Vēstot par PLEIF (Pasaules latviešu ekonomikas un investīciju forumu) ik gadu kopš tā sākuma 2013. gadā, vienmēr mazliet sabēdājos, ka par to tik maz, daudz par maz stāsta mediji Latvijā. Šogad noticis pamanāms “izrāviens” – forumā satiku kolēģus no Latvijas Avīzes, ceru, ka bija arī no citiem medijiem, ne tikai no diasporas (latviesi.com, protams, jau paši pirmie reportēja!). Bet īpašs prieks bija trešdienas, 9. jūlija, sabiedriskās TV Rīta panorāmā redzēt un dzirdēt PBLA priekšsēdi Pēteri Blumbergu. Atbildot uz tiešām ieinteresētiem raidījuma vadītāju jautājumiem, Blumberga kungs pastāstīja: “Esam laimīgi, ka gadu no gada foruma līmenis paaugstinās, te ierodas turīgi un veiksmīgi ārzemju latvieši – un ne tikai latvieši! –, kas pārstāv bankas, investīciju kompānijas u.c. un raugās uz Latviju kā investīciju iespēju vietu. Šogad fokusējamies uz trīs virzieniem – pirmkārt, militāro industriju, otrkārt, jauno tehnoloģiju, mākslīgā intelekta, biomedicīnas, start-up attīstību, treškārt, - un tas ir jauninājums – runāsim par Latvijas kultūru kā eksportpreci, par mūsu patiešām augsti attīstītās kultūras ievešanu biznesa vidē. Mūsu foruma runātāju vidū būs producents Matīss Kaža, kurš pastāstīs vairāk par animācijas filmas “Straume” panākumiem un arī to aizkulisēm.”

Savā TV uzrunā P. Blumbergs arī atbildēja uz žurnālistu ieinteresētajiem jautājumiem par diasporas dzīvi, par tās aktivitātēm un iekļaušanos Latvijas norisēs, īpaši vēlēšanās. P. Blumbergs ar gandarījumu varēja pavēstīt, ka, piemēram, aizvadītajās Eiroparlamenta vēlēšanās bija 2, 3 reizes vairāk ārzemju latviešu balsu nekā iepriekš un izteica cerību, ka gaidāmajās Saeimas vēlēšanās arī būs lielāka aktivitāte. Jo diasporas jumtorganizācija PBLA, kā arī tajā ietilpstošās organizācijas, kā ALA un ELA pie tā nopietni strādā.

Runājot par drošības jautājumiem, P. Blumbergs uzsvēra, ka latviešu un baltiešu organizācijas (ALA, JBANC u.c.) dara svarīgu lobēšanas darbu Vašingtonā, ASV valdībai dodot argumentus, kāpēc ir jāatbalsta Latvija un Baltija, un – galvenais – Ukraina šajā ģeopolitiskajā situācijā.

Foruma atklāšanā 10. jūlijā mūsu Gaismas pilī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Ministru prezidente Evika Siliņa, uzrunājot klātesošos, izcēla Latvijas sasniegumus digitālajā attīstībā, kā arī darbu mākslīgā intelekta, birokrātijas mazināšanas un investīciju piesaistīšanas jomā. “Esam izveidojuši zaļo koridoru lielajām investīcijām un militārajai industrijai. Man tas ir svarīgi. Jo es ticu Latvijai un tās potenciālam. Jau tagad Latvijas droni, kvantu sensori, mākslīgais intelekts un 5G risinājumi tiek testēti reālos apstākļos – Sēlijā, Ādažos un Ukrainā.” 

Ministru prezidente īpaši akcentēja diasporas latviešu ieguldījumu, sakot, ka tas ir ļoti nozīmīgs – ar kontaktiem, pieredzi un atbalstu starptautiskā vidē. Viņa arī pauda gandarījumu pasaules latviešu uzņēmējus satikt Rīgā laikā, kad galvaspilsētā virmo patriotiska un pozitīva enerģija Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. “Šie svētki iemieso mūsu identitāti un vērtības, latvisko jaudu un enerģiju,” sacīja E. Siliņa.

Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs savā uzrunā uzsvēra trīs galvenos uzdevumus - valsts drošība, demogrāfiskā attīstība, konkurētspēja un izglītība. “Mēs visi gribam redzēt mūsu Latviju drošu, kuplu, izglītotu un turīgu. (..) Mūsu tautieši ārpus Latvijas vienmēr ir bijuši ļoti aktīvi, skaidrojot Latvijas un Baltijas situāciju, runājot ar saviem politiskajiem priekšstāvjiem, vai tie būtu valdību vai parlamentu pārstāvji, skaidrojot, ko nozīmē Krievijas agresija Ukrainā. Par to es gribu jums teikt lielu paldies, bet es gribēju aicināt turpināt sadarboties. Es zinu, ka daudzi no jums to dara un darīs, es zinu, ka daudzi no jums meklē iespējas, kā vēl palīdzēt. Mēs esam pilnīgi noteikti gatavi strādāt tālāk, jo ir skaidrs, ka šī drošības situācija tik ātri nemainīsies, mums būs jāatvēl ne tikai finanšu resursi 5% apmērā aizsardzībai un drošībai, ne tikai jāveido un jāstiprina spējas, ne tikai jāstrādā ar NATO sabiedrotajiem, bet arī jāskaidro šī drošības situācija un pastāvīgi jānotur šī drošības situācija tajās mītnes valstīs, kurās esat. (..)

Un visbeidzot – izglītība un konkurētspēja. Man ir prieks, ka mums jau ir izdevies pavirzīt dau­dzus sadarbības projektus, piesaistīt investīcijas. Jūs esat bijuši gana aktīvi, palīdzot gan šīs investīcijas piesaistīt, gan paši strādājot. Es domāju, ka šobrīd Latvijai svarīgi maksimāli investēt un attīstīt izglītību un zinātni. Pavisam drīz sāks darboties mākslīgā intelekta centrs. Pavisam drīz, es domāju, mēs redzēsim diezgan labas ziņas un daudz attīstības aizsardzības industrijā. 

Es ceru, ka šīs diskusijas laikā būs jaunas idejas, iespējas, jauni kontakti. Tas pats attiecas arī uz izglītību. Mums ir daudz jauniešu, kuri dodas studēt ārpus Latvijas. Mēs esam priecīgi arī redzēt daudz jauniešu, kuri brauc studēt, mācās Latvijā. Es ļoti gribētu cerēt, ka visi tie, kuri šobrīd studē ārpus Latvijas, atgriezīsies Latvijā.”

Ārlietu ministre Baiba Braže savā uzrunā mudināja tautiešus lepoties ar saviem panākumiem: “Tiekoties ar zinātniekiem, uzņēmējiem, universitāšu pārstāvjiem, esmu pārliecinājusies – Latvijā radām izcilus produktus, inovācijas un zināšanas. Vienlaikus, mēs sevi nenovērtējam un esam pārāk pieticīgi par saviem sasniegumiem - to apliecina arī Latvijā strādājošie ārvalstu investori.”

Foruma laikā bija iespēja dzir­dēt un klātienē satikt arī augsta līmeņa profesionāļus no visas pa­saules. Forumā piedalījās IONCOR izpilddirektors Roberts Ābele, Deloitte Consulting San Francisko mākslīgā intelekta speciālists un komandas vadītājs Edgars Kalns, Google.org EMEA zināšanu, prasmju un mācību nodaļas vadītāja Liza Ateh, Capital Group partnere un portfeļa pārvaldniece Diana Wagner, BalticWay dibi­nātājs Ģirts Graudiņš, Norrsken vadošā partnere un līdzdibinātāja Agate Freimane, DreaMR Labs līdzdibinātājs un vadītājs un MIT.nano Immersion Lab laboratorijas vadītājs Tālis Reks un daudzi citi.

“PLEIF 2025 ir apliecinājums, ka latvieši visā pasaulē prot, var un dara! Ar rekordlielu dalībnieku skaitu, saturīgām diskusijām un jaunu kontaktu veidošanu mēs esam spējuši ne vien stiprināt saikni starp Latviju un tautiešiem pasaulē, bet arī radīt konkrētus pamatus sadarbībai nākotnē – gan ekonomikā, gan zinātnē, gan radošajās industrijās,” foruma noslēgumā sacīja Pēteris Blumbergs.

PLEIF 2025 organizēja Pasaules Brīvo latviešu apvienība un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija sadarbībā ar komunikācijas aģentūru ERDA. Pasākumu finansiāli atbalstīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Rīgas dome un Nodarbinātības valsts aģentūra, Amerikas latviešu apvienība, Latvijas Universitātes fonds un Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā.

PLEIF šogad piedalījās apmēram 600 dalībnieki no 28 valstīm, kas ir līdz šim lielākais dalībnieku skaits.