Juris Ķeniņš: “Kultūrā Latvijai tiešām nav robežu”
PBLA Kultūras fonda jaunais priekšsēdis Juris Ķeniņš intervijā Ilzei Garozai    09.02.2016

 

Pagājušajā gadā rudenī Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes sēdē PBLA Kultūras fonda priekšsēde Vija Zuntaka-Bērziņa pēc 11 darbības gadiem paziņoja par atkāpšanos no amata. PBLA valdei kā savu pēcteci viņa ieteica mūziķi, Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā priekšsēža vietnieku un kultūras daļas vadītāju Juri Ķeniņu, kuŗš arī saņēma vienbalsīgu PBLA valdes atbalstu. Lielai daļai latviešu ASV un Kanadā J. Ķeniņa vārds jau ir labi pazīstams, tomēr aicināju viņu uz sarunu, lai noskaidrotu, kādas ir jaunievēlētā PBLA KF priekšsēža prioritātes un redzējums par Kultūras fonda darbu nākotnē? 

 

Juris Ķeniņš skaidro, ka uzaudzis latviešu mūziķu ģimenē un līdz ar to Latvijas kultūras klātbūtni sajutis visapkārt jau kopš agras bērnības. Viņa tēvs Tālivaldis Ķeniņš, kurš uzskatāms par vienu no latviešu ievērojamākiem komponistiem, vairāk nekā 30 gadu nostrādājis Toronto universitātē par mūzikas pedagogu. Savukārt J. Ķeniņa vecvecāki ir rakstnieki un pedagogi, Latvijas patrioti Atis Ķeniņš un Anna Rūmane-Ķeniņa. “Mūsu mājās viesojās ne tikai mūziķi, bet visādi trimdas mākslinieki. Uzaugu ticēdams un saprazdams, cik svarīga ir mūsu kultūra,” skaidro J. Ķeniņš. 

 

Pārfrazējot Dostojevski, J. Ķeniņš pauž ticību, ka “māksla izglābs pasauli". Viņš arī vadās pēc pārliecības, ka rakstāmspalva ir spēcīgāka par zobenu un ka tās spēks var izpausties kā rakstos, tā zīmējumos, mūzikas skaņdarbos un kompozīcijās. "Nevis ķeizari un kaŗa vadoņi, bet mākslinieki un zinātnieki raksta vēsturi," uzskata jaunievēlētais PBLA KF priekšsēdis, atsaucoties uz latviešu vijolnieku, komponistu un trimdas sabiedrisko darbinieku Jāni Cīruli.

 

Uz savu darbu PBLA valdē un tagad arī PBLA Kultūras fonda vadībā J. Ķeniņš raugās entuziastiski: “Ļoti novērtēju būt šobrīd daļa no PBLA valdes, kuŗas sarīkojumi gan ceļā uz neatkarību, gan pēdējos 25 gados ir milzīgi. Bet, ņemot vērā, ka pēc amata esmu mūziķis un skolotājs, esmu priecīgs, ka varu kalpot manai mīļajai tēvzemei savā profesionālās darbības laukā, ejot tēva un vecvecāku pēdās.” J. Ķeniņš uzsver, ka tas, kādi mēs esam kā tauta, visspilgtāk parādās tieši mūsu mākslā un kultūrā.

 

Kādi ir galvenie uzdevumi, ko pats sev esi izvirzījis, stājoties PBLA kultūras fonda priekšsēža amatā?

 

Esmu gandarīts par uzaicinājumu kalpot Kultūras fondam un stāties Kultūras fonda priekšsēža amatā, sekojot spējīgajai un dedzīgajai līdzšinējai priekšsēdei Vijai Zuntakai-Bērziņai. Plānoju turpināt viņas iesākto un, cerams, pielikt kaut ko no sevis. Kultūras fonds ir uz stingriem pamatiem, ar spējīgiem un čakliem darbiniekiem, un zinu, ka turpināsim sekmīgi.

 

Priecājos par PBLA Kultūras fonda referentiem un nozaru vadītājiem: varena komanda, kurā kalpo visspējīgākie mākslinieki ārpus Latvijas. Tas ir fantastisks avots, no kuŗa smelties. Starp desmit Kultūras fonda nozarēm un katras nozares referentiem ir tiešām spējīgi un apdāvināti ilggadēji mūsu kultūras darbinieki. Ceru, ka šī komanda ar labu komunikāciju un domu izmaiņu spēs uzturēt un veicināt latviešu kultūru visās zemēs, kur atrodas latvieši. Ja Austrālija dara tā vai tā, varbūt tas ir labs paraugs citām mītņu zemēm? Vai, ja dejotāji ir izgudrojuši kādu jaunu virzienu, ir iespējams, ka mūziķi varēs smelties no tā? Līdzīgi kā dažādi mākslinieki viesojās pie mums manā bērnībā, mēs varam tik daudz mācīties cits no cita pāri nozaru robežām. Priecājos arī, ka referentu vidū ir pārstāvētas vairākas paaudzes. Raugoties no vecuma viedokļa, starp vispieredzējušāko un visjaunāko referentu, vecuma starpība ir kādi 60 gadi. 

 

Kādu tu saredzi PBLA Kultūras fonda nākotni un tā galvenos uzdevumus? 

 

Neredzu, ka daudz būtu mainījies KF darba uzdevumos kopš tā pirmsākumiem. Kad tika nodibināts Kultūras fonds 1972. gadā, tā devīze bija "atbalstīt latviešu kultūras saglabāšanu un jaunradi, kā arī latviskās izglītības sarīkojumus, kas veicina mūsu nacionālo pastāvēšanu trimdā". Protams, kopš 1972. gada daudz kas ir mainījies, un šobrīd atbalstām projektus gan Latvijā, gan visā pasaulē. Septiņdesmitajos gados neviens nebūtu iedomājies, kādu lomu datori spēlēs nākotnē. Priecājos, ka esam turējušies gadiem līdzi, un techniskajā nozarē, piemēram, ir spējīgi informācijas technoloģiju nozares speciālisti.

 

Lai Kultūras fonda nākotne turpina būt gaiša, ir tīri praktiski jānodrošina stabils financējums turpmākai fonda darbībai un projektu atbalstam. Esam iecerējuši Latvijas simtgades zīmē 2019. gadā rīkot konferenci, kas sekotu 2014. gadā Latvijā sekmīgi noritējušajai konferencei "Latvija ārpus Latvijas". Konferences mērķis būtu turpināt stāstīt tēvzemei, ko dara un kāda ir ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu kopiena. Interese par "latviešu diasporu" Latvijā pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi, un ceram turpināt izcilo sadarbību ar partneriem tēvzemē. 

 

Kas, pēc taviem ieskatiem, ir bijuši PBLA Kultūras fonda līdzšinējie lielākie sasniegumi?

 

Kopš 2000. gada PBLA Kultūras fonds ar līdzekļiem ir atbalstījis 190 projektus. Apbrīnoju šos dedzīgos un spējīgos māksliniekus, rīkotājus un tautas kultūras veidotājus, un priecājos par PBLA Kultūras fonda ieguldījumu šajos projektos. 

 

Pats biju iesaistīts sasaistē ar konferenci "Latvija ārpus Latvijas" notikušo koncertu rīkošanā. 

 

Kā recenzenti to atzina, bijām piesaistījuši augstākā līmeņa izpildītājus. Interese par diasporas mūziku bija neparedzēti liela, daži klausītāji pat bija pārsteigti, ka arī ārpus Latvijas darbojas latviešu komponisti un ir augstas kvalitātes izpildītāji. Gadu gaitā mums ir izdevies izveidot lielisku sadarbību starp Latvijas un ārpus Latvijas māksliniekiem. Esmu gandarīts, ka caur kultūru varam uzbūvēt un uzturēt divvirzienu tiltus starp Latviju un visu pasauli. Kultūrā Latvijai tiešām nav robežu.