Šī gada aprīļa vidū kāds jauns cilvēks Sandris Mūriņš (kurš pats sevi raksturo par “ilgtspējas sociologu un inovatoru”) interneta portālā manabalss.lv sāka jaunu iniciatīvu − parakstu vākšanu ar mērķi ieviest Latvijā “gaļas nodokli”. Kaut ko līdzīgu alkohola, tabakas un azartspēļu nodoklim. Pamatojums − tas sekmēs klimata mērķu sasniegšanu un veselīgāku dzīvesveidu. Lai iniciatīvu varētu iesniegt izskatīšanai Saeimā, nepieciešams savākt 10 tūkstošus parakstu. Ideju atbalsta arī sabied­riskās organizācijas “Zaļā Brīvība” valdes loceklis Jānis Brizga. Kopā ar S. Mūriņu viņš sagatavoja publikāciju “Mīti, ko mums stāsta par gaļu un gaļas nodokli”, kas tika izvietota vairākos medijos. Tajā izteikti apgalvojumi, ka mājlopu turēšana rada teju neglābjamu ietekmi uz dabas daudzveidību un planētas klimatu. Secinājums- “gaļas nodoklis ir nepieciešams, lai strauji mainītu ēšanas paradumus”. Kā liecina “Zaļās Brīvības” mājaslapā zalabriviba.lv pieejamā informācija, pēdējos gados dažādu projektu realizācijai tai izdevies piesaistīt vairākus miljonus eiro no Eiropas Savienības fondiem. Daži projektu piemēri: “Virtuļa ekonomikas pieeja ilgtspējīgai dekarbonizācijai un iedzīvotāju iesaistīšanai”- 557 413 eiro, “Ambiciozi un iekļaujoši tīras enerģijas plāni reģionu taisnīgai pārejai”- 178 788 eiro, projekts bez tulkojuma latviešu valodā “Extended: Know­ledge based blueprint for extended textile circularity”- 305 000 eiro. Te būtu lietderīgi paskaidrot, ka “virtuļa ekonomika” ir jauns termins latviešu valodā un apzīmē ekonomikas modeli, kas iekļauj arī sociālos un vides jautājumus. Tas viss būtu labi un apsveicami ‒ gadījumā, ja nauda šiem projektiem nāktu no privātu ziedotāju kabatām. Tomēr šajā gadījumā tā tas nav. Kaut kur Briseles kabinetos sēž eksperti, kuri pēc viņiem vien izprotamiem kritērijiem izdala Eiropas iedzīvotāju naudu. Patiesībā Eiropā daudzas tā saucamās nevalstiskās organizācijas (NGO) jau sen nav “nevalstiskas”,jo tās saņem pašvaldību, valstu vai Eiropas Savienības finansējumu. Tātad naudu no nodokļu maksātāju kabatām. Un tagad uzdosim sev jautājumu- vai nevalstiska organizācija, kas saņem valsts finansējumu, uzdrošināsies kritizēt savu “maizes tēvu”, šajā gadījumā valsti? Vai Eiropas Savienības politiku? Taču ne! Līdzīga situācija vēl nesen bija vērojama ASV. Pēc tam, kad prezidenta D. Trampa administrācija apturēja finansējumu ASV Starptautiskās palīdzības aģentūrai (USAID), Baltā nama mājaslapā whitehouse.gov varēja iepazīties ar dažiem piemēriem, kādiem dīvainiem mērķiem pasaulē aizgājusi amerikāņu nodokļu maksātāju nauda. Sākot ar 47 000 ASV dolāru, kas piešķirti transpersonu (transgender) ope­ras uzvedumam Kolumbijā, un beidzot ar simtiem miljoniem dolāru vērtiem projektiem Afganistānā, kas izlietoti Talibāna režīma kontrolēto opija magoņu lauku apūdeņošanai.

Kā apgalvo “gaļas nodokļa” aizstāvji, viens no tā ieviešanas mērķiem esot veselīgs uzturs. Mazāk gaļas − tas nozīmē mazāk kaloriju un slaidāku figūru. Taču izrādās, ka valsts naudu iespējams izdabūt arī resnuma slavināšanai. Pēdējās nedēļās sociālajos tīklos Latvijā aizsākās diskusija par Sabiedrības Integrācijas fonda (SIF) naudas piešķīrumu projektam “Svara aizspriedumu aktualizēšana Latvijā”. Piešķirtā summa- 13 000 eiro, projekta realizācijas laiks- no šī gada janvāra līdz septembrim. Projektu realizē nevalstiskā organizācija, biedrība “Flourish NGO”. Organizācijas mājaslapā resnums.lv apgalvots, ka tās mērķis ir “mazināt ķermeņa izmēros un formās balstītu diskrimināciju, svara stigmu un resnumfobiju”. Savukārt SIF mājaslapā, kur var iepazīties ar atbalstītā projekta pieteikumu, varam lasīt: “Esošais pētījumu, diskusijas un metodisko materiālu trūkums norāda uz izpratnes un risinājumu trūkumu, bet vēl jo vairāk − iespēju trūkumu tiem, kas cieš no resnumaizsprie­dumiem, tikt sadzirdētiem un justies kā pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Ar plašāku mērķi aktualizēt šo tēmu Latvijas pilsonis­kajā sabiedrībā un celt “Flourish NGO” kapacitāti mērķtiecīgā darbā ar svara aizspriedumu seku mazināšanu, šis projekts ļaus gūt visaptverošākus datus par mērķauditoriju (turpinot un paplašinot priekšizpētē ievākto datu apjomu) un sagatavot priekšlikumus problemātikas risināšanai.”

Jūs kaut ko sapratāt? Es ne. Kā liecina ieraksti sociālajos tīklos, vislielāko sabiedrības neizpratni izraisa fakts, ka nodokļu maksātāju nauda tiek mērķtiecīgi izlietota neveselīga dzīvesveida propagandai. Tātad nevis sabiedrības integrācijai, bet tieši otrādi, tās šķelšanai. Kādam jau savs labumiņš atlec, šajā gadījumā 13 000 eiro, kas tiek izlietoti “Flourish NGO” resnuma propagandas aktivitātēs, resnuma slavināšanā par valsts budžeta naudu. Tikmēr veselības ministrs Dr. Hosams Abu Meri sociālajā tīklā “X” 2. jūlijā raksta: “Liekais svars kļūst par Latvijas “epidēmiju”, ietekmējot gan demogrāfiju, gan valsts attīstību, palielinot hronisku slimību un pāragras nāves riskus. Valdībai steidzami jāatbalsta liekā svara mazināšanas plāns.”

Tātad no nodokļu maksātāju naudas tiek sponsorēti gan gaļas apkarotāji, gan resnuma slavinātāji. Galvenais “knifs” slēpjas “pareizo” vārdu izvēlē naudas apgūšanas projektos- demokrātija, ilgtspējība, klimata pārmaiņas, diskriminācija, iekļaušana, kapacitāte, pilsoniskā līdzdalība, komunikācija utt. Tiesa, biedrības “Flourish NGO” projekta vizītkartē parādās, jauni, oriģināli jēdzieni- “ķermeņkaunināšana” un “resnumaizspriedumi”. Patiesībā vēršanās pret tā sauca­majiem “resnumaizspriedumiem” ir cīņa ar ar vējdzirnavām. Jo šodien modē ir nevis resnums, bet gan tievums. No žurnālu lappusēm, no Holivudas seriāliem un reklāmas klipiem televizora ekrānā uz mums raugās slaidi, sportiski, kopti un viegli iedeguši ķermeņi. Ārsti nepārtraukti atgādina − nometiet lieko svaru, ēdiet veselīgi, kustieties! Daži pētnieki uzskata, ka lielākās sociālpsiholoģiskās pārmaiņas Rietumu sabiedrībā pēdējo simt gadu laikā ir tādas, ka resnums no turības simbola kļuvis par trūkuma un sliktas veselības pazīmi. 

Var dibināt neskaitāmas organizācijas, kas slavina resnumu un aicina lepoties ar to, bet sabiedrisko domu tās nespēs mainīt. Tāpat kā nespēs ietekmēt gadsimtos izveidojušos ēšanas paradumus. Rakstot šīs rindas, ieskatījos manabalss.lv interneta mājaslapā, lai paraudzītos, kā tad veicas ar parakstu vākšanu “gaļas nodokļa” ieviešanai. Izrādās, pagaidām savākti tikai 215 paraksti. Atklāti sakot, trīs mēnešu laikā tas nav īpaši daudz. Nu ko lai dara, ja latviešiem garšo tie speķa pīrāgi!