Lielā aizbraukšana, vai būs atgriešanās?
   26.02.2013

No 2000.gada līdz 2010.gadam Latviju pametuši vismaz 213 000 iedzīvotāju, no kuriem 85% bija darbaspējas vecumā. Labklājības ministrija lēš, ka 100 000 dzīvo Lielbritānijā, vismaz 25 000 - Īrijā, 15 000 - Vācijā un  20 000 - Skandināvijas valstīs. Latvijas emigranti devušies arī uz Kanādu, ASV, Spāniju, Itāliju un citām valstīm. Tie ir skaitļi, kas ietver t.s. jauno emigrāciju, taču ASV, Kanādā, Austrālijā un Dienvidamerikā dzīvo vairāk nekā  100 000 II. p.k. emigrantu un viņu pēcteči. ASV pēc pēdējās tautas skaitīšanas - 96 000 iedzīvotāju sevi saista ar Latviju, starp kuriem apmēram 15 000 ir Latvijas pilsoņi. Savukārt Krievijas tālēs mīt aptuveni 20 000 latviešu izcelsmes cilvēku. Tātad pašlaik kopumā ārvalstīs varētu būt  300 000 Latvijas emigrantu. Ārvalstīs  2012. gadā   reģistrēti vairāk nekā 2600 Latvijas pilsoņiem dzimuši bērni.  Taču Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta apkopotie dati par Latvijas „valstspiederīgo” skaitu ārzemēs 2011.gadā, liecina, ka skaitlis varētu būt 350 000-400 000 cilvēku.

Saskaņā ar Latvijas bankas datiem ārzemēs dzīvojošie  ik gadus uz Latviju sūta apmēram 350 miljonus latu, ko Latvijā iztērē viņu ģimenes locekļi, radinieki, draugi vai arī viņi paši, atgriežoties Latvijā.

Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar  reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu, kas ir visnotaļ būtiski, jo Ministrija prognozē, ka līdz 2030.gadam Latvijā varētu veidoties 120 tūkstoši brīvu darbavietu. Pasākumu plānu izstrādāja valsts iestāžu, diasporas organizāciju, darba devēju, arodbiedrību un pašvaldības pārstāvji. Ja valdība nespers soļus savu tautiešu atgriešanai, tad brīvās darba vietas aizpildīs citu valstu imigranti. Taču atgriešanās Latvijā pēc ārzemēs pavadītiem gadiem ir ļoti grūta. Tā piemēram ASV dzimusī pedagoģe Aija Abene intervijā „Latgales Radio” nelolo lielas cerības par latviešu masveida atgriešanos Latvijā: „Viņi iedzīvojas savā vietā un atgriezties, aizbraukt prom no vietas, kur tu esi iedzīvojies, ir ļoti grūti, sevišķi, ja atbraucot atpakaļ, tevi īsti nemaz nevēlas.” A. Abene uzskata, ka valdībai būtu jāmudina cilvēkiem pašiem radīt sev darba vietas, jāveicina cilvēkos pašdarbība, bet visupirms ir jāsamazina birokrātija. Arī uzņēmējs Ivars Embrekts, kas arī savulaik ieradies Latvijā no ASV  problēmas risināšanā liek uzsvaru uz uzņēmējdarbības vides veicināšanu. „Tagad iet garas un plašas runas par visādām sarežģītām reemigrācijas programmām, bet  programma ir ļoti vienkārša – jūs gribat 50 tūkstošus latviešu dabūt atpakaļ? Rodiet 50 tūkstoši darba vietas.” Aptaujāto Latgales iedzīvotāju valdošais viedoklis ir visai pesimistisks, „ja cilvēki nejutīs drošību zem kājām, savā zemē, tad viņi atkal atgriezīsies  pie sasistas siles.” Par iespējamo aizceļošanu no Latvijas izsakās arī kāda topošā studente: „Esmu bijusi ārzemēs, tur nav nekāda prieka zeme, tur ir smagi jāstrādā, vēl smagāk kā Latgalē, lai nopelnītu to lielo naudu, bet, ja situācija piespiedīs, ka pēc skolas es nevarēšu atrast darbu vai netikšu studēt budžeta grupā, es braukšu uz Angliju.” „Nav nekā konkrēta, kas jauniešiem liek noturēties Latgalē - nav darba vietu, nav dzīvesvietu. Varasiestādes skaisti runā, notiek forumi par to ko vajadzētu izdarīt, kā vajadzētu iedvesmot, bet nepadomā par pavisam vienkāršam lietām,” visai pesimistiski noskaņota Sintija Ludborža no Rēzeknes novada Rogovkas, atzīdama, ka tiek sākts no nepareizā gala, „kādēļ ar Eiropas finansējumu  tiek atklāti  jauniešu centri, uz kuriem gaida atgriežamies jauniešus, ja viņiem nav ko te darīt izņemot tādas skaistas lietas, no kurām nepaēdīsi.”

Līdzīgu viedokli pauž arī Vācijas dzīvojošā jēkabpiliete Jūlija Doroškeviča: „Latvijā es cīnos par izdzīvošanu, bet es gribu dzīvot. Ar patriotismu es nevaru nomaksāt komunālos maksājumus, tādējādi es izvēlos dzīvot tur, kur es varu justies brīvi. Vācijā es smagi strādāju, taču es nopelnu. Tajā pašā laikā J.Doroškeviča atzīst, ka  atgriezīsies, kad valsts pienācīgi novērtēs, ka tai vajadzīgi jaunieši ar izglītību, ar darba pieredzi un valodu zināšanām. Jūlijas teiktais daļēji apstiprina Latvijas Universitātes  un portāla „Draugiem.lv”   pētījuma  secinājumus, ka   nozīmīgs iemesls aizbraukšanai ir tieši nedrošība un neskaidrība par savu nākotni. Un tikai kā trešais nozīmīgākais iemesls tiek minēts bezdarbs un grūtības atrast darbu Latvijā.   Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ir noskaņots darbam, lai atgrieztu atpakaļ pēc iespējas lielāku skaitu aizbraucēju uzsverot, ka pēc reemigrācijas plāna apstiprināšanas valdībā atbildīgajām ministrijām tiks dots uzdevums triju mēnešu laikā sagatavot rīcības plānu un nosakot nepieciešamo finansējumu."  Jaunā plāna   mērķis ir sniegt praktisku palīdzību un atbalstu tiem emigrējušajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenēm, kas vēlas atgriezties Latvijā, kā arī attīstīt biznesa saiknes ar Latviju. Tas   palīdzēs atbraucējiem orientēties valsts iestādēs, sniegs atbalstu latviešu valodas mācībām, atbalstīs skolēniem un viņu vecākus,  paredzēts arī  paplašināt to personu loku, kurām iespējams pretendēt uz repatrianta statusu.

Savas domas par reemigrācijas plānu jau izteikuši eksperti. Demogrāfs Ilmārs Mežs norāda, ka Latvija arī turpmākos piecus desmit gadus būs viena no nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm un valdības pirmais solis ir  sakārtot darba vidi. Arī ekonomists Ģirts Rungainis  norāda, ka reemigrācija būs atkarīga no ekonomiskajiem rādītājiem: „Jāsaprot, ka  atbraucēji  vēlēsies Latvijā saņemt lielāku algu par relatīvi mazāk kvalificētu darbu, un tas nevar notikt bez ekonomiskas  izaugsmes.” Šajā sakarā der ieklausīties Ivara Svilāna tīmeklī izplatītajai Jaungada uzrunai, kur autors  secina, ka nav godīgi aicināt atpakaļ emigrējušos tikai tādēļ, lai mums būtu labāk. Lai viņi aizpildītu slikti apmaksātu darbaroku vietas tālos laukos. Lai viņu bērni palīdzētu saglābt lēni mirstošu lauku skolu.

Jāpiekrīt tiem, kas uzskata, ka valdība pašlaik cīnās ar sekām, nevis aizbraukšanas cēloņiem un pirmkārt veicami soļi emigrācijas apturēšanai. Novēršot iemeslus, kādēļ  tik daudzi Latviju ir pametuši patiešām varēs optimistiski raudzīties nākotnē, lai piepildītos valdības uzstādītais mērķis līdz 2030.gadam  atgriezt Latvijā 120 000 emigrantu.

„Jauno LAIKS”