Tikšanās dziesmā
   08.11.2013

Nu jau par tradīciju ir kļuvis Londonas latviešu koŗa rīkotais gadskārtējais koncerts, pulcinot ap sevi visus, kam latviešu dziesma ir garīgā saucēja. Šogad koncerts notika 26. oktobŗa vakarā Sv. Stīvesa baznīcā.

Koncerta programma bija sagatavota ar domu to daļēji veltīt XXV Dziesmu svētku atskaņai, lai koristiem dotu iespēju atkārtot sirdij vistuvākās dziesmas no svētku nobeiguma koncerta.

Koŗa koncertu atklāja ar Pēteŗa Plakida Ar dziesmu dzīvībā. Pieminot komponista Helmera Pavasara simtgadi, koris nodziedāja trīs viņa dziesmas - Rudens, Klusās dienas brīnums un Viens vienīgs vārds. Pirms daudziem gadiem šīs dziesmas Londonas latviešu korim bija neatņemama repertuāra daļa. DziesmāSaule brida rudzu lauku (Ilona Rupaine) solo daļu klausījāmies ausij tīkamā soprāna Lindas Nagājevas atskaņojumā. Raiti skanēja Alfrēda Feila latviešu tautasdziesmas apdare Div’ pļaviņas es nopļāvu. Šī diemžēl ir gandrīz vienīgā vispār dzirdētā  dziesma no komponista bagātīgā koŗa dziesmu pūra. Latvijas okupācijas priekšvakarā - 1940. gada jūnijā 3. Latgales novada Dziesmu svētkos Daugavpilī svētku programmā bija iekļauti vairāki pirmatskaņojumi, tostarp A. Feila Kas maņ beja nadzeivot un Fantāzija par Latgales tautas melodijām pūtējorķestrim. Taču starp 70 komponista  koŗa dziesmām ir vairāk nekā 20 tautasdziesmu apdares. Komponistu, diriģentu un Daugavpils Tautas konservatorijas direktoru Alfrēdu Feilu 1941. gadā deportēja uz Sibiriju, kur gadu vēlāk viņš 40 gadu vecumā gāja bojā.

Iepriecinošs pienesums koncertā bija kokļu ansambļa „Zapte” uzstāšanās ar tautasdziesmu improvizācijām. Koklētāji ne tikai spēlēja, bet arī dziedāja, un tautasdziesmā Migla, migla, rasa, rasa skanēja arī stabule. Koklētāju ansambli vada korists Aivars Jēkabs Zariņš, kas ar savu entuziasmu ir spējis piesaistīt vairākus koristus, kuŗi kādreiz jau spēlējuši kokli, kā arī iesācējus. Jaunākais koklētājs ir 12 gadu vecais Ralfs Grundmanis, kas koklēšanas prasmi apguvis gada laikā. Aivara ieskatā nozīmīgs muzicēšanas elements ir improvizācija, kas ļaujot koklēšanā piedalīties gan pieredzējušiem muzikantiem, gan iesācējiem. Jācer, ka muzicēšanas prieks neapsīks un drīzumā atkal dzirdēsim koklētāju uzstāšanos.

Koŗa koncerta otrajā daļā bija sakopota koristu visvairāk iecienīto dziesmu izlase no XXV Latviešu Dziesmu svētku nobeiguma koncerta. Ļoti izjusti skanēja Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava. Nobeigumā Ērika Ešenenvalda aizkustinošā Dvēseles dziesma un solisti Ivo Briedis un Andra Zobena-East izpelnījās ilgstošus klausītāju aplausus.

Londonas latviešu koris vairāk nekā sešdesmit gadu ilgajā pastāvēšanas laikā ir piedzīvojis posmus, kad pietrūcis vīru balsu, un tas bija manāms arī šoreiz. Šķiet, bija tikai četri vai pieci tenori. Šo balsu trūkumu īpaši varēja manīt Jāzepa Vītola dziesmā Gaismas pils. Varbūt vareno Gaismas pili, kuŗai starp dziesmām ir sevišķa vieta un nozīme, vajadzētu atskaņot tikai ļoti īpašos gadījumos.

Domājot par Londonas latviešu koŗa dibinātāju diriģentu Albertu Jērumu, vienmēr prātā nāk diriģenta teiktie vārdi Pirmajās Anglijas latviešu dziesmu dienās: Celies, dziesma, – esi stiprinātāja pagurušam, neticīgam un tam, kam svešs kārdinātājs piestājies!

 Jācer, ka koristi un diriģents nepadosies nogurumam, lai mēs atkal varētu tikties dziesmā un dziesmotā pulkā.

 Zigrīda Daškevica