņas vietas represētajiem projektēšanu un izveidi, kas nav īstenojies līdz šim brīdim... Ne „Bārenītes” skulptūra, ne veidojums Torņakalnā nav adekvāti tās traģēdijas iemūžināšanai, kādu mūsu tauta izcieta. Būdama architekte, saprotu, ko runā kollēgas, un savā ziņā viņiem ir taisnība – tikai jautājums, kāpēc cienījamie architekti nereaģēja agrāk, jo projekta idejai jau ir vairāk nekā desmit gadu. Piekrītu, ka Strēlnieku laukumā valda patiešām liels architektūras „bardaks”, sākot ar pseudobūvēm, pie kādām pieskaitu arī Rātsnamu un holivudisko Melngalvju namu. Varu piekrist arī, ka Okupācijas mūzejs ir autentisks, tīrs modernisma piemineklis. Bet kāpēc gan, piemēram, Stacijas laukums, kas arī savulaik tika augstu novērtēts no pilsētbūvniecības viedokļa, ir pārtapis par chaosu un tur neviens neiejaucās?! Vai tāpēc, ka ir cits mērogs cīnīties ar sirmām galvām un cits – ar biznesa haizivīm?!

 

Mans viedoklis – Nākotnes nama īstenošanas procesu šobrīd nedrīkst ne pārcirst, ne apturēt. Ja nu  šai brīdī ir iespējams korrekti un saprātīgi dažu labu šo protestējošo architektu profesionālo domu pieņemt  un iestrādāt, to varētu darīt. Nu, piemēram, vairāk uzsverot to, ka šī piebūve – „baltā daļa” ir atsevišķa no „pamatmājas”,  kas celta citā laikā un citā stilā. Ieteikt var vienmēr – bet inteliģenti un ar cieņu. Es jautāju, kāpēc šie architekti nekad nav iestājušies par to, ka šim Okupācijas mūzejam būtu jābūt valsts mūzejam. Ir aizritējuši vairāk nekā 20 gadi, un mūzejs turpina būt privātiniciātīva ar lielākoties privātu financējumu? Kāpēc mums joprojām mūsu vēsture šķiet tik mazsvarīga? Mēs taču redzam, kas notiek, ja vēsture netiek patiesības gaišumā izrunāta, ja iepriekšējo paaudžu gaitas netiek izvērtētas un no tā netiek izdarīti secinājumi, tā mēdz atkārtoties. „Tiks piedots, ja tu nevarēji, bet mūžam ne, ja negribēji,” atminēsimies Raini! It sevišķi tagad, kad netālu no mūsu robežām ducina Ukrainas notikumi. Ja šo divdesmit piecu gadu laikā mēs vairāk būtu runājuši un likuši izvērtēt tos vēstures notikumus, kas saistās ar mūsu tautas lielajām traģēdijām, varbūt mums kaimiņos būtu citāda Krievija. 

 

Apstāties nedrīkst – Okupācijas mūzejs ir jāveido uz priekšu! Un augstprātība un necieņa pret sirmām galvām te ir gluži nevietā.

 

***

 

21. maijā Okupācijas mūzeja pagaidu telpās Raiņa bulvārī 9 bija sasaukta preses konference, uz kuŗu tika aicināti Latvijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvji un visi, kam rūp Nākotnes nama liktenis. Vakara ziņu raidījumā par to vēstīja komerckanāls  TV3, kas bija sagatavojis arī sižetu ar 20 architektu vēstules iniciātori Zaigu Gaili, kuŗa izteica savu un kollēgu ierosinājumu sabiedriskā kārtā jeb bez maksas izstrādāt priekšlikumus mūzeja ēkas iekštelpu risinājumam.

 

Preses konferenci vadīja Valters Nollendorfs un Okupācijas mūzeja biedrības loceklis Richards Pētersons, sākumā detalizēti izskaidrojot projekta īstenošanas gaitu un apdraudējumus, kas rastos, ja tā tiek apturēta. Secinājums – līdz ar to draud apstāties paša mūzeja darbība.

 

Preses konferencē piedalījās arī Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete, kuŗa saknē noraidīja ideju par mūzeja darbības pārnešanu uz Stūŗa māju vai saziedoto līdzekļu novirzīšanu Stūŗa mājas attīstībai.  Pirmām kārtām vēl nemaz nav uzsākta šā nama architektoniskā izpēte, kas ir gaŗš un sarežģīts process, līdz ar to mūzeja darbība var tikt paralizēta. Būdama mākslas vēsturniece, viņa arī norādīja uz raksturīgajiem „radošo profesiju pārstāvju” ķīviņiem, atsaucot atmiņā notikumus ap Brīvības pieminekli aizvadītajā gadsimtā. „Ne Zaigai Gailei, ne kādam citam nepieder tiesības izlemt, kā izlietot ziedojumus, kas paredzēti Nākotnes namam,” uzsvēra S. Kalniete.

 

Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvis, speciālo uzdevumu vēstnieks Kārlis Eichenbaums paziņoja ĀM oficiālo viedokli – atbalstīt valdības lēmumus un turpināt darbu pie Nākotnes nama projekta īstenošanas. Kā Laiks un Brīvā Latvija  jau vēstīja, savu atbalstu tam apliecinājuši arī Valsts pieminekļu aizsardzības aģentūras vadītājs Juris Dambis un kultūras ministre Dace Melbārde. 12. jūnijā viņa kopā ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu apmeklēs Okupācijas mūzeju.

 

PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis  preses konferencē izteica savu sašutumu par cinismu, kādā norisinās „spēlītes” ap Nākotnes nama projektu, vēlreiz apliecināja pasaules latviešu biedrību un apvienību atbalstu Okupācijas mūzejam.