“Ja gribi būt Latvijas patriots, nav svarīgi, kur tu dzīvo, - svarīgi, ko tu dari savai valstij”
Taira Zoldnere    04.10.2023

 

 

 

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 2023.gada septembŗa ASV vizītes ietvaros apmeklēja Bostonu, kur 22.septembrī piedalījās ceturtajā Latvijas biznesa konferencē ASV  Spotlight Latvia, bet 21. septembrī tikās ar ASV latviešu sabiedrību Bostonas Trimdas draudzes namā. Pēc konferences atklāšanas prezidents E.Rinkēvičs atvēlēja laiku sarunai.

 

Prezidenta kungs, būdams Latvijas ārlietu ministrs, jūs ASV esat apmeklējis daudzas reizes, bet Valsts prezidenta amatā esat šeit pirmoreiz. Kāda, jūsuprāt, ir starpība starp šīm vizītēm?

Starpība laikam ir tikai tā, ka tagad ir gana daudz apsardzes un diezgan sarežģīta pārvietošanās visiem apkārtējiem, bet darba un uzdevumu apjoms praktiski nemainās. Tāpat kā pildot ārlietu ministra pienākumus, pirmais un galvenais uzdevums ir stiprināt stratēģiskās attiecības starp Latviju un ASV, pievērsties drošības jautājumiem, ņemot vērā to, kas notiek Eiropā,  un īstenojot  NATO  Madrides un Viļņas samita lēmumus kā arī paplašinot sabiedroto klātbūtni Latvijā. Kā vienmēr, pastāvīgs uzdevums ir arī veicināt mūsu valsts atpazīstamību ASV. Otrs lielais uzdevums ir atbalstīt tirdznieciskās un ekonomiskās attiecības un investīciju pieplūdumu. Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA), Amerikas latviešu apvienība (ALA), Latvijas vēstniecība ASV, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) daudz strādā, lai pastāstītu labos stāstus par Latviju, lai veicinātu Amerikas biznesa interesi par Latviju, un tādēļ man tiešām prieks būt šeit, konferencē Spotlight Latvia.

 

Kas ir tie labie stāsti un Latvijas ekonomikas panākumi, ko jūs varat minēt, runājot ar Amerikas uzņēmējiem? 

Panākums, manuprāt, ir tas, ka redzam sadarbību ar ASV, kas ir ļoti būtiska Latvijas ilgtermiņa attīstībai. Tā ir sadarbība starp universitātēm un zinātniekiem it īpaši “nākotnes” ekonomikas jomās – biomedicīnā un biofarmācijā. Bija liels prieks detālizētāk iepazīties ar sadarbību starp Rīgas Technisko universitāti (RTU) un Masačūsetas Technoloģiju institūtu (MIT), kas ir pasaules augstākās līgas universitāte. Tā ir nopietna investīcija nākotnē. Ja veidojas laba sadarbība augstskolu līmenī, tad automātiski būs arī lielāka interese par mūsu uzņēmumiem. Otrs – arvien vairāk veidojas sadarbība starp Latvijas uzņēmumiem, kas Latvijā ir līderi savā jomā, kā MikroTik, SAF Tehnika, farmācijas uzņēmums LMP, Printful un uzņēmumiem vai klientiem Amerikā. Mūsu digitālās jomas flagmaņi, mūsu jaunuzņēmumi ir interesanti ar savu konkrēto nišu un saviem konkrētajiem produktiem. Treškārt, jāmin mūsu tradicionālās eksporta jomas, piemēram, kokapstrāde un farmācija. Šo uzņēmumu pārstāvjus redzam šeit, Bostonā, un tas rāda, ka ir interese un sadarbība.

 

Kādi, jūsuprāt, ir mūsu ekonomikas izaicinājumi?

Izaicinājumi ir vairāki – vispirms drošības jautājums. Gan ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons, gan Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš, gan es – mēs uzsvērām, ka investēt Latvijā ir droši. Brīžiem liekas, ja esi par Latviju, par mūsu reģionu pastāstījis, cilvēkiem vajadzētu par to zināt. Nē -  Amerika ir liela, un ir nemitīgi jāstāsta un jāatgādina, ka Latvija ir NATO dalībvalsts, ka pie mums izvietoti arī ASV kaŗavīri un investēt ir droši. Diemžēl situācijā, kuŗā esam, kad Krievija uzbrūk Ukrainai, drošības jautājumi jāskaidro nemitīgi – ne tikai Amerikā, bet arī daudzviet Eiropā. 

 

Pirms pieciem gadiem mums Latvijā diezgan liela problēma bija finanšu sektora sakārtošana. Mēs esam izdarījuši ļoti daudz, un Latvijas banku sistēma nav tāda, kāda tā bija tolaik. Bet esam nonākuši atkal otrā galējībā – nupat jau investoriem, uzņēmējiem, pat diplomātiem ir birokratiski sarežģīti un grūti atvērt kontus, uzsākt biznesu, saņemt kredītus. Varu teikt, ka no viena grāvja esam strauji iegāzušies otrā, un tagad jāmēģina tikt atpakaļ uz ceļa vidu un būtu turpmāk jābrauc taisni. Par šo lietu esmu runājis jau iepriekš, un runāšu arī ar jaunās valdības ministriem un Latvijas Bankas pārstāvjiem. Tas pašreiz ir nopietns izaicinājums, pat iepretī Lietuvai un Igaunijai.

 

ASV investorus interesē arī tas, lai mūsu ekonomikai nav enerģētiskās atkarības no Krievijas un Baltkrievijas, vai tā būtu gāze vai elektrība. Kopā ar citām Baltijas valstīm mēs ejam prom no elektroenerģijas atkarības un gribam to panākt līdz 2025.gadam. Šajā jomā esam labi sastrādājušies ar mūsu ASV un Eiropas kolēģiem. 

 

Ko jūs kā prezidents vēl varat darīt, lai veicinātu Latvijas ekonomisko izaugsmi?

Jau iepriekš, vairākkārt tiekoties ar uzņēmējiem, esmu runājis par to, kāda var būt  prezidenta loma konkurētspējas un ekonomikas veicināšanā. Dodoties ārpus valsts, runājot ar investoriem, uzņēmējiem, valdības pārstāvjiem – stāstot Latvijas labo stāstu. To ir darījuši mani priekšteči, un es to darīšu tālāk. Savukārt Latvijā vārds “uzņēmējs” ne vienmēr ir ar pozitīvu pieskaņu. Šad tad dzird kādus negātīvus stāstus, bet mums ir jāveicina uzņēmējdarbības kā Latvijas attīstībai būtiska elementa prestižs un reputācija. Svarīgi, lai uzņēmējs tiktu vairāk pozitīvi izcelts, godāts, un par to esam runājuši ar uzņēmēju organizācijām.

 

Vēl gribu minēt, ka šobrīd strādājam un tuvākā laikā sabiedrība tiks iepazīstināta ar Valsts prezidenta Valsts konkurētspējas komisiju, kuŗā apvienosim gan uzņēmējus, gan zinātniekus, kas diskutēs par idejām un piedāvājumiem – kā Latvija varētu vēl vairāk izcelties uz citu valstu fona mūsu konkurētspējas veicināšanā.

 

Vēl, runājot par izaicinājumiem, nereti dzirdam uzņēmējus pieminam darbaspēka trūkumu vai nepietiekamu darbaspēka kvalifikāciju. Vai Latvijas demografiskā situācija zināmā mērā nebremzē arī Latvijas ekonomikas attīstību?

Mēs redzam, ka iedzīvotāju skaits sarūk, lai gan vairs nav tāda cilvēku aizplūšana, kāda bija pēc finanšu krizes 2008.- 2010.gadā. Redzam pat nelielu tendenci, ka cilvēki no ārzemēm sāk atgriezties, bieži vien nevis tieši uz Rīgu, bet uz reģioniem, lai gan tas nerisina problēmu. Apmeklējot novadus, esmu saticis tautiešus, kuŗi kādu laiku strādājuši ārpus Latvijas, un tad nolēmuši, ka tomēr vēlas atgriezties. Viņi veido savus uzņēmumus, un tomēr tie nav desmiti tūkstoši. Tajā pašā laikā sabiedrība noveco, dzimstība nav augsta, jūtam jau iepriekšējo demografisko “bedru” radītus efektus. Bezdarba rādītāji ir dažādi  - Rīgā tas ir zem 4%, savukārt Latgalē šis rādītājs ir augstāks. Tajā pašā laikā novadu vadītāji stāsta, ka pie viņiem ir bezdarbnieki “otrajā paaudzē” – cilvēki izmanto valsts pabalstus, dažādas programmas, un viņu ienākumi ir pietiekami. Kā veicināt pārkvalifikāciju cilvēkiem, kuriem tā nepieciešama, lai viņi varētu turpināt strādāt? Manuprāt, vispirms vajag maksimāli censties atgriezt darba tirgū tos, kuŗi kādu iemeslu dēļ tur pašreiz nav. 

 

Otrkārt – remigrācija, bet bez skaļiem saukļiem. Atgriežoties cilvēkus interesē: vai man būs mājoklis, vai bērniem būs iespēja apmeklēt bērnudārzu vai skolu, vai bērniem būs skolotāju atbalsts, lai iekļautos Latvijas skolās, lai apgūtu latviešu valodu atbilstošā līmenī? Te ir vajadzīga valsts un pašvaldību sadarbība, un šī pieredze ir ļoti dažāda - no ļoti labiem piemēriem līdz ne tik labiem.

 

Pēdējā diskusija ir vissarežģītākā, un to risinās jaunais ministru kabinets – kādā veidā piesaistīt darbaspēku tautsaimniecībai? Tas ir ļoti sensitīvs jautājums, kur ir ļoti dažādi viedokļi. Tomēr, patīk tas vai ne, domāju, ka īsā laika nogrieznī , noteiktās profesijās, noteiktu darbu veikšanai, neatkārtojot citu valstu pieļautās kļūdas, mums par šo jautājumu būs jādiskutē. Izliekoties, ka šādas problēmas nav, tā tikai palielinās no gada gadā. Vēlams, lai veidotos racionāla saruna un diskusija Saeimā un valdībā,  nevis savstarpēji apvainojumi un lieks skaļums. Lēmumam gan ir jābūt izsvērtam.

 

Mēs atrodamies ASV, kur ir liela pieredze integrējot cilvēkus no dažādām valstīm. Vai domājat, ka, piesaistot darbaspēku no ārvalstīm, Latvija varētu pārņemt kaut ko no Amerikas pieredzes, un ar laiku šos viesstrādniekus integrēt Latvijas sabiedrībā?

Domāju, ka mums tomēr ir milzīga atšķirība no ASV, jo mums ir ļoti traumatiska vēsturiskā pieredze. Atcerēsimies padomju okupācijas gadus, kad simtiem tūkstošu cilvēku no dažādām Padomju savienības vietām tika burtiski iegrūsti Latvijā, un viņi, protams, nerunāja latviski. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas valstī tikai 54% iedzīvotāju bija latvieši. Šobrīd ir ļoti liela vēlme stiprināt Latvijas valstī latviešu valodu, bet darba sludinājumos joprojām prasa krievu valodas zināšanas, kaut gan mums ir paaudze, kas jau vairs nerunā krieviski. Tas rada gan neizpratni, gan dusmas sabiedrībā. Ir cilvēki, kas iebraukuši Latvijā, valodu iemācās diezgan ātri. Piemēram, veselības ministrs Hosams Abu Meri, kuŗš savulaik atbrauca uz Latviju no Libānas studēt medicīnu, palika, iedzīvojās un strādā, un ir sasniedzis gan Saeimas deputāta, gan ministra posteni. Tādi cilvēki strādā gan medicīnā, gan daudzās citās jomās, un viņus vajadzētu vairāk izcelt, vairāk par šiem labajiem piemēriem runāt. Bet ir arī tādi, kas nodzīvojuši vairāk par piecdesmit gadiem Latvijā, un pilnīgi nezina valodu, un tas rada šo traumatisko situāciju. 

 

Tomēr mana uzruna būtu nevis “atkrievisko Latviju”, bet gan “latvisko Latviju”!  Ar pozitīvu programmu, piedāvājot to, ka pamatprincipi ir lojalitāte Latvijai, valsts valodas zināšanas, Satversmes pamata principu un vērtību ievērošana, skaidra nostāja pret Krievijas agresiju – tas ir pamats, uz kuŗa mēs veidojam Latvijas valsts un tautas nākotni.  Iespējams, ka mēs varētu kaut ko pārņemt no amerikāņu pieredzes, bet situācija mūsu valstīs tomēr ir fundamentāli atšķirīga.

 

Kā vērtējat Latvijas jaunuzņēmumu vidi? Liekas, ka pirms pandēmijas vairāk redzējām Latvijas startapus (start-up) Amerikas biznesa akseleratoros. Vai vajadzētu “iestartēt startapus”?

Jaunuzņēmumi ir lieliska uzņēmējdarbības forma, kaut gan daudzi nenovērtē to, ka bieži vien jāiziet cauri diviem, trim un varbūt pat desmit mēģinājumiem uzsākt savu uzņēmumu. Arī negātīvs rezultāts ir rezultāts -  atmet to un ej tālāk. Jā, pandēmija daudz ko pabojāja. Var jau sēdēt tiešsaistes platformās, tomēr ir jābūt arī tiešajam kontaktam. Šie divi gadi varbūt bija liktenīgi kādai labai idejai, bet atkal ļoti produktīvi citas idejas īstenošanai.  Pirms dažām nedēļām man bija gods pirmajā Latvijas Start-up dienā pasniegt balvas vairākās katēgorijās. Tad, kad tikos ar mūsu jaunuzņēmumiem, kad redzēju, kādās vien jomās, kādas vien idejas ir īstenotas, es teiktu, ka ar idejām viss ir kārtībā. Dažs labs jaunuzņēmums ir saņēmis labu atbalstu gan no Ekonomikas ministrijas, no LIAA, reģionos ir attīstījušies biznesa inkubatori – tas viss notiek. Tajā pašā laikā jaunuzņēmēji arī vēlētos redzēt mērķtiecīgāku atbalsta polītiku no valdības puses. Mums ir jauna valdība, un, pēc kāda laika, tiekoties ar ministriem, mēs arī runāsim, kā praktiski palīdzēt jaunuzņēmumu attīstībai.

 

Latvijas diasporu ārvalstīs pašreiz veido gan Otrā pasaules kaŗa laikā izceļojošie, gan ārzemēs dzimušie latvieši, gan tie latvieši, kas izceļojuši pēdējā laikā. Kā, jūsuprāt, latviešu kopienas jau tagad atbalsta un varētu vēl vairāk veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi?

Esam sapratuši, ka latvietis ir globāls. Latvietis var dzīvot Latvijā un attālināti strādāt kādai lielai starptautiskai kompānijai. Latvietis var dzīvot Amerikā vai jebkur citur un saglabāt saikni ar Latviju. Tas ir 21. gadsimts – cilvēki ceļo, cilvēki grib dažādas pieredzes. Prieks, ka pēdējo gadu laikā no vaimanāšanas par aizbraukušajiem esam nonākuši pie pragmatiskas pieredzes – ja tu gribi būt Latvijas patriots, svarīgi ir tas, ko tu dari savai valstij. Jāmin Pasaules latviešu ekonomikas un innovāciju forums (PLEIF), kas nu jau ir ikgadēja tradicija, tāpat Latvijas biznesa konferences Spotlight Amerikā. Manuprāt, tas, ko dara ALA nu jau gadu desmitiem ne tikai drošības un polītikas jomā, ne tikai uzturot latviskumu izglītības un kultūras nozarēs – skolas, koŗi, deju kopas – tas viss šobrīd pārvērties tādā ļoti dinamiskā veidā, pievēršoties arī ekonomiskajai sadarbībai. Tas ir dažāda veida atbalsts, ko esmu jutis, gan savulaik strādājot par ministru, gan prezidenta amatā no Amerikas latviešu apvienības, Latvijas goda konsuliem ASV, palīdzot noorganizēt kādus kontaktus vai sarunas. Bieži vien, palīdzot uzņēmējiem arī bez valsts un valdības iejaukšanās, atrast sadarbības partnerus. Ieinteresējot uzņēmējus, kā arī ne tikai federālo, bet arī štata valdību, ieinteresējot universitātes,  veicinot tiešus uzņēmēju kontaktus - tas palīdz Latvijai un veicina mūsu valsts ekonomisko attīstību. Es gribētu aicināt arī Latvijas pusi vienmēr būt atvērtiem un ieinteresētiem sadarbībā.

 

ASV vizītes laikā jūs piedalījāties ANO Ģenerālajā asamblejā un uzrunājāt starptautisko sabiedrību, gan aicinot uz solidāru pasaules nostāju pret Krievijas izvērsto agresiju Ukrainā, gan arī aicinot reformēt ANO struktūras (Drošības padomi). Kādi ir jūsu iespaidi pēc ANO Ģenerālās asamblejas?

Asamblejā viena dominējošā tēma bija Krievijas agresija pret Ukrainu. Mēs redzam, ka, lai arī starptautiskā sabiedrība nosoda Krieviju, tomēr kaŗš turpinās. Tiekoties ar dažādu valstu vadītājiem, var redzēt, ka Krievija ir padarījusi par ieroci ne tikai enerģētiku un raķetes, bet arī pārtiku, un daudzām valstīm ir jāatgādina, ka Krievijas agresija nav tikai Eiropas problēma - tā ir pasaules problēma. Runājām arī par Krievijas saukšanu pie atbildības Starptautiskā tribunālā, bet arī tas nav tik pašsaprotami kā daudziem liekas. Tas ir skaidrojošs darbs, diskusija ar daudzu valstu pārstāvjiem, jo izpratne pasaulē ir ļoti dažāda. 

 

Daudzas valstis satrauc klimata pārmaiņas. Mazās Klusā okeāna salu valstis, kā, piemēram, Palau, ir eksistenciālu problēmu priekšā, jo tām draud applūšana, faktiski dažas ANO dalībvalstis var pazust no zemes virsas.  Ja gribam atbalstu mums svarīgos jautājumos, kā piemēram, Ukraina, mums vajag ieklausīties arī  tajās problēmās, kas satrauc citus kontinentus – Āfriku, Āziju, Latīņameriku.

 

Noslēdzot mūsu sarunu, jāteic, ka bija liels prieks vakar plašā pulkā nosvinēt jūsu dzimšanas dienu Bostonas Trimdas draudzes namā. Bostonas koris jūs sveica ar dzimšanas dienas dziesmu programmu, bet latviešu sabiedrība uzdāvināja pat divus lieliskus gardus kliņģerus. Vēl mazliet kavējoties jubilejas gaisotnē, kāds ir jūsu mīļākais saldums un kāda būtu ideālā dzimšanas dienas kūka?

Tas ir viegli atbildams – piena šokolāde ar riekstiem un jebkuŗa kūka, kuŗā ir šokolāde un arī karamele tiks apēsta ļoti, ļoti ātri!