Cik droša ir mūsu dzīve digitālajā pasaulē?
Ligita Kovtuna    30.11.2021

 

 

Novembŗa sākumā Eiropas Parlamenta īpašā sēdē tika uzklausīts Latvijas deputātes Sandras Kalnietes*  ziņojums par ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības (ES) demokratiskajos procesos, izmantojot dezinformāciju. “Strādājot rokrokā ar daudziem, aptuveni simt ekspertiem, nonācām pie secinājuma, ka dezinformācija ir tikai aisberga redzamā daļa,” secina S. Kalniete. “Satraucoši ir tas, ka ne “caurmēra eiropietis”, nedz arī polītikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji pilnībā neapzinās tos draudus, ko rada ļaunprātīgas manipulācijas digitālāja telpā.” Tad – kādi ir risinājumi?

 

S. K.  Pirmām kārtām  ir jāpanāk, ka sociālo tīklu platformas, kā facebook, twitter u. c. uzņemas atbildību par saturu, kas tajās tiek izplatīts, un jābūt caurskatāmībai attiecībā uz to, kā dati tiek iegūti, glabāti, izplatīti, pārdoti. Un vēl, protams, ‒ izglītība. Piemēram, statistika skaidri parāda, ka sazvērestības teorijām un zinātnē nebalstītiem apgalvojumiem attiecībā uz vakcinēšanos visvairāk ir “atvērti” cilvēki ar zemāku izglītības līmeni. Tas attiecas uz it visām ES valstīm, un visām pie šīs problēmas ir nopietni jāstrādā. Gan jāatzīst arī, ka tieši pandēmijas laikā cilvēku medijpratības līmenis ir paaugstinājies, jo paaugstinājies arī digitālo prasmju līmenis. Un tomēr, – lai arī jūtam tuvojamies mākslīgā intelekta ēru, vēl arvien cilvēka smadzenes ir un paliek daudz spēcīgākas...

 

Izrādās, ka mēs pat neaptveram, cik ļoti trausls un apdraudēts ir mūsu privātums?

Jā, tūkstošiem privātu uzņēmumu rīcībā ir sakrāts milzīgs daudzums, pēc aptuvenām aplēsēm, ap 10 tūkstošiem  informācijas vienību par katru cilvēku, kas iezīmē viņa personību, tostarp interešu loku, veselības un emocionālo stāvokli, utt. Tas ir materiāls, ar kuŗu, izmantojot precīzi izstrādātus algoritmus, var manipulēt. Kamēr tas notiek vien uzņēmumu peļņas gūšanas nolūkos, teiksim, mērķtiecīgi piedāvājot kādus komercpakalpojumus (tūrisma galamērķus, piemēram), tas ir viens, bet, ja tā ir nelegāli iegūta informācija, kā veselības dati, dati par kredītkartēm u. c., ja tie nonāk ļaunprātīgu personu rīcībā, sekas var būt ļoti nopietnas. Mana pārliecība – datu drošības jautājumiem līdz šim pievērsts daudz par maz uzmanības tieši no likumdevēja puses. Un mums ir daudz par maz zināšanu, kā funkcionē datu tirgus. 

 

Nākamgad arī Latvijā kārtējās vēlēšanas un, acīm redzot, jābūt gataviem tiešiem apdraudējumiem?

Minētie sociālo platformu turētāji īstenībā nav ieinteresēti, lai to lietotāju jeb sabiedrības vidē valdītu saskanīgs noskaņojums – uzturot nemitīgu pretstāvi, var labāk nopelnīt! Pavasarī tika publicēts Eiropas Savienības ārējās darbības dienesta pārskata ziņojums par periodu no 2020. gada decembŗa līdz 2021. gada aprīlim, kur parādīts, ka, pārbaudot 56% maldinoša satura ziņu ES valodās, nav sekojusi nekāda rīcība. Turklāt dezinformācijai, naida runai un vispār negātīvai informācijai ir daudz lielāks izplatīšanās ātrums nekā pozitīvajai. 

 

Te risinājums ir “ātrās reaģēšanas sistēma” – kopīgs daudzu speciālistu darbs, lai radītu sistēmu ar parametriem, pēc kuŗiem atpazīstami apdraudējumi, tostarp viltus profili jeb viltus personas , financējuma avoti u. c. Piemēram, trešās valsts financējums no vienas ES valsts var nonākt citā caur viltus kompanijām, fondiem, personām. 

 

Krievija un Ķīna jau ieguldījusi simtus miljonu, lai iejauktos demokratiskajos procesos desmitos valstu. ES tikai gatavojas. Kāpēc tik gausi? 

Redziet, ir ļoti viegli pieņemt lēmumus diktātūras režīmā – „pateicu – izpildiet!” Demokratiskā sistēmā ir jāiziet sarežģīts saskaņošanas process, ikvienam ierobežojumam vai aizliegumam ir jābūt saskaņā ar tām vērtībām, uz kuŗām balstās demokratiska sabiedrība, un tās nedrīkst tapt pārkāptas ne attiecībā uz individu, ne sabiedrību kopumā. Kā ierobežot acīmredzamu ļaunprāti, ja viņš turklāt ļoti labi pārzina, kādas brīvības mums ir, kāda ir valsts jurisdikcija utt.?!

 

Debatēs pēc jūsu ziņojuma runāja arī galēji kreiso pārstāve no Īrijas – laikam grūti ar viņiem saskaņot viedokļus?

Kā gan citādi, jo kreiso ideoloģija un darbība balstās uz noliegumu, pat citkārt acīmredzamās lietās... 

 

Kuŗas valstis, jūsuprāt, visveiksmīgāk tiek galā ar dezinformāciju?

Austrālija. Šai valstī ir ieviests nacionālā lobisma reģistrs, kuŗā ietverti visi lobisti un kas ļoti skaidri parāda, tieši no kuŗienes nāk spiediens un arī nauda. Un vēl Austrālija panāca, ka platformām  facebook, twitter, instagram u. c. – jāmaksā zināmas nodevas par žurnālistu rakstu pārpublicēšanu. Tas ir izcils panākums! Turklāt dod iespēju izdzīvot profesionālajai žurnālistikai. Eiropas Savienībā minēšu Vāciju, , Franciju, Somiju, Zviedriju, Taivānu, kur arī ieviesti zināmi ierobežojumi. Saprotams, pret  to ļoti cīnās platformu turētāji, īpaši pēc tam, kad ES un ASV panāca principiālu vienošanos, kas tām uzliek par pienākumu zināmus regulējumus ievērot. 

 

Un vēl – veselīgas diskusiju vides pastāvēšanā būtiska nozīme ir tradicionālajiem medijiem – bez profesionālās žurnālistikas sabiedrībai nav iespējams saņemt patiesas ziņas, atpazīt dezinformāciju un gūt izpratni. Tam savukārt nepieciešams stabils financējums, un tas ES ir jānodrošina. Par to aktīvi iestājas arī Latvijas deputāte Dace Melbārde. Viņa pavisam konkrēti runā par pastāvīgu ES mediju fondu, kas sargātu žurnālistu neatkarību. Īpaši apstākļos, kad tos vajā autoritārie režīmi. 

 

Savā ziņojumā jūs minējāt arī valstu diasporu lomu, gan, acīmredzot, vairāk domājot par to, kā tās savā labā mēģina izmantot autoritārie režīmi. Taču vai Latvijas valstij, īstenojot mūsu sarunas sākumā minēto izglītošanas uzdevumu, nevajadzētu arī latviešu diasporas skolu – un ne tikai!  ‒ vidē pievērst medijpratībai lielāku uzmanību?

Noteikti! Arī mūsu tautieši dzīvo dažādās zemēs pasaulē, gan demokratiskās, gan “kontrolētas demokratijas” valstīs. Un tajās medijpratība ir īpaši svarīga, lai atšķirtu graudus no sēnalām. Nedemokratiskās valstīs oficiālie mediji nodarbojas ar propagandu, kas bieži ir  dezinformācija, kas īstenībā ir pamats, lai režīms vispār varētu eksistēt. Autoritārās valstis kontrolē stratēģiskus uzņēmumus, kas tiek izmantoti kā ģeopolitiski instrumenti pret ES, šo uzņēmumu vadībā nereti tiek iecelti bijušie ES valstu politiķi.  . Piemēri? Bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders un bijušais Somijas premjērministrs Pāvo Liponens pievienojušies Krievijas Gazprom, bijusī Austrijas ārlietu ministre Kārina Kneisla iecelta par Rosņeftj valdes locekli, bet bijušais Francijas premjērministrs Fransuā Fijons it Zarubezhneft valdes loceklis...

 

*Sandra Kalniete Eiroparlamentā pārstāv ETP jeb Eiropas tautas partijas grupu. Pēc Vote WatchEurope reitinga datiem, ir viena no 100 EP ietekmīgākajiem deputātiem.