Latvija sasparojusies prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē
Zigrīda Daškevica    16.12.2014

 

Tāpat kā katrai ES dalībvalstij, arī Latvijai pienākusi kārta uzņemties prezidentūru, ko veiks no 2015. gada 1.janvāŗa līdz 30.jūnijam.

 

Sagatvošanās darba programmai jau iesākās 2012. gadā, un tās rezultātus Saeimas Eiropas lietu komisija atbalstīja un apstiprināja š.g. 29.oktobrī.

 

Prezidentūra ES Padomē

 

Prezidentūra organizē un vada Ministru padomes Pastāvīgo pārstāvju jeb ES dalībvalstu vēstnieku komiteju (COREPER) un darbu grupas sanāksmes. Prezidentūra veic koordinējošu darbību gan ES Padomes ietvaros, gan sadarbībā ar citām dalībvalstīm un Padomes Ģenerālsekretāriātu, Komisiju un Parlamentu, kā arī ar Eiropadomes priekšsēdi. Prezidentūra reprezentē ES Padomi attiecībās ar Komisiju, kā arī pārstāv ES Padomi ārpus Eiropas Savienību. (www.es.gov.lv)

 

Kopš spēkā stājies Lisabonas līgums, ir izveidotas tā sauktās trio prezidentūras, sadarbojoties trijām dalībvalstīm, citai pēc citas  18 mēnešu laika posmā. Šī gada otrā pusē prezidējošā valsts (jau vienpadsmito reizi) ir Italija, un 2015. gada sākumā tai sekos Latvija, bet gada otrā pusē prezidējošā valsts būs Luksenburga.

 

Pēc lietpratēju atzinuma,  Trio prezidentūra izveidota, lai nodrošinātu Padomes darba pēctecību, kā arī veicinātu resursu efektīvu izmantošanu. Prezidējošā valsts veido darba plānu, ievērojot gan nacionālos, gan Eiropas Savienības, gan starptautiskos notikumus, intereses un vienošanās. (www.lv.portals.lv)

 

Latvijas prezidentūrai ES Padomē ir izvēlēti trīs galvenie darba virzieni:

* konkurētspējīgāka ES kā pamats izaugsmei un cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai;

* digitālās vides iespēju izmantošana ES nākotnes attīstībai;

* ES lomas stiprināšana globālā mērogā un labklājības un drošības telpas veidošana ES kaimiņu reģionos.

 

Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretāriāta informācija liecina, ka sešu  mēnešu laika posmā Latvijā plānotas ap 200 dažādu augsta līmeņa sanāksmes un konferences. Viena no nozīmīgākajām norisēm  būs Austrumu partnerības galotņu sanāksmr (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova, Ukraina). Šīs sanāksmes nozīmi Eiropas Savienības lietu komisijas sēdē Saeimā jau septembrī izcēla ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, norādot, ka Austrumu partnerības sanāksme būs pagrieziena punkts ES attiecībās ar austrumu robežas kaimiņiem. (www.es2015.lv)

 

Latvijas prezidentūras kultūras programma tika izstrādāta ciešā sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Kultūras ministriju, vairākām institūcijām un arī ar Latvijas vēstniecībām ārvalstīs. Latvijas vēstnieka Lielbritanijā Andŗa Teikmaņa atsaucība deva  iespēju noskaidrot,  kādi sarīkojumi un norises paredzētas Anglijā un kā izpaudīsies kultūras programmā Diasporas, kas domāta latviešu kopienas, iesaistīšanai prezidentūrā.

 

Runājot par kultūras programmu, vēstnieks vērsa uzmanību uz Latvijas prezidentūras atklāšanas koncertu Londonā  2015. gada 20. janvārī. Multivizuālo koncertprogrammu Keidžs un laiks. (John Cage and his time) atskaņos izcilais Latvijas Radio koris. Painteresējoties, kas ir Džons Keidžs, atklājās, ka koris ir izvēlējies kontraversālāko 20.g.s komponistu, kuŗā nešķiŗ tradicionālo skaņu no skaņas, ko daži dēvējot par troksni. Programmā minēti vairāki  komponistu, ku;ru skaņdarbi tiks atskaņoti, tostarp Pēteŗa Vaska un Jāņa Mediņa kompozīcijas. Koncerts notiks Sv. Jaņa   koncertzālē.

 

Pirms koncerta netālās Eiropas Komisijas izstāžu telpās būs apskatāmi Latvijas Mākslas akadēmijas absolventu mākslas darbi.

 

Aprīļa vidū Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas telpā (EBRD) ir ieplānota Andŗa Zegnera fotomākslas izstāde, kuŗā interesi saista tuvplānā uzņemtie dzintara attēli.

 

Turpinot dzintara temu, maija beigās notiks plaša mēroga dzintara izstāde. Būs ne tikai dzintara rotaslietas izstādītas, bet notiks  meistarklases, kas parādīs daudzpusību dzintara izmantošanā gan audumos, gan medicīnā. Sarīkojums Goldsmita centrā notiks ļoti izdevīgā laikā, kad Goldsmita rotkaļiem būs konference, kas dos iespēju konferences dalībniekiem iepazīties ar dzintara izstādi.

 

Par tā sauktās diasporas iesaistīšanu prezidentūrā, vēstnieks paskaidroja, ka maijā Bradfordā notiks Latviešu kultūras diena, līdzīga tai, kas notika Pīterboro. Tāpat  iepriekšējos divos gados Londonā un Pīterboro, Kultūras dienās arī Bradfordā piedalīsies  vēstniecība.

 

Ir iecerēts Lielbritanijas bibliotēkām dāvināt Latvijas grāmatas, un, iespējams, sniegt latviešu filmas izrādes.

Sarunas  turpinājumā  vēstnieks pastāstīja par iecerēto braucienu uz Skotiju, Velsu un Ziemeļīriju, kuru parlamentos tiks stāstīts par prezidentūras prioritātēm. Brauciens būs apvienots ar koncertiem, ko sniegs pianists Reinis Zariņš, čelliste Kristīne Blaumane un vijolniece Eva Bindere.

 

Lai gan vislielākā darba slodze risināsies Briselē un Latvijā, arī diplomātiem Lielbritanijā  pieņemtie lēmumi būs jāvirza uz pareizā ceļa, īpaši saistībā ar ekonomisko izaugsmi visās ES dalībvalstīs. Viena no  apspriedēm un konferencēm notiks prominentajā  domnīcā ar slavenu vēsturi - Chatham House.

 

Vēstnieka ieskatā prezidentūras sešos mēnešos mūsu  valstij  dos lielākas iespējas Latvijas vārdu iznest pasaulē .Ir valstis, kas ļoti  maz ko zina par Latviju, piemēram, Lielbritanija. Iepazīšanās ar Latvijas veiksmes stāstiem, kultūru un enerģiju var labvēlīgi ietekmēt attieksmi pret Latviju un latviešiem un rosināt interesi Latviju apmeklēt.

 

Darbs  prezidējošai valstij ir apjomīgs. Latvijas prezidentūra ES padomē būs ļoti sarežģītā laika posmā ,kad notikušas pārmaiņas valdībā, ES parlamentā un Komisijā, kad turpinās lielā kaimiņa varas demonstrēšana un dezinformācijas izplatīšana, kā arī NATO pamatotie atgādinājumi palielināt aizsardzības budžetu .Nevar ignorēt pašreizējo nelabvēlīgo nostāju, īpaši lielajās valstīs pret darbaspēka brīvo kustību ES dalībvalstīs. Ņemot vērā šos apstākļus, vai Latvijas prezidentūru var uzskatīt par nastu, vai ieguvumu, un kāda būtu tā mēraukla?

 

Pārdomām būs  interesanti iepazīties ar polītoloģes Ivetes Kažokas pausto domu intervijā Latvijas Vēstnesis.

 

Laiks pēc prezidentūras Latvijai būs nevis brīdis, kad atviegloti nopūsties un nākamajos 14 gados Eiropas līmenī snauduļot, bet gan iespēja ar daudz lielāku jaudu cīnīties par savām interesēm. Prezidentūras laikā Latvijas ierēdņi uzstāsies kā neitrāli starpnieki  starp 27 citu valstu interesēm un nevarēs atklāti cīnīties tieši Latvijas vajadzībām. Toties pēc tam uz šo uzkrāto zināšanu un kontaktu bazes būs iespējams daudz labāk izlobēt Latvijas intereses caur dažādām ES institūcijām. Tāpēc Latvijai jautājums par to, kas notiek pēc prezidentūras, manuprāt, ir daudz svarīgāk, nekā tās ietvaros notiekošais. Diemžēl reti kuŗa jaunā dalībvalsts to apzinās – tāpēc  formāli novada prezidentūru, taču tas nav pamats labākam darbam nākotnē, līdz ar to prezidentūras vilkme izplēnē. Svarīgi, lai tas tā nenotiktu arī ar Latviju.