“Esam vienoti domās un darbos par Latviju”
PBLA valdes priekšsēdis Pēteris Blumbergs intervijā Ligitai Kovtunai    22.07.2023

 

Mūsu saruna notiek 1. oktobŗa pēcpusdienā, nule ir noslēdzies gada nozīmīgākais PBLA saiets, ko varētu salīdzināt ar ražas novākšanas laiku rudenī. Aizvadīta gadskārtējā sēde. Kā esi apmierināts ar rezultātu? 

Esmu ļoti apmierināts! Ņemot vērā, ka šis ir bijis piesātināts gads – vasarā, Dziesmu svētku izskaņas dienās, notika 10. – jubilejas PLEIF, mēs kuplā skaitā bijām Latvijā jūlijā. Bet aizvadītā nedēļa tiešām bija laiks, kad vērtējām PBLA paveikto. Rīgā ieradās pārstāvji gandrīz no visām organizācijām pasaulē – no Austrālijas, Vācijas, Zviedrijas, Kanadas, no Amerikas, un bija vērtīgi viņus visus uzklausīt un kopā veidot nākotnes plānus. Divus gadus vadot PBLA, esmu sapratis, cik mēs visi esam vienoti, bet arī atšķirīgi – Austrālijas latvieši un latvieši Zviedrijā savā ziņā ir atšķirīgi domājoši, bet visi ir vienoti domās un darbos par Latviju, vienoti savā patriotismā. No visiem nāca idejas un priekšlikumi, kas tika apspriesti. Un rezultāts ir apkopots mūsu Rezolūcijās. 

Tradicionāli bija izbraukuma sēde – šogad Daugavpilī. 

Tas bija iepriekš rūpīgi plānots izbraukums, lai iepazītu tieši Latgales reģionu. Un šajās pāris dienās izdarījām daudz – bija tikšanās ar Daugavpils pašvaldības pārstāvjiem, ar Latgales reģiona remigrācijas centra darbiniekiem, ar nodarbinātības dienesta un sociālās apdrošināšanas dienesta pārstāvjiem, ar cilvēkiem, kas gādā par integrāciju un latviešu valodas apguvi – šajos laikos ne tikai Latvijas krieviski runājošiem pavalstniekiem, bet arī bēgļiem no Ukrainas. Šo tikšanos bija lieliski noorganizējusi Latgales reģiona remigrācijas koordinātore Astrīda Leščinska. Viņa arī bija parūpējusies par to, lai mēs varētu tuvāk iepazīties ar Daugavpils universitāti, tās auditorijām, laboratorijām, ar observatoriju. Bijām arī Daugavpils cietoksnī un Marka Rotko centrā, kur atraktīva gīda pavadībā iepazinām mākslinieka dzimtas saknes un arī aplūkojām oriģināldarbus. Starp citu, es ieguvu jaunas zināšanas vēsturē, piemēram, par to, ka Daugavpils cietoksnis bijis tas nozīmīgākais, lai pretotos Napoleona armijai. Tā bija tiešām bagātīga un piepildīta diena.  

Nākamajā rītā devāmies uz valsts robežu ar Baltkrieviju, kas, manuprāt, bija pats nozīmīgākais mūsu izbraukuma mērķis. Proti, mēs savām acīm redzējām šo robežu un uzklausījām cilvēkus, kas to sargā. Mūs pavadīja Robežnieku robežpunkta komandants majors Igors Červinskis, kopā ar viņu aizgājām līdz pašam žogam un redzējām, kā tur izskatās. Kā tiek veidota robeža pa ūdensšķirtnēm, kā notiek ikdienas darbs, sargājot robežu, kas ir arī NATO Eiropas robeža. Un vēl arī apturot bēgļus un kontrabandistus, kas mēģina to šķērsot katru dienu, simtiem. Mans iespaids – robežsargi, nu jau kopā ar igauņu kolēģiem, armiju un zemessargiem – strādā atbildīgi un profesionāli. 

Vai, tavuprāt, Latvijas valsts iestādes tomēr nepietiekami gādā par techniku, aprīkojumu šiem cilvēkiem, kas dara tik atbildīgu darbu? Žogs joprojām nav pabeigts, autoparkā ir galvenokārt sabiedroto valstu piegādātā technika… 

Īsti tomēr tev nepiekritīšu gan – es izjutu, ka cilvēki, kas strādā robežsardzē, jūtas lepni un atbildīgi par darbu, kas viņiem uzticēts. Jā, tur bija technika no Amerikas un Kanadas, un tas tikai apliecina, ka Latvijai ir atsaucīgi un spēcīgi sabiedrotie. Tā kā esmu Amerikas pavalstnieks, es biju lepns, redzot, ka mana valsts ir atsūtījusi techniku uz šo robežu. Par žogu – tas līdz gada beigām tikšot uzcelts, un to mums, PBLA sēdes dienās tiekoties, apliecināja Valsts prezidenta padomnieki drošības jautājumos. Tā ir valsts prioritāte. 

Nākamajā dienā par diasporas medijiem tev jautāja par x-stundu, un tu pārliecinoši atbildēji, ka esi drošs, ka tāda nepienāks. No kuŗienes šāda pārliecība? 

Jo Amerikas, kā arī Kanadas un citu valstu sabiedrotie Latviju NATO ietvarā sargā! Ir arī pieņemts attiecīgs NATO lēmums reaģēt tai pašā brīdī, kad robeža tiek pārkāpta. Galu galā ir svarīgi Latvijas tautsaimniecībai pārliecināt ārzemju investorus – esošos un potenciālos – par to, ka viņi ir pasargāti no šīs x-stundas, ka viņi var atvērt savus birojus un ražotnes Latvijā, Baltijā, jo ir izdarīts viss, lai šī x-stunda  neiestātos. Nesenā Viļņas drošības samita lēmumi to apstiprina oficiāli. Ir arī palielināts sabiedroto kaŗavīru kontingents Latvijā un Baltijā kopumā. 

Vai to, ka Latvija ir droša valsts, var apliecināt ne tikai biznesmeņiem un investoriem, bet arī izskaidrot ikvienam tautietim Amerikā, īpaši no vecākās paaudzes? Un kādi ir pamatojumi? 

Par savu pārliecību attiecībā uz robežas drošību jau pateicu. Vēl piebildīšu – ciemojoties Daugavpilī, es satiku draudzīgus, latviski runājošus cilvēkus, lai gan mani “brīdināja”, ka tur dzirdēšu tikai krievu valodu. Pilsēta un tās apkārtne ir skaista. Daba, zilie ezeri, Latgales pakalni, govis ganībās – tiešām iedvesmojoši. Bijām Aglonā, un it visur redzējām mierīgu dzīvi. 

Daugavpilī dzīvojām viesnīcā pilsētas centrā, baudījām bagātīgas latgaliešu vakariņas. Vakara dzīve nepavisam nelikās bīstama – daži pat bija aizgājuši uz tuvējo bāru un jutušies pavisam droši –  tāpat kā, piemēram, Cēsīs, Valmierā. 

Apkopojot šāgada PBLA paveikto, kā, būdams jumtorganizācijas vadītājs,   vērtē to, cik vienotas un sadarbībai gatavas ir zemju organizācijas? 

Ir vienotas un gatavas sadarbībai visās galvenajās mūsu darbības jomās – kultūrā, izglītībā, ar valsts drošību saistītajos jautājumos, – un tas ir pats svarīgākais. Turklāt Latvijas Kultūras ministrija ir apsolījusi savu finansiālo atbalstu kā Dziesmu svētkiem Toronto nākamgad, tā Grandrapidos 2026. gadā un Eiropas kultūras svētkiem ELKS Lielbritanijā nākamgad. Šis atbalsts mums ir svarīgs kā morāli, tā finansiāli. 

Izglītībā ir izveidojusies spēcīga saikne starp PBLA Izglītības padomi, ko vada Elisa Freimane, un Latvijas izglītības iestādēm. Ir gluži praktiskas programmas palīdzībai kā skolotājiem, tā ģimenēm, kas vēlas izglītot savus bērnus latviešu valodā. Aktuālais jautājums šobrīd ir latviešu skoliņu skaita samazināšanās pēc pandēmijas, kas tiek risināts sadarbības ceļā. 

Ko lēmāt Ārlietu ministrijas paspārnē izveidotās Diasporas konsultātīvās padomes sēdē?

 

Te svarīgākais jautājums bija turpmāko trīs gadu budžets. PBLA, protams, apzinās, ka Latvijas valsts prioritātes šobrīd ir veselība, izglītība un drošība, bet arī diasporas vajadzības ir paturamas redzeslokā.