Viņa ir to godam pelnījusi!
   22.08.2013

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) izvirza kandidāti PBLA 2013. gada balvai – Valentini Lasmani.

Jau sen kļuvis par tradiciju, ka Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) ik gadu gatavojas gada balvas pasniegšanai. Arī šis gads nav izņēmums.

ELA, būdama PBLA sastāvā iekļāvusies organizācija, ir tiesīga ieteikt savu kandidātu no Eiropas, kuŗu tā uzskata par cienīgu šo balvu saņemt. Pēc gaŗām debatēm ELA prezidijs izlēmis, ka 2013. gadā PBLA balvai pieteiks Zviedrijā dzīvojošo latvieti Valentini Lasmani (1916.), kuŗa vēl aizvien, 97 gadu vecumā, darbojas Zviedrijas latviešu sabiedrībā un bauda dziļu cieņu gan no vecākās paaudzes trimdiniekiem, gan arī no to latviešu puses, kuŗi valstī ieceļojuši pēdējos gados. V. Lasmanei ir ievērojami panākumi trīs nozarēs.

• Kandidātepalīdzējusi izgaismot svarīgu vēstures posmu – Latviešu Centrālās padomes (LCP) pagrīdes darbību Latvijā un darbu, organizējot bēgšanu pāri jūrai uz Zviedriju. Viņa darbojusies nelegālajā LCP pretestības kustībā un pēcāk šo darbu dokumentējusi un par to stāstījusi gan latviešiem, gan zviedriem. V. Lasmane sakopojusi bēgšanas aculiecinieku liecības, ko publicējusi grāmatā Pāri jūrai (1990), kā arī devusi padomus Zviedrijas televīzijas gaŗfilmai Pēdējā laiva uz Jūrkalni (Sista båten till Jurkalne, 2001. g., rež. Ulle Hegers). Par šo latviešu vēstures posmu kandidāte sniegusi arī intervijas Zviedrijas laikrakstos Expressen(lielākais vakara laikraksts valstī; 1978.), Allers(1979.), NU(1993.), Lärarnas tidning (Zviedrijas skolotāju avīze; 2004.), Dagens nyheter (lielākā rīta avīze valstī; 2011.), kā arī stāstījusi radiopārraidēs Zviedrijas radio un tā programmā Radio Ellen – par Lidiju Lasmani-Doroņinu (1986.). Tāpat V. Lasmane labprāt sadarbojusies ar Latvijas pētniekiem, kuŗi interesējušies par trimdu. Tie bijuši gan pētnieki no Rīgas Latviešu biedrības, gan redakcijas darbinieki no literātūras mēnešraksta Karogs, gan Jūrkalnes pagasta padomes darbinieki. Par vēstures tematiem kandidāte mācījusi latviešu jauniešus un skolasbērnus vidusskolas līmenī Upsalā (1945./1946. g.) un Stokholmas latviešu ģimnazijā (1946./1947. g.), pamatskolas līmenī (1951. g. un 1964.– 1967. g), kā arī jauniešu vasaras nometnēs Skrubā (1966.–1968. g.) un Lādvīkā.

• V. Lasmanei ir izcili nopelni latviešu valodas mācīšanā gan latviešiem, gan sveštautiešiem. Kandidāte zviedriski sarakstījusi latviešu valodas mācību grāmatu Lärobok i lettiska (Mācību grāmata latviešu valodā, 1980., izd. ZLCP Izglītības nozare), kā arī sastādījusi latviešu valodas gramatikas grāmatu Översikt över lettisk gramatik (Latviešu gramatikas pārskats, 1980., izd. ZLCP Izglītības nozare). Jāpiebilst, ka abas šīs grāmatas vēl aizvien lieto gan universitātē, gan pieaugušo izglītības kursos, gan arī privāti un ka tās izdotas atkārtoti. Vēl V. Lasmane sastādījusi grāmatu A Course in Modern Latvian (ALA, 1985.) un Latviešu-zviedru sarunvārdnīcu (1993.). Kandidāte latviešu valodu mācījusi arī zviedriem gan pieaugušo izglītības kursos Kursverksamhetun ABF (1980.–1984.), gan vasaras nometņu dalībniekiem, kuŗi latviski neprata (3 X 3 nometnēs Zviedrijā, Anglijā, Vācijā), gan arī Stokholmas latviešu skolas bērnu nelatviešu vecākiem (līdz 2002. g.). Viņa arī strādājusi Zviedrijas bēgļu nometnēs par skolotāju latviešu bēgļu bērniem un ierosinājusi organizēt Eiropas Vasaras skolu (EVS) un bijusi tās pamatlicēja un skolotāja. V. Lasmane bijusi Minsteres Latviešu ģimnazijas (MLĢ) latviešu valodas skolotāja (1983./1984. g.) un tur mācījusi gan abitūrijas, gan latviešu valodas nepratēju klasi. Vēl viņa darbojusies PBLA Sabiedrisko zinātņu institūtā (SZI) Minsterē par latviešu valodas un vēstures asistenti (1984.–1986.).

• Kandidātei ir ievērojami nopelni, darbojoties latviešu kultūras un sabiedriskajā jomā. Tieši viņa rosināja un organizēja Rūdolfa Blaumaņa piemiņas plāksnes izveidošanu un svinīgo atklāšanu rakstnieka nāves vietā Takaharju sanatorijā Somijā (1988. g.), kā arī nodibināja un vadīja Annas Dagdas piemiņas fondu (1996. g.) un izdeva A. Dagdas kopotos rakstus (2001.–2005). Daudz enerģijas V. Lasmane ieguldījusi tulkošanas darbā. Kandidāte no zviedru valodas latviski pārtulkojusi igauņa R. Kolka vēsturisko romānu Pagastveča mantojums un Ulles Hegera (Olle Häger) vēsturisko romānu Smieties tu varēsi Sibirijā (Skratta får du göra i Sibirien).

 

V. Lasmane veikusi arī polītiski nozīmīgu darbu, izkārtojot Lidijai Lasmanei-Doroņinai polītiskā patvēruma tiesības Zviedrijā. L. Lasmani–Doroņinu apcietināja 1983. gadā, un V. Lasmane par viņu aizlika labu vārdu Zviedrijas Imigrācijas departamentā, sadarbojoties ar Amnesty International grupām Francijā un Norvēģijā, ar baptistu centru ASV, ar PBLA un citām organizācijām. 1989. gadā L. Lasmane-Doroņina varēja atbraukt uz Zviedriju un stāstīt par savu pieredzi. Vēl kandidāte aktīvi darbojusies daudzās Zviedrijas trimdas organizācijās, piemēram, Mākslas veicinātāju biedrībā, Baltiešu Institūtā, Baltiešu humānistu apvienībā, gleznotāja Valdmaņa fonda valdē, Latviešu pensionāru biedrībā, kur referējusi par A. Čaku, V. Ginteru, J. Klīdzēju un trimdas attīstību, Latviešu palīdzības komitejā, A. Eglīša Latviešu nacionālajā fondā un citos. V. Lasmane aizvien raksta apskatus un recenzijas par Zviedrijas latviešu sarīkojumiem laikrakstā Brīvā Latvija.

PBLA balva tiek pasniegta, lai apliecinātu cieņu un izteiktu Rietumos dzīvojošo latviešu pateicību izciliem zinātnes, nacionālpolītiskiem, sabiedriskiem un mākslas darbiniekiem, kā arī jaunatnes audzinātājiem un izciliem fiziskās kultūras pārstāvjiem, kas ar saviem darbiem un sasniegumiem ir palīdzējuši cittautiešiem izprast latviešu tautas brīvības centienus, ir cēluši godā un populārizējuši latviešu vārdu, kā arī snieguši paliekamas mākslas vērtības.

Lāsma Ģibiete,

ELA komunikāciju referente