Kas lācītim vēderā jeb Kā tiek pieņemti lēmumi Eiropas Savienībā?
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietas izpildītājs Andris Kužnieks intervijā Sallijai Benfeldei    21.05.2019

 

 

25. maijā notiks Eiropas Par­lamenta vēlēšanas, bet nereti nā­­kas dzirdēt viedokli, ka Eiropas Savienībā visu nosaka Eiropas Komisija, bet Parlamentam lie­las ietekmes nav, tādēļ nav ļoti svarīgi, kādi polītiķi tajā tiek ievēlēti. Vai tā ir? Ko dara Eiro­pas Komisija, vai tā var pieņemt lēmumus bez Parlamenta?

 

Eiropas Komisija ir daļa no Ei­­ropas Savienības izpildvaras, bet Eiropas Savienības institūciju pa­­matos ir trīs stūrakmeņi: Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Eiropas Padome, kuŗā darbojas dalībvalstu ministri un kuŗi pēc savām atbildības jomām piedalās lēmumu pieņemšanā. Eiropas Ko­­misijai ir likumdošanas iniciatī­va – likumprojekti Eiropas izprat­nē ir direktīvas vai rēgulas, ko iz­­strādā Eiropas Komisija. Pēc tam tās tiek nodotas apspriešanai gan Parlamentam, gan Padomei jeb ministriem. Eiropas Komisija ne­­kad viena pati nevar pieņemt ne­­kādus lēmumus, ir vajadzīga da­­līb­valstu ministru piekrišana un Parlamenta balsojums. Tas nozī­mē, ka daudz atkarīgs no tā, kā dalībvalstu valdības prot aizstāvēt savas intereses un, protams, no tā, kādi ir un ko dara ievēlētie depu­tāti Parlamentā.

 

Kādi ir galvenie jautājumi, kas būs jālemj 25. maijā ievēlētajam Eiropas Parlamentam, ja raugā­mies no Eiropas Komisijas vie­dokļa?

No vienas puses, tas būs kā jauns sākums, kad jūlijā ievēlētais Ei­­ro­pas Parlaments sāks darbu. No otras puses, ir lietas, kas ir uzsāktas un turpināsies, pat neatkarīgi no tā, vai Eiropas Parlaments ir tikko ievēlēts, vai kādu laiku jau darbojas, jo valstu valdības tāpat visu laiku strādā. Eiropas līmenī valstu vadītājiem tuvākā gada laikā ir jā­­vienojas par nākamo Eiropas Sa­­vienības budžetu. Tas ir svarīgi katram Eiropas iedzīvotājam, it īpaši tajās valstīs, tostarp Latvijā, kuŗas no Eiropas budžeta saņem vairāk nekā iemaksā. Tāpēc mums ir svarīgs ne tikai budžeta apjoms, bet arī tas, cik ātri par to vieno­­sies. Iepriekšējos gados ir bijis tā, ka ilgi nevar vienoties par budže­­tu, un tad rodas pārrāvums, pie­mē­ram, zinātnieku, lauksaimnie­ku programmu financējumā. Tā­­pēc budžets ir viens no svarīgā­ka­jiem jautājumiem. Iespējams, ie­­dzīvotāji ikdienā tik ļoti nepama­na jautājumus, kas saistīti ar digi­tālajām lietām, bet pēdējos piecos gados ir ļoti daudz panākts – pie­mēram, nav jāmaksā par viesabo­nēšanu, datus savā telefonā var iz­­mantot ikvienā Eiropas valstī, kurā atrodies. Bieži vien par to atceras, tikai izbraucot ārpus Ei­­ropas Savienības, jo tad var salī­dzināt, cik dārgs ir šis pakalpojums. Un, protams, ir jautājumi, kas saistīti ar datu drošību, ar ki­­berdrošību.

 

Jautājumi, kas arī Latvijai ir ļoti svarīgi, ir enerģētikas polītika – ar Eiropas Komisijas atbalstu ir sākta pilnīga atvienošanās no Krievijas elektrotīkliem piecu gadu laikā. Mēs joprojām esam savienoti ar Krievijas tīkliem, bet nākotnē mēs būsim pilnīgi neatkarīgi no šīs valsts.

 

Kāda ir Eiropas Komisijas no­­stāja Krievijas gāzes vada Balti­jas jūrā Nord Stream-2 jautā­ju­mā? Vācija to ļoti atbalsta... Sa­­vukārt Latvijai tas nepavisam nenozīmē attālināšanos no Krie­vijas ietekmes enerģētikā.

Šis projekts nav viennozīmīgs, Eiropas Komisija to jau ir skatī­jusi – vai tas ir vai nav pretrunā ar esošajiem likumiem. Riski ir at­­rasti, priekšvēlēšanu debatēs viens no iespējamiem Eiropas Komisi­jas prezidenta Žana Kloda Junke­ra pēctečiem Manfrēds Vēbers no Tautas partijas grupas Eiropas Par­lamentā ir bijis kritisks pret šo projektu. Redzēsim, kādas būs vē­­lēšanas un kādi polītiķi tiks ie­­vēlēti.

 

Vai Eiropas Komisija var ap­­turēt projektus, kas financiāli ir izdevīgi kādai dalībvalstij, bet var apdraudēt visu Eiropas Sa­­vienību kopumā? Varbūt tādus projektus, kuŗos tiek skaitīta nau­da, bet netiek domāts par dro­šību, var apturēt Eiropas Par­laments?

Viena no ļoti smagām disku­sijām bija par apvienošanās projektu, kad apvienoties gribēja Vā­­cijas rūpniecības gigants Sie­mens ar Francijas mašīnbūves uzņē­mu­mu Alstom. Šī apvienošanās tika apturēta konkurences apsvērumu dēļ. Lieli sodi ir uzlikti arī lielām sociālo mediju kompanijām par konkurences noteikumu neievē­rošanu. Jautājumus nelemj, runā­jot par to, vai tas ir labi vai slikti, ‒ lēmumiem jābūt objektīviem, bal­stītiem uz esošajiem likumiem un noteikumiem Eiropas Savienībā. Eiropas Komisijai tā ir viena no funkcijām – nodrošināt, ka likumi un noteikumi tiek ievēroti.

 

Tātad gala lēmums par to, vai Krievijas Nord Stream-2 tiks atbalstīts, lielā mērā būs atka­-­rīgs no tā, kāds Eiropas Par­la­ments tiks ievēlēts?

Tas, kādu Parlamentu ievēlēs, būtiski ietekmēs šo lēmumu – cik vispār to Eiropas Savienība var ietekmēt. Jāsaprot, ka tas ir Krie­vijas projekts, kuŗa nav Eiropas Savienības dalībvalsts, un tas, pro­tams, tiek prezentēts kā biznesa projekts.

 

Latvijā projektus reizēm cen­šas vērtēt tikai no biznesa vie­dokļa, uzskatot, ka nauda ir sva­rīgāka par drošību vai neatka­rī­bu un ka nauda automātiski no­­drošina visu. Acīmredzot mēs Eiropā tādi neesam vienīgie. Ja Eiropas Komisija pieņem kādu lēmumu un Parlaments to ap­­- s­tiprina, vai lēmumu var apstrī­dēt Eiropas Tiesā un kuŗš to var darīt?

Ir visplašākās iespējas apstrī­-  dēt lēmumu – to var gan individs, gan konkrēta dalībvalsts vai kāda institūcija. Tiesas lēmumus visi at­­zīst. Starp citu, saistībā ar Liel­bri­tanijas izstāšanos no Eiropas Sa­­vienības, viens no karsti apsprie­s­tajiem jautājumiem bija par to,   vai atsevišķos jautājumos Eiropas Tiesai tomēr būs tiesības lemt saistībā ar Lielbritaniju. Britiem nekad nav paticis, ka ir kāda pār­nacionāla institūcija, kuŗa var ietekmēt to, kā Lielbritanija funk­cionē.

 

Atgriežoties pie jautājuma par Eiropas Savienības galvenajiem darbiem tuvākajos piecos ga­dos – cik daudz tiks lemts par drošību ne tikai militārā vai kiberdrošības aspektā, bet do­­mā­jot arī par ekonomisko dro­šību?

Ilgi tika uzskatīts, ka Eiropas Savienībai aizsardzības un dro­šī­bas jautājumos nekas nav jādara, jo ir NATO. Savā ziņā kā modi­nātājzvans bija Trampa ievēlēša­-na ASV prezidenta postenī un viņa dažādās spekulācijas par to, ka amerikāņiem pietiek aizstāvēt Eiropu un uzturēt Eiropas aizsar­dzību, tas eiropiešiem jādara pa­- š­iem. Bija spiediens uz Eiropas valstu izdevumu daļas palielinā­šanu. Tā ir viena jautājuma puse. Otra ir tā, ka aizsardzība un dro­šība ir viena no Eiropas priori­tā­tēm. Tā ir arī prioritāte jaunajā Eiropas Savienības budžetā. Tika arī analizēts, kā Eiropas Savienības dalībvalstis, kuŗas ir arī NATO, iepērk militāro techniku un ar to saistīto aprīkojumu. Katra ir kā atsevišķa karaļvalstiņa un iepērk atšķirīgu techniku. Drošības jau­-tā­jumos spēki ir jāapvieno, jāiz­manto vienādas technoloģijas, in­­dustrijām ir jāsadarbojas. Otra lieta ir, ka ir vajadzīga padziļināta sadarbība drošībā un aizsardzībā, un tādēļ nekas pat nav jāmaina esošajos likumos. Valstis var ap­­vie­noties, piemēram, veikt kopīgas apmācības, un tas notiek, un Lat­vija tam ir pievienojusies. Nāka­majā budžetā ir ielikta arī t.s. mi­­litārā mobīlitāte. Ir jāveic audits un jāsaprot, cik piemērota ir katras valsts infrastruktūra, lai no vienas valsts, piemēram, bruņu technika var pārvietoties uz citu valsti, pie­mēram, Latviju vai Lietuvu, vai ir tilti ar atbilstošu platumu un ne­­st­spēja, dzelzceļam uzbrauktuves un nobrauktuves un tamlīdzīgi. Eiropas budžetā būs paredzēta nauda, lai šos objektus uzlabotu. 

 

Protams, ir arī tās it kā netve­ramās drošības lietas – kiberdro­šība, aizsardzība pret viltus zi­­ņām. Šajos jautājumos daudzas lietas jau ir darītas arī Eiropas līmenī.

 

Daudzi bažījas, ka Eiropas Savienība varētu kļūt federāla, samazinātos iespējas lemt pa­­šiem par sevi un kultūrvēs­tu­riskais mantojums vairs nebūtu tik svarīgs. Vai Eiropas Komisijai ir ieceres attiecībā uz federālu Eiropu?

Eiropas Komisija tā īsti nemaz nav piedāvājusi federālo ideju. Pirms diviem gadiem Junkers nā­ca klajā ar pieciem Eiropas nākotnes scēnārijiem un nevienā no tiem nebija skaidras federālās idejas. Tie pieci scēnāriji bija kā idejas apspriešanai, nevis kā Eiro­pas Komisijas piedāvājums. Lat­vi­jā mazāk, Eiropā vairāk priekš­vē­lēšanu kampaņā partijas vai nu katēgoriski nostājas par federālu Eiropu, vai tikpat kategoriski ir pret šādu ideju, lai gan tā nav piedāvāta. 

 

Junkers ir sacījis, ka Eiropai ir jābūt lielai lielās lietās un mazai – mazās lietās. Nav vajadzīgs rēgu­lēt, piemēram, gurķu lielumu vai tamlīdzīgi, kā to agrāk reizēm ir gribējies. Junkera piecos preziden­tūras gados ir bijusi virzība uz likumdošanas rēgulējuma sama­zi­nāšanu t.s. mazajos jautājumos. 

 

Vai var droši teikt, ka Eiropas Komisija nav bieds un drauds nacionālajai kultūrai, tradicijām un valodai?

To var droši teikt – Eiropas Ko­­misijā ir vairāki desmiti, laikam pat ap simt tulku, kuŗi tulko uz un no latviešu valodas. Tulkošanas direktorāta viena no prioritātēm ir valodu attīstība. Mūsu kollēgas latvieši un tulkošanas direktorāts Luksemburgā ļoti aktīvi piedalās un sadarbojas ar Latvijas vadoša­jiem pētniekiem valodas jautā­ju­mos, rīko konferences. Viņi tul­ko tekstus no citām valodām latviešu valodā un to attīsta. 

 

Kāpēc diasporas cilvēkiem piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās un balsot par kādu no Latvijas sarakstiem?

Es teikšu to pašu, ko pirms pāris dienām teica Junkers Eiropas die­nā, 9. maijā:  “Iedomājieties to rītu, kādā mēs pamodīsimies, ja balsot būs aizgājuši tikai populisti un ekstrēmisti!” 

Tāpēc ir svarīgi iet un balsot, lai mēs nepamostos Eiropā, kuŗā  mēs negribētu būt un kuŗā mēs vairs neko nevarēsim ne izdarīt, ne mainīt.

***

Materiāls sagatavots Eiropas Latvie­šu apvienības īstenotā projekta “Simts balsis Simtgadē” ietvaros ar Kultūras ministrijas at­­balstu Latvijas valsts Simt­gades programmas ietvaros.