EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Liepja darbos un sird
115048

Gundega Saulte    01.12.2020

 

 

Novemb pdj ir Andrejdiena. Zinma robeirtne latviskaj kalendr, kas iezm veu laika beigas un ziemas skumu, kad var skt iet ignos vai noemties ar blua vilkanu. Bet cilvkam, par kuu ststu, diena ir jo sevii zmga, jo Andrejs Migla taj svin ne tikai vrdadienu, bet ar dzimanas dienu. ogad astodesmito. 

 

Teta un radioteta reisors, rakstnieks, ku kop ar ldzautoru Valdi Rmnieku sarakstjis vsturiskos romnus par dzejnieku Aleksandru aku (”aks”, 2011), par tlnieku Krli Zli (”Trs zvaigznes”, 2014), romantiski patriotisko sgu par seno kuru dzvi  ”Kuru vikingi” (1997). 

 

Andreja Miglas dzvesstst  paa vieta ir Liepjai.No pagju gadsimta  sedesmito gadu vidus  vairk nek desmit gadus bijis Liepjas teta reisors, tad pc vairkiem gadu desmitiem atgriezies vju pilst uz pastvgu dzvi un nodevies savas pilstas vstures apceranai. Nu jau patstvgi, bez ldzautora sarakstjis Liepjas vstures nozmgiem notikumiem velttu romnu diloiju „Dzintara stars”(2018) un ”Brvbas stars”(2019), kas vsturisk preczitt  tlo notikumus simt gadus tl pagtn, atkljot ldz im plakam lastju lokam nezinmus faktus, dadu sabiedrbas slu noskaojumu vsturisko prmaiu posm. Pc btbas diloija ir ne vien ptnieciski rpgs faktu izzinanas rezultts, bet ar mlestbas dziesma Liepjai un liepjniekiem. Par Liepjas kultras dzvi ststa grmata ”Kurzemes sprauns attaukas”  (2017), savukrt ovasar nca klaj ”Msu Liepjas kursi” par Lietuvas pilst Klaipd skolotajiem aktieiem, kam oruden profesionl darb uz Liepjas teta skatuves apritja desmit gadu jubileja. 

 

Andrej, tu esi dzimis Zemgal, nepilna gada vecum ldz ar mti ceojis uz Sibiriju, pc atgrieans mcjies Rg…

...un savulaik kaadienest veselu gadu kalpojis Karakuma tuksnes

 

Pc mcbm Konservtorij reijas kurs, kuu pdjos divus gadus vadja Eduards Smiis, bet tu, gados visjaunkais students, biji kursa veckais, darba gaitas tevi aizveda uz Liepjas tetri. Tagad atkal esi Liepj. 

Te dzvo mans dls ar imeni, mani trs mazbrni. Esmu priecgs, ka te es varu paildzint savu radoo darbbu. Kad vcu materilus romnam par Krli Zli, arvien ielgoju visu, kas attiecas uz Liepju, ar aka gaitm tpat. Ldz ar to aina par vstures notikumiem un sabiedrbas noskaojumu izveidojs stipri pilnga. Ms redzam, ka te no laika gala ir bijusi rosga tirdzniecisk un kultras dzve, Liepj arvien bijusi rosga intelience. Ko esmu savcis, uzzinjis un romnu diloij ielicis, t ir mana baga, mana bagtba. Grmats teksts papildints ar ar kartm, fotografijm, ”Brvbas star” bez vism citm illustrcijm ir visu liepjnieku Lpla kaa ordea kavalieu fotografijas. 

 

Par Liepju tau vartu vl daudz ko rakstt!

Protams! Tau, lai raksttu, dareiz vajadzgas ar dusmas. Nu k lai nedusmojas, ka par Latvij vecko tetri valsts neatkarbas pirmaj posm nekas msdienu ptniecbas prasbm atbilstos nav tapis! Par Liepjas tetri ir atmias Tijai Bangai, Emmai Ezeriai, Emlijai Brziai, valdam Valteram, vl daudziem citiem, bet aptveroa ptjuma nav. Teiksim godgi – socildemokrte Otlija  Muceniece savulaik Ekteinam via dibinto tetri atma, darbojs te, ldz viai pateica ”paldies”. Tetris nkuoja, ldz dakteris Ekteins nodibinja opereti un operu, Ulmaa laik to apvienoja ar drmatisko trupu, un sks teta ziedu laiki.

 

Tav pieredz jau ar ir epizodes, kas spilgti atblzmo Liepjas teta vstures lappuses.

Kad vl studiju gados es eit iestudju savu diplomdarba izrdi, mans kursabiedrs Pauls Putni vrtanai nodeva savu iestudjumu – lugu „Rsa grauds”. Eksamincijas komisiju vadja Alfrds Amtmanis Briedtis. Kad visi gja pusdiens, Briedtis mani pama pie rokas: ”Iesim, pastaigsimies!” Ejam pri tiltam, viam spja kja, bija grti paiet, bet ved mani rdt, kur pirms 55 gadiem vecaj tetr scis savas skatuves gaitas. Sirds vilka atpaka uz jaunbas vietm. Daudz ko ststja, protams, vajadzja to visu pierakstt, bet es jau toreiz nedomju, ka man nksies strdt Liepj. 

      

Citreiz, kad jau biju galvenais reisors, vasaras atvainjuma laik atbrauc Aleksandrs Viumanis, seniors. Satiekamies, es viu sagaidu pie teta, meistars uzkpj uz skatuves, kaut ko padzied. Tad ilgi staigjm pa pilstu. Pateica man lielu paldies, jo bija atbraucis atvadties no savas pirms skatuves.

      

Daiem skatuves grandiem man ir izdevies sagdt patiesa gandarjuma brus. T bija ar visu mlto aktrisi Antu Klinti. Kad stjos Teta fakultt, via man paldzja sagatavot eksmenam fabulas prieknesumu. Jau strdju Liepjas tetr, galvenais reisors Nikolajs Mrnieks bija iestudjis Skroderdienas Silmaos, kas sti vairs nevilka publiku. Ierosinju, ka ms vartu uzaicint Pindacas lom viesoties Antu Klinti. Via atbrauca uz savu dzimto pilstu, nosplja izrdi prpildt skattju zl, sama sajsmas pilnus aplausus un ziedu klpjus, bija patiesi laimga. Aktrises skatuves ms tuvojs izskaai, savukrt es jutos atdevis viai seno pardu.

      

Studiju laik nereti draugu pulk viesojmies Solitd pie laikabiedra Mrtia Vrdia. Tad nevarjm vien noklausties via tva, raksturkomia Mrtia Vrdia piedzvojumu ststos. os skaistos brus atcerjies, ierosinju Mrniekam uzaicint Mrtiu Vrdiu, vecko, uz Liepju mziklaj komdij Zilo ezeru zem, kur via loma bija komisks kolchoznieks Kris. Kas t bija par izrdi! Tds reizs jau viss ansamblis spl uzmangi, saasinti, spilgti. Smiekli un ovcijas! Bet Rgas ciemiam patiess gandarjums.

 

Ir zmgi, ka taviem romniem bijusi plaa atbalss sabiedrb.

Pirms vairkiem gadiem rads doma Grobi, Skbra kaln, skolnu publikai atdzvint seno kuru tautas sapulces ainu, ku pri zobenam tiek vests baltais liktezirgs. Tda epizode ir romn ”Kuru vikingi”. Rkojmies kop ar vietj mzeja direktoru un manu koli Jni Dreiblatu, virs galvm plvoja  treji karogi – Eiropas, Latvijas un Grobias.  Jauniei ir sapulcjuies, Dreiblats ved pavad liktezirgu, debesis paveras un spos saules stars apmirdz visus trs karogus. Es taj mirkl pa stam sajutu, ka dzvoju brv Latvij un ka svtba mums nk no augas. Pc s reizes Grobi ik gadus jaunieiem rkoja Vikingu svtkus, kuos neiztrkstoa bija epizode ar liktezirgu. Tas vien norda, ka romns dzvo.

 

Romn „Trs zvaigznes” lasm par tlnieka Kra Zles ma gaitu.

Atmodas laik Liepj rkrtgi eneriski un iedvesmoti darbojs mans kursabiedrs, aktieris Kuplais Jntis. Vi bija viens no Tautas frontes lderiem. Un tautas kustba panca, ka pilst kanlmal  Kra Zles vrd nosauca laukumu, panca ar to, ka par liepjnieku naudu izsludina konkursu Zles piemineklim. Tas notika 1989. gad. Konkurs uzvarja tlnieks  Bruno Strauti. 

 

Kpc to ststu? Vcot materilu romnam par Zli, mums, abiem autoriem, vajag detaas. Es ldzu Bruno Strautiam konsultciju par tlniecbu, par konkrtu darboanos, veidojot skulptru, par atsevim niansm. Sam un runjam, ldz es iejautjos: ”Kds liktenis jsu veidotajam Zles piemineklim?”- ”Tas ir tepat, darbnc.”- ”Bet kpc ne  Liepj?” Atbilde bija, ka liepjnieki katru gadu braucot, apskatot, un t tas paliek… Tad paldzja urnliste Sarmte Pujna ar rakstu – k tas var bt – mums ir Zles laukums, bet Zles piemineka Liepj nav. Kad par pilstas domes prieksdi nca Jnis Vilntis, skulptru atveda uz Liepju. Tagad balt marmor kaltais Zle stv pilstas mzeja pagalm un gaida, kad via laukum  bs tam labiekrtota  vieta. Cersim, ka tas neprass vairkus gadus, jau t viss process ir prk ieildzis. 

 

Tev ncies pielikt roku ar pie  rakstnieka liepjnieka Egona Lva literrs prmijas Krasta audis  nodibinanas. 

Es vl nebiju prclies uz dzvi Liepj, kad rakstnieku vid skm cilt ideju par Lva literro prmiju. Mums ir Pastaria prmija, Blaumaa, Aspazijas, Veidenbauma u.c. prmijas. Bet marnistiem prmijas nav. Egons Lvs bija izcils marnists, via jras braucju raksturi un veco kapteiu liktei ir oti nozmga latvieu prozas daa. 

      

Lai kur griezmies ar o ideju, atbilde bija vien naudas nav. Laimg krt par Egona Lva piemias balvas idejas kaislgu aizstvi piesldzs  rakstnieks riks Hnbergs, vi devs pie toreizj pilstas galvas Ulda Seska ar vstjumu sabiedrb ir nobriedusi prasba pc paas literrs balvas darbiem par jras tematiku. Nauda atrads. Un nu jau desmito gadu tiek pieirta prmija Krasta audis. ( 2020. gad to sama valodniece Benita Laumane un prozas autore Jana Egle G.S.)  

 

Visjaunk grmata veltta Liepjas teta aktieiem, kui oruden uzska savu vienpadsmito darba sezonu. 

J, tie ir sepadsmit jauni aktiei, kas skoloti „rzems” – Lietuv, Klaipdas universitt. obrd tetr strd piecpadsmit, vii veido ansamba kodolu, strd aizrautgi un atdevgi. Desmit gadu laik vii tetrim ir bijui oti vajadzgi, ir uzkrta zinma pieredze, nosplts daudz lomu, var droi teikt – ar viiem saistta Liepjas tetra rado atdzimana. Tpc bija svargi dokumentt katra aktiea rado cea savdabbu, ar to vsturisko situciju, ku tetris un Liepjas pilstas dome uzms atbildbu par prdroo pedagoisko eksperimentu. Jau obrd redzam, ka eksperiments ir izdevies. Bez iem aktieiem Liepjas tetris vairs nav iedomjams. Bet prjo varat izlast grmat „Msu Klaipdas kursi”.

 

Pie kda jauna darba tagad  saists domas?

Vcu materilus par 1934. gadu Liepj.

 

Jubilej jnovl - lai veicas  stenot vl daudz radoo nodomu!

 


 

Atpaka