“Lai viens otram mēs nepazustu...” (Velta Sniķere)
Jurists, fotografs, vēstures entuziasts Aivars Borovkovs intervijā Ligitai Kovtunai    16.08.2022

 

 

“Timenote.info” ir digitālā vietne ar vairāk nekā 61 miljonu lappušu 11 valodās, kas glabā informāciju par ne tikai par Mūžībā aizgājušiem mūsu senčiem un cilvēkiem, kas sev atvēlēto laiku dzīvojuši pirms mums un kopā ar mums, bet arī par notikumiem un vietām. Mūsu laikraksta lasītāji savulaik to iepazina ar nosaukumu „Nekropole”, un tajā tika ievietotas arī ziņas par mūsu tautiešiem.

 

Kāpēc jums kopā ar domubiedriem radās ideja šādu vietni izveidot, turklāt ieguldot privātos līdzekļus? 

Kopā ar Ainaru Brūveli sākām šo gigantisko projektu pirmām kārtām, lai saglabātu un padarītu ikvienam pieejamu informāciju par Mūžībā aizgājušajiem. Vēlāk piesaistījās arī citi komandas biedri – Uldis Ķirsis, Zanda Radziņa, Edīte Brence, Andrejs Cīrulis, Līga Landsberga, Gunita Kulmane, Marija Roba, Mārtiņš Freivalds .... 

 

Pasaule īstenībā ir tik maza, un viss ir tik cieši savstarpēji saistīts. Tas ir ļoti interesanti un aizraujoši. Viens piemērs – ja atminamies savulaik slaveno Hollivudas kulta filmu ”Malholanda ceļš”, tajā vienu no galvenajām lomām spēlēja aktrise no Austrālijas, viņas tēvs savulaik bija grupas “Pink floyd” menedžeris Londonā. Otra aktrise – pirmā latīņamerikāniete, kas 1985. gadā kļuva par Mis Amerika, savukārt viņas vīra vectēvs bijis Otto fon Bismarks. “Rakņājoties” pa filmas sižetu un pētot ASV “misenes”, atrodu 1944. gadā dzimušo latvieti Mārīti Ozeri, pirmo naturālizēto ārzemnieci, kura 1956. gadā kļuva par Mis Amerika. Vai nav pērles?!

 

Ziņu apjoms ir ļoti iespaidīgs. Kā tās iegūstat? 

Informācijas ieguves veidi gadu gaitā ir apgūti visdažādākie. Rakstām paši, raksta ļaudis, kuŗi ir reģistrējušies enciklopēdijā. Esam par privātiem līdzekļiem pirkuši archīvu ziņas Krievijā. Piemērs – kad 2005.–2006. gadā Krievijā sāka vajāt starptautisko organizāciju Memoriāls, krievu archīvi vēl bija daudzmaz pieejami. Pastiprinoties demokratijas „skrūvju piegriešanai” šai zemē, arī Memoriāls tika klasificēts kā ārvalstu ietekmes aģents. Mēs steidzām piedāvāt viņiem savu datu bāzi ”novietot” mūsu serverī, lai drošāk , diemžēl interese no viņu puses netika izrādīta, iespējams, pat polītisku motīvu dēļ. Bet – tur darbojās kāda latviešu zinātniece-akadēmiķe, kuŗa pamatīgi pētīja represiju vēsturi pret latviešu diasporu boļševiku laikā un ar kuŗu Atmodas laikā, strādājot izmeklētāju grupā Maskavā, biju iepazinies. Viņa arī palīdzēja nokopēt failus. Lursoft speciālisti tos iztīrīja no interneta vīrusiem, sakārtoja, un mēs ieguvām ap pusotra miljona Gulaga upuŗu vārdu. Tagad, strādājot ar citiem avotiem, kopā esam ieguvuši aptuveni 3,7 miljonus, un nu mums ir vairāk sistēmatizētu ziņu nekā Memoriālam. Tostarp uzradās cilvēki, kas pašiem vien zināmā veidā piekļuvuši pie archīviem un veic cilvēku šāvēju darba auditu. Svarīgi pieminēt, ka atradām ļoti daudz latviešu vārdu, par kuŗiem ziņu Latvijā nebija, domājams, ka viņu vidū ir cilvēki no pirmajiem emigrācijas viļņiem uz Krieviju pēc 1905. gada, Pirmā pasaules kaŗa laikā...

 

Monitorējam neslēgtās krievu lapas, kur izlaužas info par kritušajiem iebrucējiem. Publicējam, jo daudziem krieviem arī tas ir pārsteigums, jo ziņas par krievu armijas zaudējumiem ir padarītas par valsts noslēpumu.

 

Kā daudzi – veidojam dzimtas kokus. Tie ir pilnveidoti tā, ka tie paši automātiski sāk ģenerēt saites ar citiem radiem. Līdzās tam ir arī sociālais koks, kas ir daudz dinamiskāks un parāda personu attiecības – “draugs”, “skolasbiedrs”, “priekšnieks-padotais”, „varmāka-upuris”, “kaimiņš” utt. Veidosim atzaru “krusttēvs”, “krustmāte”, kam, izrādās, ir ļoti būtiska nozīme. Mūsu vietnes apmeklētāji ieteikuši arī norādīt „ticību” un minēt ne tikai tēva, bet arī mātes vārdu. Ir vēl plānotas lietas, kuŗas pamazām ieviesīsim, lai lietotājiem būtu interesantāk.

 

Vēl ir arī karte ar kapuvietām, kas galvenokārt top, pateicoties mūsu apmeklētājiem. Te vēlos minēt profesionālu fotografu no Polijas Pāvelu Marianski, kuŗš izveidojis vairāk par 3,2 miljoniem ierakstu. Vispār poļi ir ļoti aktīvi gan pēc apmeklējumu skaita, gan ierakstiem un foto.

 

Kā cilvēks var kļūt par jūsu apmeklētāju jeb dalībnieku?

Reģistrējoties, var veikt neierobežotu skaitu ierakstu par personām. Ja ieraksts jau eksistē, ar vienu datora klikšķi var lūgt iespēju rediģēt un papildināt – tas ir arī mūsu kontroles mechanisms. Šobrīd reģistrējušies un veic ierakstus vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku. Aicinām, piemēram, gluži konkrēti rakstīt par savām skolām – par to ēkām, skolotājiem, klasesbiedriem, izlaidumiem utt. Kā jau minēts, ierakstus var veikt 11 valodās, ja parādīsies brīvi līdzekļi, plānojam atvērt sadaļas spāņu, italiešu un portugaļu valodās. Tam būtu nepieciešama ap 80 tūkstošiem eiro. 

 

Vai valsts un organizācijas nepiedalās? 

Diemžēl ļoti minimāli, arī diasporas organizācijas nepauda atsaucību, kad uzrunājām viņus ar ideju piedalīties un meklēt latviešus pasaulē. Ir neliela sadarbība ar Ārlietu un Tieslietu ministrijām. 

 

Bet – jaunās emigrācijas vilnis turpina velties, Anglijā un Īrijā bērni runā angliski arī ģimenē, un naīvi cerēt, ka viņi masveidā atgriezīsies Latvijā. Taču ir svarīgi jau tagad notvert un nepazaudēt viņu pēdas te, vecāku dzimtenē. Tāpēc aicinu rakstīt angliski vai jebkuŗā no piedāvātajām padsmit valodām. Paskatīsimies kartē! Lielbritanijā ir tik daudz iezīmētu kapsētu, īpaši ap Kembridžu. Savulaik tur dzīvoja fotografe no Aizkraukles Žanna Žaka un, pateicoties viņai, karte tika papildināta ar ļoti daudziem kapsētu foto. 

 

Ar ko “Timenote” atšķiras, piemēram, no Vikipēdijas?

Vikipēdijā darbojas noteikts protokols, proti, ik nedēļu no tās izdzēš personālijas atkarībā no viņu “svarīguma”. Īsāk sakot – Vikipēdija raksta par VIP personām. Mēs uzskatām, ka mums nav tiesību šķirot, kuŗš cilvēks vēsturei ir vairāk nozīmīgs, kuŗš mazāk. “Timenote.info” raksta par visiem un ikvienu. Citkārt tieši „otrā plāna” cilvēkiem mēdz būt izšķirīga loma vēsturē.

 

Kāds nozīmīgs stāsts no latviešu vēstures Krievijā – par teātri „Skatuve” Maskavā, kur 1938. gada 3. februārī nošāva visus 280 tā aktierus un darbiniekus. Te arī ievijas stāsts par Mariju Leiko, aktrisi, Eiropas mēmā kino zvaigzni... Un šo stāstu par „Skatuvi” esmu izmantojis „sarunās” ar krieviem šolaik. Mēs zinām, ka šajā ģeopolītiskajā situācijā, kad krievi „cīnās” par pilnīgi bezjēdzīgu ideju un nav pārliecināmi, respektīvi, ir pārliecināti par savu taisnību un arī to, ka Baltijā visi bija fašisti, ka aizvadītā gadsimta 40. gadā PSRS nevarēja rīkoties citādi, kā vien te iebrūkot, es bez komentāriem pārsūtu šo ierakstu. Redziet, krievam vēl viena lieta ir „iezīsta ar mātes pienu”, proti, teātris ir kaut kas īpaši svēts! Un, redzot, ka ir ticis apšauts viss teātris, ir momentāla reakcija: „Vai nav maitas! Kā varēja šaut uz aktieriem?!” Šai brīdī esmu „ticis pāri uzticēšanās sētai”, un sākas viņu patiesie stāsti... Ar krieviem runājot viņiem saprotamā valodā, var uzzināt brīnumu lietas! Piemērs? Atradās cilvēki, kas zināja nosaukt pat Omskas cietuma ieslodzīto izvietojumu pa stāviem, apsargu vārdus, tos, kas deva pavēles un kas šāva.

 

Ir arī atrasti veidi, kā tiekam pie informācijas par Ukrainas kaŗā nošautajiem krievu zaldātiem, turklāt automātiski turpina darboties Twitter lente, kas pati ģenerē tvītus jeb signālus arī krievu valodā, kas atgādina par kādam svarīgu cilvēku. Cita lieta, ka Krievijas cilvēki nevar atļauties reaģēt – sankcijas ir momentānas un ļoti skarbas. Totālā varas agonija ir eskalējusies līdz ārprātam un kļuvusi neaprēķināma. Pēc 24. februāra ir izslēgta jebkāda diskusija, ieskaitot ābeces patiesību – ja esi nelegāli ienācis manā territorijā, tu esi noziedznieks un tev jānes atbildība. Diemžēl tas attiecas arī uz savulaik gluži sakarīgu cilvēku domāšanu. 

 

Labākais, ko šobrīd varam darīt,ir reģistrēt kaŗa noziegumus ar foto, video, aprakstiem, cilvēku liecībām u. c. To arī darām. “Timenote” datu bazē šobrīd ir aptuveni 10 000 Krievijas-Ukrainas kaŗa upuŗu vārdi. Varu droši apgalvot, ka mūsu datu baze ir viena no vislabāk sistematizētajām par aktuālo kaŗu. 

 

Lūdzu, varbūt soli pa solim - kā ieiet vietnē, meklēt, reģistrēties utt.!

Reģistācija ir ļoti vienkārša – kā parasti mājaslapās, augšējā labajā stūrī ir reģistrēšanās poga. Aizpildot anketu, automātiski ģenerējas vēstule uz jaunā dalībnieka norādīto e-pastu, caur kuŗu dalībnieks arī pabeidz savu reģistrāciju. Principā, atbildei ir jābūt uzreiz. Ja tās nav, der apskatīties, vai tā nav iekritusi spamos vai kaut kā citādi noklīdusi. Ja ir kādas problēmas, neskaidrības, jautājumi – lapas lejā ir mūsu e-pasta adrese, kur kāds no administratoriem pieslēgsies un sniegs palīdzību. 

 

Mūsu aicinājums ir joprojām spēkā – rakstām vēsturi kopā! Tautas personīgā atmiņa ir daudz pilnīgāka, niansētāka nekā atsevišķu vēsturnieku fiksētais. Ikviena cilvēka dzīve ir saistīta konkrētiem notikumiem un vietām, tāpēc  mēs mēģinām fiksēt arī svarīgus publiskus notikumus, vietas (skolas, baznīcas, kultūras pieminekļus u.c.). Ir svarīgi dalīties savās atmiņās, jo mazie stāsti veido lielās vēstures epizodes. 

 

Izsenis ir pieņemts arī publiski izteikt līdzjutības. To var izdarīt laikrakstā, kuŗu ne vienmēr pēc tam saglabā, bet to var izdarīt arī pie jebkuŗas personas apraksta, un šie ieraksti būs pieejami vienmēr.

 

Šobrīd datu bazē ir vairāk nekā 151 000 kapsētu. Arī tās var atzīmēt pie konkrētām personām, lai ir iespēja atrast un nolikt kādu ziedu. Ja nav iespēja nokļūt līdz šai kapsētai, pie personas var uzlikt piemiņas sveci. 

 

Galvenais, ko vēlamies atzīmēt, - oktobrī mūsu darbam apritēs 12 gadi. Mūsu kopīgi veidotās enciklopēdija ir bez maksas. Ja kāds spēj palīdzēt ar ziedojumiem, esam ļoti pateicīgi.

 

Ziedojumu konts

Biedrība "Timenote.info"

reģ. Nr. 40008208926

banka - AS SWEDBANK

konta Nr. - LV12HABA0551036552408

Bankas kods HABALV22