Kā celsim Nākotnes namu un paši savu nākotni?
Saeimas deputāts Ritvars Jansons (NA) intervijā Ligitai Kovtunai    13.03.2018

 

 

Vai būs pareizi, ja nodēvēšu jūs par trimdas latviešu lolojuma – Okupācijas mūzeja lobiju Saeimā? 

Droši vien, jo, kā zināt, esmu daudzus gadus tajā strādājis un joprojām esmu Okupācijas mūzeja biedrības valdē. Turklāt Saeimā ir arī Okupācijas mūzeja atbalsta grupa, un man ir zināma deputāta darba pieredze, lai spētu un prastu virzīt jautājumus, kas uz šā mūzeja – un konkrēti Nākotnes nama nākotni tieši attiecas un šobrīd ir ļoti aktuāli. 

 

Cik tālu ir Nākotnes nama celtniecības projekts?

Ņemot vērā, ka notika cīņa par projektu ar Rīgas būvvaldi - valstij bija jāpārņem savās rokās būvvaldes funkcijas, laiks ritēja, un būvniecības izmaksas ir augušas. Šobrīd tiek meklēts risinājums, lai būvniecība nesadārdzinātos un tiktu uzsākta. Prognozēju, ka būvniecība sāksies 2019. gadā. Tātad – Nākotnes nams iezīmēs jauno Latvijas Simtgadi. Arī tā varam šo lietu skatīties...

 

Bet atkal Saeimā būs jāatver Okupācijas mūzeja likums, jo tajā jāmaina ne tikai termiņi, bet, iespējams, arī finances – celtniecības darbu izmaksas valstī turpina augt.

 

Ar Nākotnes nama uzcelšanu viss vēl nebeigsies – būs jāiegulda līdzekļi tā uzturēšanā. Bet naudas straumīte no trimdas izsīkst, jo ziedotāju skaits jau nepieaug – gluži otrādi...

Nomierināšu satrauktos prātus – pateicoties ziedotājiem, konkrētu naudas apjomu viņi virzījuši, lai iekārtotu ekspozīciju, ņemot vērā, ka tā ir jāpapildina, tostarp ar modernu technoloģisko aprīkojumu; ir konkrēti ziedojumi biroja telpām un krājumu glabāšanai un papildināšanai. Bet galvenais – mūzejs atgriezīsies stratēģiski svarīgā tūrisma vietā, kur savulaik apmeklētāju skaits bija 100 000 gadā (salīdzinājumam – pagaidu mītnē Raiņa bulvārī tas ir apmēram 30 000, tātad tikai viena trešdaļa no iepriekšējā).

 

Protams, ziedojumi būs vajadzīgi arī turpmāk, jāmēģina vairāk piesaistīt vietējos mecenātus, kā arī aktīvāk uzrunāt Eiropas diasporu. 

 

Budžetā paredzēts arī valsts financējums, kas pamatots ar to, ka valsts dod savus uzdevumus mūzejam, kas attiecīgi tiks apmaksāti. Piemēram, Kultūras ministrija apmaksā sabiedrības integrācijas un daļēji - izglītības programmas, ko īsteno mūzejs. Valsts dotācija tiek dota arī krājuma uzturēšanai. Jādomā arī par to, kā mūzeju padarīt par vietu, kur norisinās kultūras sarīkojumi, kas piesaista vietējo ziedotāju naudu, lai arī ne tik lielu, kā sporta sarīkojumi, ko Latvijā atbalsta labprāt un dāsni. Un vēl – jāsaka paldies Okupācijas mūzeja fondam ASV, kas, ziedojumu naudu ieguldot vērtspapīros un darījumos, līdz šim veiksmīgi gūst peļņu no procentiem. 

 

Un pašvaldības – Rīgas domes atbalsts? 

Tas līdz šim ir bijis 20 – 30 tūkstoši eiro gadā, kas jāizmanto mērķiem, ko nosaka Rīgas dome – citugad saturiskiem, citu – techniskam aprīkojumam, par ko mūzejam arī jāsniedz pārskats. Varētu vēlēties lielāku noteiktību un konkrētību, jo šie mērķi gadu no gada mainās. 

 

Jūs teicāt – atkal būs jāatver Okupācijas mūzeja likums. Vai paļaujaties uz polītisko atbalstu? 

Man nav šaubu, ka šai Saeimā atbalsts būs. Paļaujos uz koalicijas partneriem (Vienotība, ZZS ‒ L.K.), kas vienmēr ir bijuši atbalstoši, atminēsimies, ka kopīgiem spēkiem panācām, lai Nākotnes nama būvatļaujas saņemšana nonāktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, tātad – valsts kompetencē – pēc tam, kad sadarbība ar Rīgas domes būvvaldi bija kļuvusi nepārvarami problēmatiska. 

 

Kas notiks nākamajā Saeimā, neņemšos spriest. Ja nāks jauni nezināmi „spēlētāji” un polītiskais spektrs kļūs sadrumstalots, var būt visādi. Par to arī iesaku padomāt, atdodot savu balsi vēlēšanās. 

 

Pēc kādiem vēl kritērijiem jūs izvēlētos polītisko spēku, par kuŗu balsot, ja, protams, nebūtu saistīts ar kādu konkrētu? Tā teikt, ‒ ja būtu vienkāršs vēlētājs. 

Saprotams, ka skatītos tā polītiskā spēka virzienā, kas jau kaut ko ir padarījis un sola turpmāk darīt gluži praktiskā, man svarīgā jomā: ja būtu pensionārs, raudzītos, kas sola lielāku pensiju, ja daudzbērnu ģimenes galva, – kas jau kaut ko padarījis un sola darīt vēl, lai palielinātu bērnu pabalstus un vispār atbalsta demografisko programmu valstī. Nebūsim ideālisti – visvairāk cilvēku interesē sociālās un naudas lietas, un ar to arī polītiskie spēki centīsies uzrunāt savus vēlētājus.

 

Ārzemju latviešiem visvairāk rūp Latvijas drošība.

Jā, no tālienes šis aspekts ir vislabāk redzams, līdz ar ko aktuālāks. Turklāt cilvēki, kas dzīvo Rietumu pasaulē un vispār daudz pārvietojas pa pasauli, ir pārliecinājušies, cik tā pasaule ir trausla, - vietās, kur nekad neparedzēja konfliktus, tie tomēr rodas. Ukrainas kaŗa pašā karstumā šis nemiers spilgti parādījās arī mūsu sabiedrībā, taču norima, kad Latvijas valsts territorijā ieradās NATO sabiedrotie.

 

Cilvēki, kam tiešām galvenā rūpe ir Latvijas drošība, visticamāk arī balsos par to polītisko spēku, kuŗa pārziņā ir Aizsardzības un Ārlietu ministrijas. Manis pārstāvētā Nacionālā apvienība nepārrauga ne vienu, ne otru, bet ticiet man – mūsu rindās nav neviena, kam skats pēc demokratijas, sabiedrības saliedētības vai biznesa vides parauga būtu vērsts uz Austrumiem, uz Krieviju vai Baltkrieviju. NA ir transatlantiska, eiropiska partija. 

 

Kur cilvēkam smelties patieso informāciju, zinot, ka tā tūlīt sāks gāzties pār mūsu galvām? 

Vispirms – paanalizēsim, kur smeļas informāciju dažādu vecuma grupu sabiedrības pārstāvji. Tie, kuŗi pieder pie 55+ gadiem, galvenokārt ir Latvijas sabiedriskās televīzijas jeb LTV1 programmas skatītāji, šie cilvēki par galveno informācijas avotu izmanto televīziju un avīzes. Jaunie – līdz 30 gadu vecumam – un vecāki informāciju pamatā smeļas sociālajos tīklos, tīmeklī, kas pilns ar viltus ziņām. Tāpēc sabiedrībā valda pamatots satraukums par tā saukto medijpratību – kā atšķirt viltus ziņas no patiesajām. Un būs centieni no Krievijas puses ietekmēt prātus. Turklāt krieviski runājošās sabiedrības daļas galvenais informācijas avots tomēr ir Krievijas kanali, un tas tiks izmantots. Tāpat kā „masīva” reklāma no polītisko spēku puses, ievērojot, ka aptuveni 20% cilvēku ir t. s. „svārstīgie”, kas līdz pēdējam brīdim nav izšķīrušies, par ko balsot. Šo „masīvo reklāmu” īsi pirms vēlēšanām nedrīkst pieļaut, jo cilvēki tiek gluži apdullināti. Līdzībās runājot, ja katru mīļu brīdi viņam uzmācīgi piedāvā Dormeo reklāmu, viņš ņems un nobalsos par Dormeo matraci.

 

Bet ja vēlētāju uzrunās jauns, polītiski aktīvs savējais laikabiedrs, tad, taču balsos par tādu. Kā piesaistīt jauniešus?

Gluži konkrēts fakts – savu meitu Regīnu Annu, kuŗa ir polītoloģijas studente un darbojas NA Rīgas nodaļas valdē, nekad neesmu virzījis iesaistīties polītikā. Acīmredzot jauniešus uzrunā kopīga, motivējoša interesanta darbība, nu, piemēram, tradicionālie novembŗa lāpu gājieni, kuŗos viņi ne tikai soļo ar lāpām rokās, – šīs lāpas ir jāsagādā, jāpiepilda, praktiski jāpieliek savs darbs. Un ja tas notiek draudzīgā, interesantā vidē, ar dziedāšanu un darbošanos – kāpēc ne! Ticiet man, jauniešus nevar piesaistīt ar saukļiem, ar solījumiem, ka nu pavērsies polītiska vai biznesa karjēra. Saikne ar valsti, valstiskuma apjausma veidojas citādi, galvenokārt – praktiski darbojoties, iesaistoties tematiskos pasākumos, dziesmu vakaros. Priecājamies, ka saikne ar jauniešiem veidojas. 

 

Kāpēc jūsu izvēle ir tieši Nacionālā apvienība?

Jo nacionālā un valstiskuma ideja kā augstākā vērtība, neatkāpšanās no saviem principiem, latviskuma saglabāšana arī diasporā ir tās polītikas pamatā. Kultūras ministre Dace Melbārde ar savu darbību to pārliecinoši apliecina. Partijas ir uzkāpušas Latvijas polītiskajā Olimpā un no tā aizgājušas. Latviskuma idejas aizstāvji, savus ideālus nemainot, paliks tajā arī turpmāk. Šobrīd notiekošā skolu reforma, pārejot uz mācībām valsts valodā, nebūtu notikusi, ja NA to trīs Saeimu darbības laikā nebūtu prasījusi.

 

Kas, jūsuprāt, ir NA iepriekšējās darbības vājākais posms, kas jāstiprina? 

Polītiskie pretinieki partiju joprojām mēģina saistīt ar maksātnespējas administratoru ēnu, pārmetot senu ziedojumu. Arī es esmu spiests taisnoties par laiku, kad polītikā vēl nebiju. Varu teikt, ka NA vadītā Tieslietu ministrija šajā Saeimā ir veikusi milzīgu darbu, lai ar likumdošanas un organizatoriskiem pasākumiem sakārtotu maksātnespējas lietas līdzīgi tradicionālajām Rietumu demokratijām. Sabiedrība īpaši pēdējā laikā cītīgi seko tiesu reformas īstenošanai, jo satraukumus izraisījuši kukuļošanas gadījumi un tiesnešu pretrunīgie lēmumi. Lai arī tieslietu sistēmas stiprināšanā daudz tiek darīts, darāmā ir daudz arī turpmāk. Latvijas situācijā neviens politiskais spēks šādas fundamentālas lietas nevar īstenot tikai vienas Saeimas darbības laikā.

 

Ja vēlaties uzdot jautājumus Ritvaram Jansonam rakstiet: ritvars.jansons@saeima.lv. 

Rakstisku vēstuli pa pastu, lūdzu, sūtiet uz redakciju: Rīgā, Ģertrūdes 27, LV-1013, un mēs nogādāsim adresātam.