“Mēs nevaram atļauties riskēt!”
   30.07.2019

 

 

Kāpēc maiņas mūzeja vadībā notika tieši tagad, un ko tās nesīs tuvākajā nā­­kotnē?

V. Nollendorfs.  Sākšu ar veco joku – nothing special! Bet, no­­pietni runājot, direktora Gunāra Nāgela atlūgums bija pārstei­gums, kad, biedrības sapulcē pirms sava ziņojuma viņš ofi­ciāli iesniedza vēstuli, norādot iemeslus, kāpēc nevar darbu tur­pināt. Savukārt šajā skaidrojumā ir nepārprotami saskatāma viena problēma, proti, direktoram nav bijis līdz galam skaidrs, kādas ir viņa pilnvaras iepretim biedrī­bai un tās valdei. Saskaņā ar Latvijas likumiem Okupācijas mū­­zeja biedrība ir augstākais lē­­mējs; valde, ko ievēl biedrība, ir juridiski atbildīga par biedrības darbu.

 

Okupācijas mū­­zejs ir bied­rības struktūrvienī­ba, bet direktors šajā struktūr­vie­nībā darbojas atvasināti, pamatojoties uz valdes piln­varu pamata. Šis piln­varojums nekad nav bijis defi­nēts kā bezgalīgs un neierobe­žots. Šajā gadījumā kon­flikts iz­­cēlās galvenokārt par to, ka valde nolēma aicināt direktoru iesniegt vīzēšanai līgumus, ko viņš bija sagatavojis mūzeja jau­nās ekspo­zīcijas iekārtošanai un tās novie­tošanai jaunajā ēkā jeb Nākotnes namā.  Iemesls – šim darbam pie­­saistāmi lieli finanču līdzekļi, kas visi ir ziedojumu nauda. Un vēl – tā kā tas ir vien­reizējs iegul­dījums, ko ļoti ātri jāapgūst, jā­būt uzmanīgiem, lai kādā veidā nenonāktu pie darī­jumiem, kuŗu rezultātā naudu varam vien­kārši pazaudēt. Res­pektīvi, firmām, ar ko šādus lī­­gumus slēdzam, jāiz­rauga ļoti rūpīgi, jāskatās, kāds  ir  to “fi­­nanciālais segums”, pie­redze utt. Direktora izraudzītās firmas par to pilnīgu pārliecību nedeva.  Bija nolīgti speciālisti, kas iz­­analizēja visas atbilstības, to­­starp dizainu, eksponātu dau­dzumu un to pārskatāmību, arī to, kā ekspozīcijas izvietojums atbildīs apmeklētāju plūsmai. Mūzeja darbā tie ir ļoti, ļoti nozīmīgi rādītāji. Ir svarīgi, lai, pie­mēram, vienas stundas laikā ap­­meklē­­­tājs, izejot cauri ekspozīci­jai, gū­­tu pēc iespējas pilnīgāku priekš­statu, lai netiktu novērsta viņa uzmanība, piesaistot uzma­nību detaļām utt. Bija arī paredzēts,  ka līdz 19. jūlija biedrības sēdei potenciālie sadarbības part­neri izstrādās jaunās koncepcijas prezentāciju, jo ar ie­­priekšējo bied­rī­bas biedri bija iepazīstināti  25. janvārī. Skato­ties, ko pa šo  laiku paveikuši izstrādātāji, nācās kon­statēt, ka esam diezgan nedrošā situācijā. Turklāt firmām ir ļoti zemi fi­­nanču apgrozījuma rādī­tāji, nav arī gatavas komandas. 

 

Attiecībā uz projekta prezen­tāciju, maigi izsakoties, biedrības biedri bija nepatīkami pārsteigti...

 

Neskatoties uz firmas pār­­stāvju aizbildinājumu, ka bez no­­slēgta līguma tā nevar un negrib visu prezentēt jeb nodot ap­­spriešanai, biedrības biedri lēma rīkot jaunu dizaina konkursu, turklāt drīz.

 

Nu, tad jau īstenībā labi, ka līgums netika noslēgts?!

 

Līgums ar ierobežotu darbību, bet tomēr par palielu naudas summu, bija par atjaunotā projekta prezentāciju! Valde nebija ar mieru parakstīt to apmaksas summu, ko direktors bija firmai piedāvājis. (Sadarbības firmas nosaukumu nolemjam neminēt. –  L. K.)

 

Tātad, – valde nolēma, ka tai ir konsekventi jālīdzdarbojas attie­cībā uz līgumiem, kas tiek no­­slēgti, – vēlreiz uzsveru! – par zie­dotāju naudu. Tas saistās arī ar Nākotnes nama atklāšanas laiku 2020. gada vidū, un mēs nevaram atļauties kļūdīties. Šai sakarā ir jābūt pilnīgai pārliecībai, ka fir­ma, ar kuŗu slēdzam līgumu, var noteiktā termiņā izpildīt to, kas no tās tiek prasīts. Ņemot vērā, ka jāmaksā avansā. Ja nu šāda firma nonāk maksātnespējā vai nodokļu parādos?! Lūk, tāpēc arī nāca šis lēmums – rīkot kon­kursu, lai no visiem aspektiem no­­drošinātos. Konkursa notei­kumos būs punkts, kas paredz, ka nolīgtajai firmai jāspēj pierā­dīt ne tikai savu līdzšinējo vei­kumu, bet arī financiālo stabi­litāti.

 

Vai jauns konkurss atkal ne­­radīs šķēršļus Nākotnes nama plānotajai atklāšanai? To jau bijis pārlieku daudz – kad aiz­gājāt no vecās vietas, domājāt – uz gadu, varbūt nedaudz vai­rāk… Bet aizskrējuši jau septi­ņi gadi, līdzi nesot vēl arī tādu būtisku lietu kā apmeklētāju skaita strauju kritumu, līdz ar ko arī ieņēmumu samazinā­šanos. Laiks dzen uz priekšu!

 

Īstenībā jau mēs esam gluži   vai pieraduši pie tā, ka šķēršļi rodas un rodas, un mēs tos pār­varam un pārvaram… Būvnie­cības lietu “epopeja” jau visiem zināma. Šoreiz “iegūstam” 4-5 mēnešus un iespēju jauno eks­­po­zīciju dabūt gatavu labā kva­litātē. Līdzībās runājot – Nacio­nālā vēstures mūzeja apjomīgā ekspozīcija tapusi gada laikā. Patlaban izskatās, ka nākamā ga­­da vidū ekspozīcija Nākotnes nama atklāšanas brīdī būs. Sa­­tura iestrādes ir gatavas, mate­riā­lu ir pat vairāk, nekā iespējams ekspozīcijā ietvert. Arī līdzekļi ir, bet tie ir jātaupa, respektīvi, tie jāiegulda prātīgi un tā, lai savu mērķi sasniedzam, neriskējot ar kādu no mums neatkarīgu ap­­stāšanos.

 

Tiks arī rīkots konkurss uz jaunu mūzeja direktora vietu, ko izsludinās pēc 20. augusta, kad Gunārs Nāgels atstās ama­tu. Aktīvā vadības apritē atkal atgriezusies Gundega Michele, ilggadējā mūzeja direktore. Kāds ir jūsu statuss šobrīd?

 

G. Michele. Es direktora vietnieces vietniece! Patiesības la­­bad gan piebildīšu, ka mana “atgriešanās” vēl nav notikusi, jo Gunāra Nāgela pēdējā darba­die­na amatā būs 20. augusts.

 

Bet jādomā, ka Nolikums jau būs izstrādāts, lai, teiksim, 21. augustā konkursu izsludinātu.

 

Protams, un vēl arī izskatīsim iepriekšējo konkursu kandida­tūras, viņu pieteikumus, tad jācer, ka atbilstošs kandidāts at­­radīsies, kas vēlēsies un zinās, kā labāk mūzeja darbā iet tālāk. Tas nav viegls, bet svētīgs un vajadzīgs darbs.

 

Cik ilgs būs pieteikšanās un izlemšanas laiks, jo jāstrādā ātri un intensīvi?

 

Vismaz viens mēnesis pieteik­šanās laiks, tad vēl mēnesis vēr­tēšanai. Novembrī vajadzētu būt rezultātam.

 

V. N. Ir viena svarīga priekš­rocība šai konkursā, proti, izrau­dzītajam cilvēkam ir jābūt galve­nokārt vadītājam, nevis admini­s­trā­toram, jo administrācijas dar­ba vadītāja vieta ir atsevišķa, tā lēma biedrības sēdē. Te jāteic, gods kam gods, ar administrā­tī­vajām lietām līdzšinējais direktors tika galā teicami. Valdei ne­­kad nebija problēmu ar tekošā budžeta izpildi. Viss vienmēr tika precīzi paskaidrots un do­­kumentēts. Budžeta robežās Gu­­nārs Nāgels strādāja ļoti prasmīgi un racionāli. Jaunais adminis­trācijas vadītājs strādās direk­-tora vadībā, savukārt direktors varēs netērēt laiku administrā­tīvo funk­ciju veikšanai.

 

Šai brīdī es ļoti priecājos, ka Gundega ir piekritusi strādāt pārejas periodā, jo, kā liecina iepriekšējo viņas darba gadu pie­redze, Gundega prot strādāt ra­­cionāli un taupīgi. Protams, jo­­projām ir ļoti svarīga ziedoju­mu piesaiste – ja tā apsīks, būs jāsāk tērēt mūsu uzkrājumi, kas plānoti mūzeja darbības turpinā­šanai nākotnē un ir mūzeja darbības pamats.

 

G. M. Savukārt es gribu uz­­svērt, ka ļoti svarīgs ir un paliek jautājums par direktora pilnva­rām. Kad sāku savu darbu mū­­zejā, mans amats saucās – izpilddirektore, proti, es izpildīju valdes lēmumus, strādāju saskaņā ar pilnvarām, ko dod biedrība. Biedrība ik gadu janvārī apstiprina kārtējo budžetu, par ko ne­­kad nav bijis problēmu. Savukārt ēkas pārbūve ir atsevišķs projekts ar savu budžetu, tas nav iekļauts gadskārtējā budžetā. Tagad tas tiek tērēts, ieskaitot mūsu sarunā minētos izdevumus par jauno ekspozīciju, par jauno telpu ie­­kārtošanu.

 

V. N. Un uzsveru – arī tā ir zie­dotāju nauda, mērķa ziedojumi, par ko esam atbildīgi. 

 

G. M. Valdes locekļi dara visu iespējamo, lai šo naudu izlietotu precīzi tā, kā tas paredzēts, kā ziedotājs ir vēlējies.

 

V. N. Mūsu pieredzē ir vismaz pāris gadījumu, kad jau nākamajā rītā direktora vairs nav… Un esam tikuši tam pāri. Arī šobrīd ir vienkārši jādara un jāiet uz priekšu. Paldies Gunāram par to, ka viņš tiešām izdarīja daudz labu lietu, bet ir šis “punkts”, kad valde ar direktoru nenonāca pie sapratnes. Lai arī direktors saka – uzticieties man! Vēlos atbildēt ar vārdiem, ko savulaik teica ASV prezidents Ronalds Reigans – “uz­­­ticēšos, bet pārbaudīšu!” Mū­­su situācijā būtu noderējis dialogs jeb valdes un direktora sav­star­pēja uzticēšanās.

 

G. M. Valdes darbība nekad nav bijusi virzīta tā, lai ierobežotu ikviena direktora operatīvo dar­bību. Valde vienkārši ir darījusi savu darbu – pieskatīt līdzekļu iz­­lietojumu. Jo – mēs nevaram riskēt.

No redakcijas

* Šoreiz nav mūsu avīzes rubrikas Audiatur et altera pars, jo G. Nāgels redaktorei darīja zinā­mu, ka savu viedokli sniegs pēc  š. g. 20. augusta. – L. K.