03.06.2013
Laikraksta Brīvā Latvija saruna ar Latviešu Kopības Vācijā priekšsēdi Nīlu Ebdenu.
Ko LKV darījusi Vācijas latviešu kultūras un izglītības atbalstīšanā ?
Latviešu kopība Vācijā ir sabiedriska organizācija latviešiem Vācijā. Tā pastāv kopš 1946. gada. Savulaik LKV saucās LKC. Būtisks darbs ilgus gadus bija MLĢ uzturēšana. Kopš esmu LKV priekšsēdis mana darba prioritātes bija sadarbības attīstīšana ar LR vēstniecību. LKV varēja vairākās Vācijas pilsētās ierīkot vēlēšanu iecirkņus, tā lai Latvijas pilsoņiem nebūtu jāmēro tālais ceļš uz Berlīni, kad jāpiedalās Saeimas vēlēšanās un referendumos. Vēlēšanu iecirkņos starp Hamburgu un Minheni strādāja arī LKV personāls. Katru gadu ar līdzekļiem esam atbalstījuši "Eiropas Vasaras Skolu" (EVS).
Ar LKV atbalstu EVS latviešu bērni un jaunieši no Vācijas un citām Eiropas valstīm vasaras brīvlaikā var iepazīties ar Latvijas kultūru un tradīcijām un uzlabot savas valodas zināšanas. EVS dibināja 1979. gadā Vācijā, bet tagad jau kopš 1995 g. tā notiek Latvijā. Vairākārt LKV ir atbalstījusi Bonnas latviešu skoliņu, kas Zanes Priedes vadībā ir izaugusi par stabilāko latviešu sestdienas skoliņu Vācijā. 2013. gadā sākām atbalstīt arī jauno Štutgartes skoliņu. Finansiālu atbalstu saņēmusi arī Minsteres tautas deju kopa MiLaDeKo, kas ar jaunajiem tērpiem un Ineses El Tavilas vadībā ir uzstājusies gan Vācijā, gan ārzemēs.
Kopā ar Lielbritānijas un Zviedrijas latviešu biedrībām atbildām par laikraksta Brīvā Latvija izdošanu. Laikraksts ir uz izdzīvošanas robežas. Ja ienāktu vairāk ziedojumu, nevajadzētu paaugstināt abonēšanas maksu.
Esam izveidojuši laikraksta mājas lapu www.brivalatvija.lv. Tur var iepazīties ar laikraksta raksturu, pieteikt abonementu, kā arī abonēt laikrakstu kā PDF failu. Vēl jāpiebilst, ka ik gadu organizējam valsts svētku sarīkojumus Hamburgā, Bonnā un Minsterē, uz kuriem aicināti izcili runātāji kā Lolita Čigāne, Dainis Mjartāns, Egils Levits un Krišjānis Kariņš. Svētku programmas mūzikas daļas kuplinājuši "Sējāne & Grasis", koris Balticoro, koklētāja Laima Jansone un dziedātājs Igo.
Kā Tu raksturotu pašreizējo Vācijas latviešu sabiedrisko dzīvi ?
Mēs atšķiramies no latviešu kopienām Lielbritānijā un Zviedrijā ar to, ka lielākā latviešu daļa dzīvo ārpus mītnes zemes galvaspilsētas. LR diplomātiskās pārstāvniecības Berlīnē darbiniekiem grūtāk iesaistīties un piedalīties Vācijas latviešu centru Minsterē, Bonnā u.c. pasākumos un aktivitātēs. Vismaz tā viņi ir izteikušies pagātnē. Tomēr LKV uztur regulāru kontaktu ar vēstniecību. Oktobrī Frankfurtē norisināsies Eiropas Centrālās Bankas kultūras dienas, kuras partnervalsts ir Latvija. Latvijas Banka caur vēstniecību ir lūgusi LKV būt par informācijas multiplikatoriem un palīgiem uz vietas.
Ap vairākām Vācijas lielpilsētām latvieši pulcējas privātu iniciatīvu vadīti. Top gan jaunas deju kopas, gan skoliņas, piem., Štutgartē. Hamburgā labi darbojas senākā lokālā latviešu biedrība. Tā sabiedriskā dzīve koncentrējas lokāli. Nedaudz tautiešu vēlas mērot tālus ceļus, lai piedalītos kādā latviešu sarīkojumā.
Kā Tu raksturotu LKV sadarbību ar citām latviešu sabiedriskajām organizācijām?
LKV sastāv "Eiropas Latviešu Apvienībā" (ELA), kas savukārt sastāv mūsu jumta organizācijā "Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība" (PBLA). Darbojoties ELA, LKV ir sarunu partneris ar Latvijas valdības institūcijām un tādejādi varam tieši valsts augstākās amatpersonas informēt par Vācijas latviešu problēmām un vajadzībām. Atšķirībā no LKV, ELA ir Latvijā reģistrēta biedrība, līdz ar ko tā var piedalīties dažādos Latvijas valsts institūciju izsludinātos projektu konkursos. Ar prieku un gandarījumu varu ziņot, ka ELA veiksmīgi piedalījās Sabiedrības Integrācijas Fonda konkursā, kura rezultātā EVS šogad piešķirts līdzfinasējums 12.000 LVL apmērā. Liels paldies ELA valdes priekšsēdim Aldim Austeram par iniciatīvu un darbošanos!
Kas tiek darīts, lai Vācijas latviešu sabiedriskajā dzīvē tiktu iesaistīti iebraucēji no Latvijas?
Uzskatu, ka ļoti būtisks ir bijušo trimdinieku un jauniebraucēju saliedēšanas process. Vācijā pēdējo 2,5 gadu laikā ir iebraukuši vairāki tūkstoši latviešu. LKV, sadarbībā ar Vācijas lokālām latviešu biedrībām, iespēju robežās mēģina informēt par latviešu pasākumiem un pulcināt latviešus. Mūsu interesēs, protams, ir, ka latvieši, dzīvodami ārpus Latvijas, nezaudē savu nacionālo identitāti un neasimilējas. Ir skumji dažreiz dzirdēt, ka jauniebraucēju bērna skolotājs vecākiem saka, ka viņiem ar bērnu jārunā vācu valodā, jo bērns nav vēl pilnībā apguvis jaunās mītnes zemes valodu. Gan skolotājiem, gan vecākiem nereti trūkst pieredzes un informācijas, ka bērns var uzaugt svešumā, runājot divās vai vairākās valodās un uzturēt dzīvu saikni ar tēvzemi. Vecie trimdinieki ir tam labs pierādījums.
Protams, arī uz ārzemju latviešiem attiecas senais teiciens kur divi latvieši, tur trīs partijas. Mēs, LKV, neesam partija. Lokāli grupējumi pie mums var darboties pilnīgi neatkarīgi. Tāpēc ir vēlams šo lokālo biedrības grupu tradīciju atdzīvināt. Tādējādi, piem., Hesenes un Bavārijas latvieši var labāk sadarboties, vieni otriem izpalīdzot, piem., ar sarīkojumu sērijām vai latviešu mākslinieku uzstāšanos.
Kāds Tavuprāt ir vecās trimdas loma mūsdienās ?
Trimda ir cīnījusies par Latvijas neatkarības atgūšanu, un tas ir uzskatāms dzīvs pierādījums Latvijas valsts kontinuitātei. Vecajai Trimdai tomēr nevajadzētu būt stingrā skolotāja lomā, dzīve pierāda, ka cilvēki mācās no labiem piemēriem. Skumji ir apzināties faktu, ka daudzi nenovērtē Latvijas valsts neatkarības fenomenu. Tik mazai tautai kā mums ir tā laime sava valsts. Daudzām lielākām tautām tādas nav.
Kam jābūt LKV darbības prioritātei nākamajos gados ?
Kā pašsaprotams jāuzskata mērķis - Latvija - moderna Eiropas valsts, kurā pilsoņi var dzīvot kaut pieticīgā labklājībā. Diemžēl no šī mērķa esam tālāk prom kā citas ES dalībvalstis. Ir vēlams, ka cilvēki Eiropā pārvietojas brīvi un pēc individuālām vēlmēm, bet ne tik daudz ekonomisku apstākļu spiesti. Uz Latvijas valdības izstrādāto reemigrācijas plānu skatos ar skepsi. Ir zināms, ka cilvēki patlaban izceļo no Latvijas visbiežāk tāpēc, ka trūkst labi apmaksātu darba vietu. Tātad, uz to radīšanu Latvijas valdībai būtu visvairāk jākoncentrējas. Ja ar ekonomikas izaugsmi sekmēsies, tauta brauks atpakaļ un tā nebūs jāvilina ar skaistiem vārdiem un solījumiem.
Uzskatu, ka nākotnē LKV vēl vairāk jārūpējas par Vācijas latviešu jaunās paaudzes pašidentitātes saglabāšanu. Mums jāapzina jauniebraucēju vajadzības. Jāstrādā, pēc tām vadoties.
Tavs novēlējums Brīvās Latvijas lasītājiem.
Turpināt abonēt un lasīt vienīgo saturiski tik bagāto laikrakstu. Neaizmirst abonēt Brīvo Latviju saviem draugiem, radiniekiem Latvijā, it īpaši lauku bibliotēkām un pensionāriem.
Mans aicinājums ir piedalīties LKV vēlēšanās un samaksāt biedru naudu 24 EUR gadā.
Atpakaļ
.jpg)
