30.03.2021
Cēsis ir viena no pilsētām, par kuŗu mēdz teikt Latvijas kultūras galvaspilsēta. Koncertzāle un koncerti, teātŗa izrādes, izstādes, pilsētas svētki trīs dienu gaŗumā, mūzejs un tā izstādes, ekspozīcija Sirdsapziņas Ugunskurs un ar to saistīties projekti, arī daudz citu pasākumu un, protams, skaista daba un vide. Pandēmija ir apturējusi daudz ko no tā visa, bet plāni un projekti top joprojām.
Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukums 2027. gadā tiks piešķirts vienai Latvijas un vienai Portugāles pilsētai. Šāda iespēja kādai no Latvijas pilsētām būs jau otro reizi, un otro reizi šo nosaukumu vēlas iegūt arī Cēsis. Šobrīd jau deviņas Latvijas pilsētas ir nolēmušas pretendēt uz šo nosaukumu, un pieteikums jāiesniedz līdz šī gada 4. jūnijam.
Kā zināms, 2014. gadā par Eiropas kultūras galvaspilsētu kļuva Rīga un kā statelītpilsēta bija Sigulda.
Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kuŗai uz vienu noteiktu gadu Eiropas Savienībā tiek dota iespēja uzlabot savu kultūras dzīvi un starptautisko tēlu. Iniciātīva tika izstrādāta 1985. gadā, un līdz šim tā ir piešķirta vairāk nekā 50 pilsētām visā Eiropas Savienībā. Tā ir viena no zināmākajām Eiropas iniciatīvām, kuŗai ir divi mērķi aizsargāt un veicināt kultūru daudzveidību Eiropā un uzsvērt to kopīgās iezīmes, vairot iedzīvotāju piederības apziņu kopējai kultūras telpai, kā arī veicināt kultūras ieguldījumu pilsētu ilgtermiņa attīstībā saskaņā ar to attiecīgajām stratēģijām un prioritātēm.
Kāpēc Cēsis atkal ir nolēmušas cīnīties par šo titulu?
Apmēram pirms pusotra gada sākās diskusija par šo jautājumu, runājām, vai mums to vajag, ko tas mums dod, ko īsti tas nozīmē cīnīties un iegūt šo titulu, līdz diskusijas beigās viens no kollēgām pajautāja: Vai Cēsis var nepieteikties?. Atbilde bija pavisam vienkārša tas būtu pavisam jocīgi, ja Cēsis, pilsēta, kuŗa daudz ieguldījusi arī dažādos kultūras projektos un kuŗa nereti Latvijā tiek dēvēta par kultūras galvaspilsētu, it īpaši vasarā, tagad nepieteiksies. Mēs nevaram nekandidēt!
Ko Cēsis var piedāvāt kā Eiropas kultūras galvaspilsēta? Varētu pat teikt ar kādu piedāvājumu Cēsis var konkurēt ar citām pilsētām? Piemēram, Kuldīga ir skaista un interesanta, Siguldai, Liepājai ir savas tradicijas un to varētu teikt par visām pilsētām, kuŗas nolēmušas pretendēt.
Ieguvēji būs visi gan tā pilsēta, kuŗa iegūs šo titulu, gan arī pārējās, kuŗas neiegūs. Katrā ziņā tiks mobilizēti cilvēki, idejas, projekti. Mēs to redzam arī kā attīstības projektu nākamajiem 7 10 gadiem. Mums ir vadlīnijas, kuŗas ir svarīgas ne tikai Cēsīm, bet arī Eiropai un pasaulei ir četri pīlāri, uz kuŗiem balstīsies mūsu pieteikums: demokratija, vide, veselība un izglītība.
Demokratija ir apdraudēta vai ierobežota šur un tur Eiropā. Varētu arī teikt tas nozīmē, ka projekti nav iecerēti tikai vienai cilvēku grupai, vienai tautībai, bet visiem interesentiem, visiem, kam tas nepieciešams. Mums ir sarunu festivāls Lampa, tā ir gan demokratijas, gan izglītības stunda. Tas arī nozīmē, ka mums ir droša un līdzsvarota vide. Savukārt vide ir ne tikai skaista daba, ainava, sakopta apkārtne jeb dabas kvalitāte, bet tā ir arī, piemēram, veselīga pārtika. Saistībā ar veselību mums ir plāni un ieceres, bet, runājot par izglītību, domājam par mūžizglītību, kuŗa klibo visā Latvijā. Vide un veselība ir savstarpēji saistītas, tāpat arī kultūra, kultūrvēsturiskais mantojums. Šīs vadlīnijas jeb pīlāri nav atraujami viens no otra. Mums ir idejas, plāni top, bet par konkrētiem projektiem šobrīd gan vēl nevaru pastāstīt, arī tie vēl top.
Protams, pilsētas viesus interesē daba, ainava, koncerti, izstādes, svētki un dažādas performances. Kā tūristus var piesaistīt veselības aprūpe vai mūžizglītība?
Eiropas kultūras galvaspilsēta nav tikai devums tūristiem, nav tikai iepazīstināšana ar mūsu kultūru un tradicijām un to populārizēšana. Tam visam ir divas puses, ja tā var teikt, un ieguvēja ir ne tikai Eiropa, bet arī pilsēta. Tas ir kā starts projektiem, kas pēc tam turpināsies arī tad, ja konkrētā pilsēta neiegūs šo statusu. Pretendēšana uz kultūras galvaspilsētas statusu nozīmē dot tādu kā attīstības grūdienu. Citiem vārdiem sakot, ieguvējas vienmēr ir divas puses Eiropa, pilsētas viesi un pašu cilvēki. Turklāt arī veselību, piemēram, var apspēlēt uzvedumos, akcijās, performancēs. Kultūras galvaspilsētas statuss vai arī cīņa par to, būs ar paliekošu ietekmi. Cēsis būs ieguvējas jebkurā gadījumā.
Kur meklēsiet financējumu?
Šajā gadījumā mums ir tiesības piesaistīt arī privātpersonu, fondu vai citu juridisku personu līdzekļus, arī ziedojumus. Piemēram, pašvaldība kādam projektam piešķir zināmu financējumu, bet atlikušo daļu var segt kāda fiziska vai juridiska persona. Tāpat arī plānojam nākamajos piecos gados no pašvaldības budžeta šim mērķim novirzīt zināmu tā budžeta daļu. Arī valsts piedalīsies ar financējumu. Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursa žūrijas komisija lems arī par to, ko tas dos konkrētajai vietai. Uzvarēs tā pilsēta, kurai būs ne tikai interesants un daudzveidīgs piedāvājums Eiropai, bet arī pilsētai, kura kļūs par šo galvaspilsētu.
Un pats galvenais, ko vēlos pateikt visiem jūsu laikraksta lasītājiem, ir piedalieties ar savām idejām projektiem, ieteikumiem, kā padarīt Cēsis skaistākas, cilvēkiem labākas un galu galā arī, lai palīdzētu iegūt Eiropas galvaspilsētas statusu un jebkurā gadījumā vecinātu pilsētas attīstību! Mums vienmēr var gan rakstīt uz elektronisko pastu, gan sūtīt vecās, labās aploksnes ar markām! Gaidīsim!
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Atpakaļ
.jpg)
