„Es nesaprotu, kāpēc latvieši brauc prom!”
Irēna Bērziņa    01.09.2020

 

 

Tādu izbrīnu izteica Rīgas kafejnīcas Cadets de Gascogne saimnieks Bernārs Filipe Laranē, kuŗš Latvijā dzīvo un strādā jau vairāk nekā 20 gadus. Viņš biznesā ievēro trīs zelta likumus, kam pateicoties viņa kafejnīcas Rīgā joprojām pastāv un atšķirībā no daudzām ēstuvēm, kas bankrotē, Bernārs turpina attīstīt savu ēdināšanas biznesu arī šajā laikā. Ienākot viņa kafejnīcā, pirmais, ko sajūti, ir noskaņa un kruasānu smarža, un tas liek pat nejaušajam apmeklētājam  te piestāt un nobaudīt silto kruasānu ar kafiju. Rīdziniekiem viņš ir labi pazīstams, jo pats bieži vien ir sastopams ne vien savās kafejnīcās, bet arī, pārvietojoties pa Rīgas ielām ar velosipēdu.

 

Sienu gleznojumi, starptautiskie laikraksti un žurnāli, kopumā viss askētisks un demokratisks – tieši šāda vide ir aicinoša: ienāc, apsēdies un baudi nelielu atpūtas brīdi. Bernāra Filipes Laranē kafejnīcas ar šo nemainīgo noskaņu joprojām konkurē ar citām Rīgas smalkmaizīšu vietām, jo katrs rīdzinieks zina, ka vislabākie kruasāni ir pie Bernāra. Vienmēr smaida, vienmēr kustībā, vienmēr darbībā. Francūzis, kuŗam garšo Latvijas biezpiens un griķi.

 

Kā jūtaties Latvijā?

Labi! Tieši tāpat kā visi ārzemnieki, mēs visi te jūtamies  labi. Es gan  varu runāt tikai par Rīgu, nezinu, kā ir citur Latvijā, bet Rīgā man ļoti patīk dzīvot. Šeit ir viss, kas dzīvei vajadzīgs. Nav lieli attālumi jāmēro, te tuvumā ir jūra, brīnišķīgā Latvijas daba.

 

Arī Francijā ir jūra!

Jā, bet Francijā viss ir pārāk liels pārāk, lieli attālumi. Šeit viss, kas vajadzīgs, ir sasniedzams apmēram pusstundas attālumā. Ar savu divriteni es varu izbraukt visur, kur tas nepieciešams. Varu arī izbraukt ārpus Rīgas un atrasties dabas vidū, neapdzīvotās plūdmalēs. Un tas ir labi.

 

Kā notiek bizness šai īpatnajā laikā? Citi slēdz kafejnīcas, restorānus, bet jūs atvērsiet vēl vienu jaunu?

Protams, bija samazinājies apmeklētāju skaits, vēl jūnijā tas bija daudz mazāks, bet jūlijā jau atkal viss atgriezies vecajās sliedēs. Ceru, ka rudens pusē  ies pat labāk nekā pagājušajā gadā.

 

Vai jūsu kafejnīcu piedāvājums paplašinās, vai paliekat pie nemainīgām „vērtībām”?

Jā, mēs mēģinām izgudrot kaut ko jaunu, piedāvāt pircējiem jaunumus. Mums tagad ir laba sadarbība ar franču konditoru,  un viņš iesaka dažādus jauninājumus,  meklē un izdomā jaunas receptes.

 

Kā jūs izskaidrojat to, ka citas kafejnīcas un restorāni Rīgā bankrotē, bet jūs pastāvat jau tik daudzus gadus? 

Esmu Latvijā jau 26 gadus, un  daudz laika pavadu darbā. Noteikti pašam ir jābūt klāt, jānogaršo visi ēdieni. Es domāju, ka daudzos restorānos un kafejnīcās, kas tiek aizvērtas, īpašnieks nebija pagaršojis ēdienu, kas tur tika  pasniegts klientiem. Tas ir tik vienkārši, bet daudzi restorānu īpašnieki aizmirst par šo galveno likumu – nogaršo, ko tu pārdod! Man garšo viss, ko mēs pārdodam kafejnīcu apmeklētājiem. Otrs likums – tev jābūt uz vietas, jāseko līdzi visam. Jāskatās, kas notiek tavā kafejnīcā, un protams, jāmīl tas, ko tu dari. 

 

Ko jūs gribētu pateikt tiem, kas brauc prom no Latvijas, lai strādātu citur? Vai varat viņiem pateikt – nebrauciet,  te ir viss, kas jums nepieciešams!

Jā, protams! Latvija ir daudz darba iespēju, piemēram, būvniecībā. Latvijā būvniecības pakalpojumi maksā dārgāk nekā Francijā, tāpēc šai jomā te noteikti ir labāk strādāt, nekā, piemēram, Francijā. Tagad iekārtoju/pārbūvēju  kafejnīcu, ko drīz atvērsim netālu no kādreizējās Bērnu pasaules, un maksāju  būvniekiem lielākas algas nekā būtu maksājis Francijā.  Arī Latvijā var labi dzīvot.

 

Esat Latvijas patriots?

Jā! Dažreiz es satiekos ar latviešu puišiem, kas strādā būvniecībā Vācijā, Īrijā, Anglijā un vienmēr saku – kāpēc jūs negribat atgriezties šeit,  Latvijā, jo te būvniekiem maksā gandrīz tikpat kā Īrijā? Te ir labas skolas, labas slimnīcas, viss ir sasniedzams. Pirms desmit gadiem es varēju  saprast, kāpēc cilvēki aizbrauc no Latvijas, bet tagad gan man to grūti saprast.

 

Vairs uz Franciju nebrauksiet atpakaļ?

Uz Franciju braucu reizi gadā, jo man nepatīk ceļot ar  lidmašīnu, bet ar velosipēdu – tas ir pārāk tālu.

 

Kur jūs Latvijā pavadāt brīvdienas?

Parasti Rīgā ar draugiem vai braucu uz jūru. Man patīk Vecāķi, Gaŗciems, kurp arī braucu ar velosipēdu. Vasarā Vidzemes jūrmala man ir mīļākā vieta. Bet ziemā ir tik daudz, ko darīt tepat, Rīgas centrā.

 

Vai jūsu kafejnīcu kruasāni ir tieši tādi paši kā Francijā?

Francijā 90% kruasāni ir saldēti, tie netiek cepti uz vietas. Mēs cepam paši. 

 

Francijā taču arī no rītiem cilvēki iet pēc kruasāna un kafijas uz kafejnīcu?

O, nē, franči parasti  brokasto mājās, viņi vispār lielākoties ēd mājās. Francijā cilvēki reti iet uz kafejnīcu, galvenokārt tikai jaunieši. Pie mums,  Latvijā, ir līdzīgi kā Spānijā – cilvēkiem patīk apmeklēt kafejnīcas – gan veciem, gan jauniem. Francijā nav tādu paradumu, vecāka gadagājuma cilvēki vairāk paliek mājās. Bet cilvēki jau nenāk tikai apēst kruasānu – viņi vēlas pasēdēt, aprunāties, satikties, izlasīt laikrakstus. Kafejnīcā tas ir patīkamāk nekā veikalā vai mājās vienatnē.

 

Kas jums pašam vislabāk garšo no latviešu ēdieniem

Man garšo griķi, Francijā tādu nav. Šeit es ēdu gaļu ar griķiem. Un vēl man ļoti garšo biezpiens un viss, kas tiek gatavots no  biezpiena. Francijā šādu produktu nav.

 

Cik valodas jūs runājat?

Es varu komūnicēt vācu valodā, angliski, krieviski, latviski, mazliet spāņu valodā.

 

Kā jūs iemācījāties latviešu valodu?

No grāmatām un praktizējot savās kafejnīcās. Bet es arī zinu daudzus ārzemniekus, kas dzīvo Latvijā ļoti sen,  un viņi nerunā latviski. 

 

Ko jūs domājat par Latvijas biznesa vidi, nodokļu sistēmu? Daudzi ir ļoti neapmierināti ar to.

Latvijā nodokļu sistēma ir vienkārša un labi organizēta, viss ir saprotams. Francijā to saprast ir ļoti grūti, ir ļoti daudz un dažādi nodokļi. Man bija firma Francijā, un tāpēc var salīdzināt. Latvijā es vismaz saprotu, par ko maksāju.

 

Bet jūs esat lieliskā formā. Kā jums tas izdodas?

Laikam tāpēc, ka braucu ar velosipēdu un esmu mūžīgā kustībā. Tātad – divritenis un daudz darba,  kruasāni un griķi ēdienkartē – tāda ir mana „recepte”!  Nevaru atturēties no tumši brūni saceptiem kruasāniem. Man gan meitenes saka, ka latviešiem tādi nepatīk. Kad viņas aizmirst kruasānus krāsnī, es esmu ļoti apmierināts, jo tos es varu apēst. Jo tumšāki,  – jo kraukšķīgāki, jo man labāk garšo.

 

Latvieši ir ēdiena baudītāji, mēs gatavojam arī franču ēdienus. Kāda tad ir īsta franču virtuve?

Franču virtuve ir ļoti daudzveidīga, turklāt katrā reģionā ir savi specifiskie ēdieni. Piemēram, manā pusē, kur dzīvoju – Francijas dienvidos – tās ir pupiņas ar pīles gaļu.

 

Francija ir slavena ar saviem sieriem?

Jā, tā ir! Mans vismīļākais ir Rokforas siers, te, Latvijā,  to īsto nevar atrast. Kad braucu uz Franciju, noteikti to ēdu tur. 

 

Pagaidām kafejnīcas ir tikai Rīgā. Vai gribat palutināt ar kruasāniem arī citu pilsētu iedzīvotājus?

Nē, tas prasa pārāk daudz laika un resursu.

 

Vai esat Latvijā uz palikšanu?

Jā, jo man te patīk, un es te jūtos labi un droši. Īpaši šogad, vīrusa laikā Latvija bija vislabākā vieta, kur cilvēks varēja būt.