Latviešu džezs uz pasaules skatuvēm

Latvijas Radio bigbenda vadītājs Māris Briežkalns intervijā Ligitai Kovtunai 19.12.2017

Latvijas Radio bigbends jauno – 2018. – gadu sāks ar koncertiem prestižākajās Amerikas – džeza dzimtenes – koncertzālēs. Tas ir lielisks jauna cēliena sākums un droši vien arī rezultāts iepriekšējo gadu darbam?

Patiešām – tas ir rezultāts ilgam Latvijas džeza mūzikas atjaunošanas darbam, kas sākās aizvadītā gadsimta 90. gados, un tas ir vainagojies ar gaidāmajiem koncertiem – 8. janvārī būs divi koncerti Linkolna centrā Ņujorkā, DZ klubā (pirmais pusastoņos vakarā, otrs – pusdesmitos – tautieši mīļi lūgti!). 10. janvārī koncertēsim Kenedija centrā Vašingtonā (septiņos pēcpusdienā). Īstenībā Amerikas džeza publikai jau esam koncertējuši pirms četriem gadiem, toreiz ar manis vadīto Māŗa Briežkalna kvintetu, sagatavojot “augsni” minētajiem ielūgumiem, ko mums piedāvāja Linkolna centrs. Atceros, ka tolaik Ņujorkas konservatorijas džeza klases mācībspēks Deivs Šreders (Dave Schroeder) bija pārsteigts par latviešu džezu, kā tas attīstījies Latvijā. Atskaņojām mūsu pašu tautasdziesmu improvizācijas un latviešu komponistu skaņdarbus, kas bija kā svaiga gaisa malks džeza dzimtenes klausītājiem. Gēršvins un citi standarti jau ir ierasti, bet latviešu džezs šajā žanrā bija kaut kas pilnīgi jauns.

Kaut kas pilnīgi jauns un svaigs latviešu džezs savulaik bija arī austrālietim Džeimsam Morisonam (James Morrison), kuŗš džeza improvizācijās apdarinājis latviešu tautasdziesmas. 2016. gadā deviņas no tām izdotas diskā ar nosaukumu Mare Balticum, kuŗām Morisons gan pats bijis aranžētājs, gan spēlējis trompetes, trombona un saksofona partijas.

Ar Morisonu mūsu sadarbība turpinās, un viņa kompozīcijās arī galvenokārt būs mūsu Amerikas koncertprogrammās. Morisons ir ne vien supermūziķis – multiinstrumentālists, bet arī talantīgs pedagogs. Vispār – cilvēks, kam par ļoti daudz ko ir padziļināta interese. Tā, piemēram, trīs stundu gaŗajā ceļā uz Liepāju viņš mums aizrautīgi stāstīja par suņiem...

Kad, pirmo reizi tiekoties Londonā, viņš jautāja, par ko tad ir stāstīts mūsu “Tumša nakte, zaļa zāle” un “Pūt, vējiņi!”, atbildēju – bet tu klausies mūziku! Pēc tam pateikšu! Džeims aranžēja pēc izjūtām. Dienu pirms koncerta saviem vārdiem izstāstīju dziesmu saturu, un viņš teica, ka, piemēram, mūsu “Pūt, vējiņos!” viņš saklausījis ... prieku un spēku! Cik tas ir svētīgi, ja citkārt kāds uz mūsu tautas mūzikālo mantojumu paskatās no malas! Un atrod kādu izskaidrojumu vai pamatojumu mūzikālajā ģenētikā.

Latviešu džezs jau piedāvājis arī kādu citu mūzikālo pārsteigumu – Laima Jansone izpilda džeza improvizācijas ar kokli. Par ko cits latviešu izcelsmes džezmenis – Jānis Steprāns no Kanadas sirsnīgi brīnījās.

Jā, tas ir patiešām moderns un radošs piegājiens, kas apliecina, ka improvizācija ar kokli ir iespējama, lai gan instruments ir it kā “ierobežots”. Bet kopā ar mūsu izcilo perkusionistu Arti Orupu un basģitaristu Andri Grunti tas izdevās – īstenībā tapa savdabīgs latviešu etnodžezs ar kokli centrā. Ir nācis klajā arī disks “Zarbugans”. Un ārzemju eksperti bija pārsteigti un ieinteresēti par šādu netradicionālu džeza mūzikas lasījumu. Tas ir kā dimantam atrast jaunu šķautni. Laima ir ļoti radoša personība, ar spēcīgu enerģiju.

Uz tevis rīkotajiem džeza festivāliem jau 18 gadus ierodas izcili pasaules mūziķi, jūs koncertējat pilnās zālēs. Kas pievelk slavenos māksliniekus un klausītājus?

Džeza mūzika ir unikāla ar to, ka mūziķi jūtas brīvi tēmā un izpildījuma formā, kādā savu mūzikālo pārdzīvojumu izstāsta. Klausītājiem acīmredzot šī brīvība patīk, ir pa prātam. Labam džeza mūziķim jābūt vidutājam starp mūzikas radītāju un klausītāju. Ja tas izdodas, tad zāles ir pilnas. Atskatoties džeza vēsturē, – tas radās aizvadītā gadsimta sākumā ASV, Ņūorleānā, kur iebrauca bēgļu kuģi no visas pasaules un kur sastapās Afrikas mūzika ar Eiropas kultūru. Laikā pēc pilsoņu kaŗa vēl aktuālas bija militāro orķestru instrumentu skaņas, kam pievienojās afroamerikāņu ritmi. Metriskā mūzika sastapās ar emocionālo, un baltajiem, mūzikā skolotajiem cilvēkiem kļuva tīkama. Īstenībā taču arī Bacha mūzikā ir tema un improvizācija.

Un izrādās, ka džezs ir organiski pieņemams arī latvieša mentālitātei.

Mēs turklāt radām savējo, nekopējam jau tradicionālo. Vēl vairāk – mēs savos koncertos galvenokārt atskaņojam latviešu mūziku – kā tautasdziesmu, tā Arvīda Žilinska, Emīla Dārziņa un citu klasiķu skaņdarbu apdares. Arī mūslaiku – maestro Raimonda Paula, Ulža Stabulnieka, Raimonda Raubiško, Gunāra Rozenberga u.c. Tā ir mūsu ūnikālitāte, mēs ejam savu ceļu.

Mūsu maestro Raimonds Pauls ir arī lielisks džeza interprets kā pianists. Vai jūsu Amerikas tūrē viņš būs kopā ar Latvijas Radio bigbendu? Un ar kuŗu mūsu solistu jūs pārsteigsiet Amerikas klausītājus?

Koncertprogrammā būs vairākas Paula kompozīcijas, jaunas dziesmas ar tekstiem angļu valodā. Pie klavierēm būs izcilais Viktors Ritovs. Soliste – Kristīne Prauliņa, jaunā latviešu džeza vokāla zvaigzne, kā arī bigbenda mūziķi Kārlis Vanags (saksofons), Laura Rozenberga (trompete).

Vai vēl joprojām mūzicē arī Māŗa Briežkalna kvintets?

Ar kvintetu arī mūzicēsim Ņujorkā – nākamā gada 2. maijā būs koncerts M. Barišņikova centrā, ļoti interesantā programmā, kas saucas Rothko in Jazz. Desmit latviešu komponisti sarakstījuši skaņdarbus, iedvesmojoties no Rotko gleznām, un šo skaņražu vidū ir mūsu Lolita Ritmane, Pēteris Vasks, Ēriks Ešenvalds, Vilis Šmīdbergs, Arturs Maskats, Richards Dubra u.c. Pirms tam šī programma skanēs Briselē un Londonā.

Un Latvijā?

Laikā starp Jāņiem un lielajiem Dziesmu svētkiem, 28. jūnijā, būs divi koncerti, veltīti Džordža Gēršvina 120. jubilejai, kuŗos piedalīsies arī Raimonds Pauls, bet pirms tam – 7. jūnijā koncerts kopā ar Ričardu Bonu no Kamerūnas, “dabas brīnumu”, vokālistu un basģitāristu, kas Rīgas džeza draugiem sola atnest īstu “Afrikas smaržu”.

21. jūnijā jāpaspēj uz Kanadas džeza festivālu, bet novembrī jāpošas uz Londonas džeza festivālu.