Aldis Austers: „Latviešiem Dziesmusvētku aicinājums ir asinīs!”
Ar Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdi Aldi Austeru sarunājās Aiga Leitholde    30.12.2014

 

2015. gadā Briselē, Beļģijā no 18. līdz 21. jūnijam norisināsies Eiropas Latviešu kultūras svētki, kuŗos pulcēsies Eiropā dzīvojošie latvieši, lai dziedātu, dejotu un beļģus iepazīstinātu ar latviešu kultūras daudzveidību. Sarunā Eiropas Latviešu kultūras svētku direktors Aldis Austers stāsta par svētku idejas pirmsākumiem, gatavošanās procesu un mākslu būt kopā. 

 

Cik sena ir ideja par Eiropas latviešu Dziesmusvētkiem?

 

Šī ir tradicijas atjaunošana - trimdas gados Eiropā tika organizēti Eiropas latviešu dziesmu un deju svētki. Kopā ir bijuši seši šādi svētki, pēdējie notika 1989. gadā Helsingborgā, Zviedrijā. Pēc Latvijas Neatkarības atjaunošanas bija domāts, ka Eiropas latvieši dziesmu un deju svētkus brauks svinēt uz Latviju. Tagad situācija ir mainījusies – daudzi latvieši brauc uz citām Eiropas zemēm, tāpēc vēlamies atjaunot šo tradiciju. Latviešu kopienas ārzemēs vieno iespēja dziedāt koŗos un piedalīties deju kopās, teātŗa un folkloras grupās. Mūsu kultūras identitāte ir daudz spēcīgāka par mūsu polītisko identitāti. Mūs, latviešus, valoda, dziesma un deja uzrunā vairāk nekā taisnīguma idejas. Šobrīd Rietumeiropā ir apmēram 25 kori, 15 deju kopas un vairāki teātŗi un folkloras kopas. Varētu teikt, ka Eiropa mums ir kā piektais Latvijas reģions. Protams, mēs mīlam un cienām Latvijas Vispārējos Dziesmu un deju svētkus, taču šo lielo svētku starplaikā vēlamies vēl vienu lielu tautisko sarīkojumu Eiropā. Tāpēc nākamvasar pulcēsimies Briselē, kur satiksimies, sadziedāsimies un parādīsim sevi. Zīmīgi, ka tajās pilsētās, kur trimdas gados notika Dziesmusvētki, latvieši kļuva atpazīstami kā tauta. Ja šobrīd Briseles iedzīvotājiem pajautāju, kas ir Latvija un latvietis, atbilde būtu – esmu dzirdējis, bet neko konkrētu nevaru pateikt. Kad Briselē sapulcēsies vairāki tūkstoši latviešu tautastērpos, dziedās un dejos, veidosies ieskats par Latviju kā par zemi, kas bagāta ar aktuālām un unikālām kultūras tradicijām. Beļģi diez vai varētu tik kuplā skaitā sapulcēties tik apjomīgā kultūras sarīkojumā. Latviešiem Dziesmusvētku aicinājums ir asinīs!

 

Vai Brisele par savētku norises vietu tika izraudzīta tāpēc, ka nākamajā gadā Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts? 

 

Jā, protams, tāpēc izvēlējāmies Briseli. Tikpat labi varējām braukt uz Londonu vai Dublinu. Latvijas prezidentūra ir unikāls notikums Latvijas vēsturē – mēs pusgadu būsim pasaules starmešu gaismā. Un mums kā tautai tas ir ļoti nozīmīgs notikums! 

 

Kā jūs apzināt Eiropas latviešu diasporas?

 

Mēs apvienojam latviešu kopienas 15 Eiropas zemēs, ar kuŗām jau iepriekš esam organizējuši kopīgus projektus. Lielākās no tām atrodas Īrijā, Lielbritanijā, Vācijā, Zviedrijā. Mums ir cieša sadarbība ar Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Norvēģiju. Arī Igaunijā ir daudz latviešu. Šo Eiropas latviešu kultūras svētku mākslinieciskajā padomē ietilpst cilvēki gandrīz no visām šīm valstīm. Inguna Grietiņa pārstāv Īrijas latviešus, ir Mākslinieciskās padomes priekšsēdētāja. Padomes viceprezidents ir Marks Opeskins no Vācijas. Par koriem atbild Lilija Zobens no Lielbritanijas. Viņas palīgs ir Ilmārs Millers no Somijas. Par folkloras nozari rūpējas Laura Šmideberga no Igaunijas, viņai palīdz Andra Zobens-East no Lielbritanijas. Par literātūru atbild Juris Kronbergs no Zviedrijas.  Kamermūzikas nozare – Kristapa Graša pārziņā no Vācijas. Šobrīd esam saņēmuši 600 pieteikumus dalībai Eiropas Latviešu kultūras svētkos.

 

Mūsu goda patroni ir Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Dombrovskis. Ļoti laba sadarbība ir izveidojusies ar Eiropas kustību Beļģijā un UNESCO pārstāvniecību Briselē. Mūsu sarīkojums notiks vienlaicīgi ar vietējo Fête-de-la-Musique festivālu. Lai arī mūsu svētki ir pavisam cita rakstura, cilvēki šajās dienās pilsētā meklēs mūziku un atradīs arī mūs! Šādu koŗu tradiciju, dejošanu viņi nepazīst, beļģiem mūzicēšana vairāk saistās ar populāro mūziku un džezu, tāpēc varbūt būsim patīkams pārsteigums. Mums būs arī viesmākslinieki no Latvijas – fonds „Viegli”, piedalīsies arī dziedātāja Kristīne Kārkle-Puriņa. Viņa pavadīs koŗus, kā arī organizēs danču vakaru. Būs latviešu baroka mūzikas ansamblis no Bāzeles. Esam plānojuši literātūras lasījumus. Svētki ilgs četras dienas – pirmajā tiks sagaidīti dalībnieki, otrajā dienā mēs izklīdīsim Briselē un veidosim „zibakcijas” – koncertus, lai pievērstu uzmanību lielajam kopkoncertam. Piektdien notiks ģenerālmēģinājumi, bet sestdien – lielais koncerts. Svētdien no rīta – dievkalpojums, sarīkojums bērniem un ekskursijas pa pilsētu. 

 

Koŗi jau apgūst repertuāra dziesmas. Pirms svētkiem Briselē būs sadziedāšanās mēģinājumi Stokholmā, Minsterē un Dublinā, kur sabrauks reģionu koŗi. Dejotāji satikās uz pirmo mēģinājumu Štutgartē jau novembŗa nogalē. Briselē būs kopīgs lielais mēģinājums un lielais koncerts. 

 

Kur tieši Briselē notiks Dziesmusvētku sarīkojumi?

 

Vietas izvēle bija diezgan grūts jautājums.  Bija divas izvēles iespējas – palikt ārpusē, zem klajas debess, uz ielas būvējot skatuvi, vai tomēr rīkot iekštelpās. Abām iespējām ir savi plusi un mīnusi. Šobrīd strādājam ar ideju par āra norisēm. Mēs zinām, ka tas ir dārgāk, sarežģītāk, bet tajā pašā laikā – efektīvāk. Dziesmusvētkiem tiešām piedien notikt brīvdabā. Esam noskatījuši vietu Mont-des- Arts, kas atrodas blakus Briseles centrālajai stacijai. Pasākumu organizēt iekštelpās būtu lētāk un vienkāršāk, bet šādi mēs nebūtu pilsētnieku redzeslokā – tas ir rezerves variants. Protams, ir liela varbūtība, ka Briselē līs. Lietus gan nebaida ne dziedātājus, ne dejotājus. Kā būs ar skatītājiem? Tāpēc esam izvēlējušies šo vietu netālu no centrālās stacijas un arī pilsētas centrālā laukuma, kuŗā neatkarīgi no laika apstākļiem vienmēr ir pilns ar cilvēkiem. 

 

Vispārējos Latvijas Dziesmu un deju svētkos dejotāji piedalās atlasēs, tiek organizēti koŗu kaŗi. Vai izvērtējat arī Eiropas latviešu kopu kvalitatīvo sniegumu?

 

Protams, repertuārs ir jāapgūst un jāspēj augstvērtīgi nodziedāt. Tāpēc organizējam pirmssvētku mēģinājumus, kuŗos piedalīsies mūsu virsdiriģenti. Bet mūsu pieeja ir demokrātiska. Patiesībā šī ir tautas akcija, mēs esam kopā, lai vienkārši dziedātu un dejotu. 

 

Vai kādā valstī latviešiem dejošana ir populārāka par dziedāšanu, un otrādi?

 

Jā, piemēram, Spānijā dejošana ir populārāka. Tur ir tautas deju kopa, bet nav koŗu. 

 

Kā tas izskaidrojams?

 

Pirmkārt, deju kopā ir mazāk cilvēku. Lai izveidotu kori, vajag vismaz astoņus cilvēkus. Astoņi dejotāji savikārt ir pietiekami daudz. Otrkārt, tas ir atkarīgs no entuziasma, no tā vai ir zinīgs cilvēks, kas organizē kopu darbību. Latviešus vislabāk vieno koŗi, dejošana un mazi bērni. Kad ģimenē ienāk bērni, vecākiem rodas vēlme viņus savest kopā, lai reizi nedēļā bērni, kopā spēlējoties, mācītos latviešu valodu. Šādi tiek dibinātas latviešu nedēļas nogales skolas. Ja šādu iespēju nav, tad latvieši aiziet katrs savā virzienā. Beļģijā ir jau vairāki koŗi, ir arī spēcīgi dejotāji. Nīderlandē ir koris, bet nav dejotāju. 

 

Un vēl – Spānijā latvieši bija dzīvojuši astoņus, deviņus gadus kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, bet nebija interesējušies cits par citu. Viņiem tas nešķita svarīgi. Kad palika skumji, viņi atlidoja uz Latviju, padzīvoja kādu laiku un lidoja atpakaļ. Tad vēstniecības rīkotajā pasākumā Spānijā dzīvojošie latvieši satikās un iepazinās. Šobrīd Spānijas latvieši rīko rēgulāras tikšanās, viņiem ir sava deju kopa, skola bērniem, ikgadējās sporta spēles. Viss notiek! Viņi ir laimīgi un priecīgi, ka ir atraduši cits citu. Esmu pārliecināts, ka šāds brīdis pienāks visiem latviešiem visā pasaulē.