Latvijas valsts dibināšanas 106. jubilejas svinības Filadelfijas latviešu saimē bija īpašas – tika atklāta pirmā ceļojošā izstāde par Latviju, tās vēsturi un tautas likteņgaitām. Jau kopš 1979. gada Vašingtonas latviešu Draudzes namā Rokvilē darbojas Latviešu muzejs, kas pirms diviem gadiem tika pilnībā atjaunots un ir kļuvis par nozīmīgu latviešu kultūras un vēstures centru. 2024.gadā pēc Amerikas latviešu apvienības iniciatīvas muzeja veidotājs Pēteris Dajevskis un muzeja kuratore Renāte Grāvere izveidoja ceļojošo izstādi, kas  sākusi savu gaitu pa ASV latviešu centriem. Aicināju Pēteri Dajevski un Ceļojošās izstādes koordinatori Inesi Stravelli vairāk pastāstīt par to, ko redzam izstādē un kā notiks izstādes ceļojumi.

Kā radās Latvijas vēstures un kultūras ceļojošā izstāde?

Pēteris Dajevskis.  Izstāde veltīta galvenokārt jaunajai paaudzei – jauniešiem pamatskolas un vidusskolas vecumā. Latvijai veltītā izstāde izveidota 1976. gadā ALAs  Latviešu muzejā Rokvilē, un pirms trīs gadiem kopā ar ilggadējo muzeja direktori Lilitu Bergu sākām strādāt pie izstādes atjaunošanas plāniem. Amerikas latviešu izcelsmes  jaunatnei un arī plašai Amerikas sabiedrībai nav pie­tiekamu zināšanu ne par Latvijas ģeogrāfisko novietojumu, ne vēsturi. Tāpēc mūsu mērķauditorija ir jaunatne un amerikāņu sabiedrība. Mēs gribam, lai ikviens var saprast, uztvert un uzzināt, kas ir Latvija. Amerikas sabiedrībai būtu svarīgi zināt, ka Latvija ir NATO dalībvalsts, tātad – ASV stratēģiskais partneris. Domājot par Ukrainas traģēdiju, mūsu mērķis bija parādīt, cik  Latvijas liktenis ir aktuāls šodienas notikumu kontekstā. Radās jautājums – kā tad izstāstīt Latvijas tūkstošiem gadu garo vēstures stāstu un tautas piedzīvojumus ietilpīgā veidā, izvietojot informāciju nelielajā muzeja telpā, un saturu pasniegt tādā veidā, lai tas cilvēkus piesaistītu. Mums ar sievu ir četrdes­mit gadu pieredze, strādājot izstāžu laukā Amerikas muzejos un nacionālajos parkos, un šo pieredzi mēs likām lietā, veidojot Latvijas izstādi Rokviles muzejā.  Mūsu uzdevums bija stāstīt stāstu angļu valodā, lietojot īsus, viegli uztvera­mus teikumus, jo galvenais mūsu mērķis – dot labu vēstures sapratni. Stāsts, kaut arī vienkāršā valodā, ir pilnīgi balstīts uz akadēmiskiem pētījumiem, un šajā darbā mums palīdzēja Andrejs Plakans, Aijovas universitātes profesors, kā arī Jānis Krēsliņš, Zviedrijas Karaliskās Bibliotēkas vecākais akadēmiskais bibliotekārs.

Ko no Rokviles izstādes redzēsim ceļojošajā izstādē?

Īstenībā visu, ko Rokviles muzejā redzam uz lielajām planšetēm, redzam arī ceļojošajā izstādē. Vienīgais, ko nevaram pārsūtīt, ir ekspozīcijas objekti un priekšmeti. Ceļojošai izstādei svarīgi, lai to var ātri un viegli uzstādīt. Pamatā ir metāla statīvs, teksts ir rullī, un to var viegli izritināt. Ir 25 paneļi –  22 ar izstādes saturu un trīs ar ievada tekstu.  Izstādē izsekots Latvijas vēsturei hronoloģiskā secībā. Par Otrā pasaules kara notikumiem ir videomateriāls, jo šie notikumi ir patiesi komplicēti. Izstādi papildina seši videoekrāni ar sešām īsām videoprogrammām, ko  veidojuši  animācijas autori. Videomateriālos vairāk stāstām par cilvēku likteņiem Otrā pasaules kara kontekstā: dīpīšu nometnes, demonstrācijas pret Latvijas okupāciju un iekļaušanu Padomju savienībā. Ir video par Dziedošo revolūciju, Baltijas ceļu, un, visbeidzot, - ka Latvija šo­dien ir NATO un ES valsts. Video parādām arī pasaulē slavenus latviešus: diriģentu Andri Nelsonu, operdziedātājus, sportistus, kā, piemēram, Kristapu Porziņģi un citus. Tas dod realitātes izjūtu mūsu stāstam, jo tie ir cilvēki, kas pašreiz darbojas Amerikas vidē un ir daļa no kopējās Amerikas sabiedrības. 

Izstāde tika atvērta 18.novembra svinībās Filadelfijā. Kāpēc tika izraudzīta tieši Filadelfija?

Tam ir divi iemesli. Ceļojošā izstādē ir jārisina dažādi tehniski jautājumi. Es dzīvoju Filadelfijā, un mums bija vieglāk uz vietas pārbaudīt, vai, izstādi uzstādot, viss labi darbojas. Zinot, ka izstāde ceļos pa dažādām vietām, katru izstādes uzstādīšanas soli dokumentējām, lai cilvēkiem, kas uz vietas to darīs, būtu skaidras instrukcijas. Šo procesu arī filmējām.  

Turklāt – izstādei cauri vijas neatkarības tēma. Tieši Filadelfijā 1776.gadā tika pasludināta ASV neatkarība, un šis vēsturiskais notikums sasaucas ar Latvijas neatkarības centieniem. Filadelfijā ir arī viena no vecākajām latviešu biedrībām Amerikā, dibināta 1892.gadā. 

Kas bija pirmie izstādes apmek­lētāji un vērtētāji?

Valstsvētku svinībās mums sanāca vairāk nekā 70 cilvēku, piedalījās arī Latvijas vēstniece ASV Elita Kuzma, ALAs priekšsēdis Mārtiņš Andersons, Latvijas goda konsuls Filadelfijā Džons Medveckis. Šo notikumu filmējām, un tie, kas nevarēja piedalīties, varēja vērot izstādes atklāšanu tiešsaistē. Izstāde Filadelfijas Latviešu namā bija atvērta trīs nedēļas. 

Runājot par jauno paaudzi un amerikāņu sabiedrību – es tiku aicināts stāstīt par Latvijas vēstures tēmu Saint Joseph’s universitātes studentiem. Sarunas nobeigumā aicināju viņus apmeklēt izstādi, un kādi 12 studenti arī atnāca, un mēs izstādē pavadījām veselu vakaru. It īpaši viņus interesēja

Otrā pasaules kara notikumi, kurus viņi ieraudzīja no citas, ne­vis amerikā­niskās perspektīvas. Austrumeiro­pas sarežģītais stāsts Otrā pasaules kara kontekstā un stāsti par bēgļu nometnēm Amerikas jauniešiem nav labi zināmi. 

Ko tu ieteiktu, ņemot vērā savu pieredzi, un ko novēlētu nākama­jiem izstādes rīkotājiem?

Publicitāte ir pati galvenā! Sabiedrībai par izstādi jāziņo ļoti savlai­cī­gi un arī īpašie visi jāuzaicina ļoti savlaicīgi. Tas ir jādara mēnešiem pirms,, ar pāris nedēļām nepietiek. Telpas – vietējie vēstures muzeji, bibliotēkas, universitātes. Vajadzētu sastrādāties ar vietējām iestādēm. Vēl no pieredzes varu teikt, ka mazo centru vadītāji bieži vien ir atsaucīgāki nekā lielajās pilsētās, jo viņi meklē kādu svaigu, nebijušu informatīvo materiālu. Reizēm cilvēki jautā: “Kāpēc man to vajadzētu zināt?” Te ir viena galvenā atbilde – tāpēc, ka Latvijas vēstures notikumi ir aktuāli šodienas notikumu kontekstā. Vispirms jau sakarā ar Krievijas karu Ukrainā, jo vēsture diemžēl bieži vien atkārtojas. Piemēram, Rokviles muzeju šovasar apmek­lēja visi vietējās Montgomerija apkārtnes sociālo zinātņu skolotāji. Viņus muzeja līmenis un vēstures stāsts tik ļoti ietekmēja, ka viņi apsver domu ievest šīs zināšanas regu­lārajā skolas programmā. Un tas ir milzīgs sasniegums! 

Inese Stravelli, Latvijas ceļojošās izstādes koordinatore un ALAs Kultūras fonda vadītāja stāsta par to, kā praktiski notiks izstādes ceļojumi pa latviešu centriem. 

Milzīgs projekts – izstādi ar 25 stendiem sešiem 6 videoekrāniem sakomplektēt un izsūtīt pa iespējami daudziem ASV latviešu centriem! Kā tas praktiski notiks?

Inese Stravelli. Vispirms gribu teikt, ka ceļojošā izstāde ir radusies, pateicoties Pētera Dajevska iniciatīvai un tehniskajām spējām. Izstādes materiāls salikts 10 lielākos konteineros, kuri ir transportējami. Šobrīd izstāde ir novākta, sapakota un atrodas Filadelfijā. Nākamajiem izstādes rīkotājiem vajadzēs arī apstiprināt, ka viņiem ir materiālu glabāšanas vieta gan pirms, gan pēc izstādes. Galvenais – vietai jābūt sausai. Ja latviešu centrā nav vietas, mēs ieteiktu noīrēt nelielu noliktavas istabiņu uz izstādes glabāšanas laiku. 

Vai jau zināms, kas būs nākamā vieta, kur ceļos izstāde?

Zināms vēl nav, lai gan man ir bijušas telefona sarunas ar dažiem centriem. Pa šo laiku mainījies latviešu centru līdzmaksājums, lai izstādi varētu pārsūtīt. Izstādi finansiāli atbalsta ALA, un centru līdzmaksājums ir ievērojami samazi­nājies. Tieši izstādes organizēšanai ir izveidots jauns kontakta epasts: exhibit@alausa.org. No šī e-pasta centriem izsūtīšu jauno izstādes aprakstu un arī informāciju par maksājumu. Sazināsimies arī ar Latvijas goda konsuliem, kam ir plaši un aktīvi sakari vietējā ameri­kāņu sabiedrībā.  Mēģināsim veidot loģistiku, lai izstāde ceļo pa blakus štatiem, lai nav regulāri tāli sūtījumi. Vienmēr gan šo principu nebūs iespējams ievērot. 

Izstādes teksts ir angļu valodā, un tā domāta gan latviešu pēctečiem, gan plašai amerikāņu sabiedrībai, lai to iepazīstinātu ar Latviju un tās vēsturi. Mēs aicinām latviešu centrus sazināties ar vietējām iestādēm, bibliotēkām, skolām, universitātēm. Piemēram, Sanfrancisko latviešiem ir ideja izstādi rīkot Stenforda universitātē, kur ir Baltijas studiju centrs.