Ko iespēj latvietis Eiroparlamentā?
Ar Eiroparlamenta deputātu Krišjāni Kariņu tikās Ligita Kovtuna    22.04.2014

 

24. maijā mēs visi, kas jūtamies atbildīgi par savas Latvijas likteni, dosimies uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Mūsu izraudzītie deputāti šai tieši ievēlētajā Eiropas Savienības varas iestādē lems par likumiem, kas savukārt vistiešākajā nozīmē ietekmēs Latvijas ekonomiku, finances, vidi, lauksaimniecību, aizsardzību, pilsoņu brīvību un visas citas jomas, kas nodrošina mūsu valsts pastāvēšanu un attīstību. Arī par to, kā mēs iekļausimies pasaules apritē, piemēram, īstenojot tirdzniecības un investīciju nolīgumu ar ASV. Ko šai milzu struktūrā – vairāk nekā 500 miljonu eiropiešu pārstāvētajā 765 deputātu parlamentā var panākt it kā mazā Latvija ar saviem deviņiem deputātiem?

 

Tas arī pirmais jautājums EP deputātam Krišjānim Kariņam.

 

K.K. Pa šiem gadiem, ko esmu pavadījis, strādājot Eiroparlamenta deputāta amatā, esmu skaidri sapratis – tiešām var panākt daudz, ja vien aktīvi darbojas un atmet latvisko „ko nu es, kā nu es!”. Līdzībās runājot, Eiroparlaments ir kā mūzikas instruments, gana sarežģīts, nu, labi, kā klavieres... Ja mājas kārtībā ģimenes mazais bērns pieiet pie klavierēm un plinkšķina pa klaviātūru, vecāki spriež – „kāds talants”, savukārt viesi klusībā nodomā „kāds troksnis!” Bet – bērns paaugas un, ja vien viņam ir nodrošināta laba apmācība un ja ir paša vēlēšanās, pirksti sāk klausīt un acis labi lasa notis. Un galu galā sanāk laba mūzika! Tā lielajā deputātu troksnī tu sāc iemācīties veidot skaņas un harmonijas, līdz panāc savu.

 

Ko savu esi panācis, jeb tavs lielākais gandarījums par EP deputāta amatā padarīto?

 

Varu pateikt skaidri un uzreiz – manis panākts ir arī Latvijai labvēlīgais likums, kas piespiež Krievijas Gazprom atklāt savus līgumus ar dalībvalstīm. Respektīvi, tas nodrošina, ka šobrīd netiek paceltas gāzes cenas Austrumeiropā. Citiem vārdiem – EP kā Eiropas „policists” ļauj celt iebildumus pret likumu pārkāpumiem šai jomā, jo ir Eiropas likumdošanas klauzulas, kas to neļauj. Šā panākuma pēc kollēgas man uzticēja līdzdarboties nākamajā projektā – izstrādāt direktīvu pret naudas „atmazgāšanu” jeb tā sauktā patiesā labuma guvēju reģistra izveidošanu. Tas nozīmē, ka tiek norauts noslēpumainības plīvurs „ofšora” firmām (iespēja uzņēmējiem reģistrēt savas firmas valstīs, kur nodokļu sistēma ļauj „apiet” nodokļu  nomaksu – red.).

 

Ko tas tieši nozīmē Latvijai?

 

Pirmām kārtām to, ka valsts kasei gaŗām nepaiet nodokļi, kas mums ir vitāli nepieciešami veselībai, izglītībai, aizsardzībai. Tātad gluži reālais labums ir tāds, ka valsts budžets saņem to, kas tam pienākas. Un vēl – uzlabojas investīciju vide – ikviens investors vēlas būt pārliecināts par savu ieguldījumu stabilitāti un skaidriem „spēles noteikumiem”. Latvijai tas nozīmē jaunas darba vietas un tautsaimniecības attīstību kopumā.

 

 

KRIŠJĀNIS KARIŅŠ: Aicinu jūs būt aktīviem! Šīs vēlē­šanas dod iespēju ikvienam pilso­nim ietekmēt Latvijas un Eiropas Sa­­­­vienības nākotni. Jautājumi, kas izšķirsies šajās vēlēšanās, vistie­šākā veidā ietekmēs arī tos Lat­vijas pilsoņus, kuŗi apmetušies uz dzīvi ārpus Latvijas. Nākamais Eiropas Parlaments, piemēram, lems, vai ļaut cilvēkiem no Lat­vi­jas turpināt strādāt Anglijā, Īrijā vai Vācijā. Vai ierobežot tirdznie­cību pāri valstu robe­žām vai  atvieglot to vēl vairāk? Šie un dau­­dzi citi jautājumi ir tie, par kuŗiem nākamajam Eiropas Parlamenta sasaukum­am būs jāizšķiŗas. Tie noteiks, kāda būs Eiropas Sa­­vie­nības un Lat­­vijas nākotne.

Tiem, kuŗi kādu iemeslu pēc vēl nav pieteikušies balsošanai pa pastu, vēl ir pēdējā iespēja līdz 27. aprīlim pieteikties bal­sošanai pa pastu internetā, izmantojot internetbankas reģistrā­­­ciju vai e-parakstu. Plašāka infor­mācija pieejama Latvijas Cen­t­rā­lās vēlēšanu komisijas mājas lapā šeit: http://cvk.lv

Aicinu šo informāciju izplatīt tālāk saviem draugiem un pazi­ņām ārvalstīs. Piedalīties ir svarīgi!

 

Kas būs pirmais darbs, ko darīsi, kad tevi ievēlēs?

 

Šis „pret naudas atmazgāšanas” projekts arī būs viens no pirmajiem, jo jau esmu sācis sarunas ar nākamās prezidentūras valsts – Italijas pārstāvjiem. Un viņi man devuši cerību savas prezidentūras laikā šo jautājumu pabeigt. Īstenībā – atlicis vienīgi izstrādāt mechanismu. Domubiedru piesaiste starp 28 valstu deputātiem ir viens no pašiem svarīgākajiem Eiroparlamenta deputāta darbības rezultātiem. Un te tiešām nedrīkst pat pieļaut domu – „es to nevarēšu”. Ir jāiet un jādara. Mani novērojumi liecina, ka apmēram 20% deputātu tā strādā, 80% diemžēl tikai seko procesiem. Vajag, lai visi Latvijas deputāti būtu šo 20% vidū.

 

Tieši šodien, 15. aprīlī, kad notiek mūsu saruna, notiek arī EP balsojums par Eiropas Banku savienību, kas gluži konkrēti skaŗ arī mūsu – Latvijas banku klientu intereses. Ko tas nozīmē?

 

Pēc finanču un ekonomiskās krizes 2008. – 2009. gadā, kad dažā labā Eiropas valstī, tostarp Latvijā, bija jāglābj kāda banka, tas notika uz nodokļu maksātāju jeb „vienkāršās tautas” rēķina. Nu Eiropas likumdevējs šo situāciju ir mainījis, izveidojot tā saukto Eiropas Banku savienību, kas paredz, ka (1) visām bankām būs vienādi „spēles noteikumi”, proti, cik daudz naudas tās var aizdot attiecībā pret savu pamatkapitālu; (2) būs vienota banku uzraudzība ar kopēju uzraugu – Eiropas Centrālo banku priekšgalā. Tas nozīmē, ka lielākās jeb sistēmiskās bankas (tās, kuŗām ir izšķirīga nozīme valsts tautsaimniecībā) uzraudzīs tiešā veidā Eiropas Centrālā banka. Latvijā tās ir trīs – SEB banka, SWED banka un ABLV jeb Aizkraukles banka, kas visas trīs kopā pārstāv 44% Latvijas kopējā banku tirgus. Latvijas banku „uzraugs” – FKTK, protams, arī turpmāk „uzraudzīs” gan šīs, gan visas citas bankas. (3) šodienas balsojums Eiroparlamentā apstiprina arī banku glābšanas mechanismu, pirmām kārtām paredzot naudas piedzīšanu no to īpašniekiem, tostarp parādzīmju u.c. turētājiem. Tas ir vairākpakāpju mechanisms, kas paredz arī turpmākos soļus: tiek veidots banku glābšanas fonds, kas desmit gadu gaŗumā no banku iemaksām sasniegs 55 miljardus eiro.  Ja arī šis fonds krizes gadījumā nenodrošina banku glābšanu, tas par attiecīgiem procentiem spiests aizņemties naudu finanču tirgū. Ja visas šīs iespējas izsmeltas, tikai tad vēršas pie nodokļu maksātāju naudas. Tas tieši sasaucas ar ES nostāju ik gadu kopā ar dalībvalstu valdībām lemt par nodokļu maksātāju naudas tērēšanu. Galu galā Eiroparlaments darbojas arī kā Eiropas iedzīvotāju viedokļa rupors. Latvijā vairs nevajadzētu atkārtoties līdzīgiem scēnārijiem kā Parex glābšana – uz tautas rēķina. Esmu pārliecināts, ka šī sistēma pasargās nodokļu maksātājus. Nodrošinās arī depozitu garantijas – jaunā kārtība paredz noguldījumus līdz 100 tūkstošiem eiro izmaksāt septiņu dienu laikā. Un nebūs jāaizņemas no Valsts kases – kā Krājbankas kracha gadījumā.

 

Tieši ekonomikas laukā es arī redzu savu vietu Eiroparlamentā. Latvijai ir labs, pat lielisks „lauksaimniecības lobijs”, kas izveidojies, apvienojoties lauksaimniekiem un polītiķiem. Ir pietiekami daudz deputātu, kas darbojas ārlietu jomā. Ekonomikā – tautas un valsts labklājības pamatā ir daudz darāmā. Un daudz iespēju un iesāktu darbu.