Kas notiek Latvijā?
   15.02.2013

LaikrakstuLaiks un Brīvā Latvija pie apaļā galda uz diskusiju par aktuāliem jautājumiem Latvijas politikā un tautsaimniecībā aicināja žurnāla Ir redaktores vietnieku Paulu Raudsepu, apskatniekus Ojāru Celli un Kārli Streipu. Diskusiju vadīja laikrakstu Laiks un Brīvā Latvija galvenā redaktore Ligita Kovtuna, pierakstīja Pēteris Karlsons.

Ligita Kovtuna: Redakcijas pasts un sarunas ar mūsu lasītājiem liecina, ka ārzemju latviešu vidū vairāk iecienīti ir tie apskatnieki, kuŗi nākuši no viņu vidus, bet uzticība Latvijas „iedzimtajiem” kritusies. Tāpēc nolēmām, ka sarunas risināsim šādā sastāvā un aicināsim katru no jums izteikt savas domas par aktuālākajiem notikumiem Latvijā aizvadītajā gadā politikā un tautsaimniecībā. Kādi bijuši sasniegumi, un kas varbūt nav izdevies tā, kā bijis iecerēts?

Pauls Raudseps: Manuprāt, svarīgākais notikums Latvijā aizvadītajā gadā - izdevās pārvarēt krizes posmu. To apliecina Starptautiskā valūtas fonda pārstāvju ziņojumi un mūsu valdības pārskats par priekšlaicīgu aizdevuma atmaksas sākšanu. Ļoti veiksmīgi pārdotas valsts parādzīmes ar viszemāko likmi. Tas norāda, ka starptautiskie valūtas tirgi Latvijai uzticas vairāk nekā, piemēram, Spānijai vai Italijai, krietni vairāk nekā Grieķijai un Portugālei vai Īrijai. Tas ir ļoti nozīmīgi Latvijai. Tas liecina, ka esam izkļuvuši no bedres un varam domāt, ko darīt tālāk.

Par lielāko neveiksmi varētu uzskatīt neizpratni – ko mums darīt tālāk? Pērn Vienotība nodokļu politikā par savu prioritāti bija izvirzījusi ienākuma nodokļa un neapliekamā minimuma summas (non-taxable minimum) paaugstināšanu, bet tas netika izdarīts.

Ojārs Celle: Runājot par valsts augšupejas iemesliem pāgājušajā gadā, pirmām kārtām jāmin eksports. Pēc statistiķu aprēķiniem, šajā jomā sasniegti jauni rekordi un tie parādījušies visai negaidītās formās. Atradušies uzņēmēji, kas uzgājuši jaunas nišas ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē un sākuši enerģiski darboties. Domāju, ka tas ir vērtīgākais, kas pērn Latvijā saimnieciskā ziņā noticis. Krietni sarucis lielais bezdarbnieku skaits, vairāk nekā par trešo daļu no tiem, kuŗi bija bez darba.

P. R.: Strādājošo skaits palielinājies par 30 000. To apliecina arī aģentūrasEurostat dati.

O. C. Ir notikuši uzlabojumi arī citās dzīves jomās. Tas tāpat parādās statistikā. Piemēram, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijas iedzīvotāji nopirkuši vairāk jaunu automašīnu. Valdība gadu nostrādājusi bez lieliem klupieniem. Polītikā vērojama iecietība un sadarbošanās. Valdības koalicijas partijas gan strīdas, bet tad atkal atrod kopīgu valodu. Nopietnu krizi kašķi nav izraisījuši. Ja pavērtējam ministru darbu, tad gan drusku jābrīnās, kā viņi spējuši noturēties kopā, ja salīdzinām Vienotības ministrus ar Reformu partijas un Nacionālās apvienības ministriem. Lielākas domstarpības sākušās tikai tagad. Kaut kas esot jāgroza. Jautājums ir – kuŗš ministrs kritīs, kuŗš tiks nomainīts.

Reformu partija Saeimā ienāca ar lielu deputātu skaitu, taču tagad aptaujās tās reitings ir tikai 3% - 4%. Interesanti, vai ne? Tikai ir bažas par šīs partijas dzīvotspēju. Tajā pašā laikā RP ir vairāki enerģiski ministri, kas veic reformas, kaut arī sasteigti un ne sevišķi pārdomāti. Neveiksme ir vilcienu skandāls, airBaltic lieta, vispār jautājumi saistībā ar Satiksmes ministriju. Ministrs Aivis Ronis iepriekš nevienā partijā nebija darbojies, šķita, ka viņš it kā stāvētu malā un atbildību uzvēlis kādam citam. Valdības vadītājam tomēr bija no Roņa

 

jāprasa, lai viņš savā resorā ievieš kārtību. Šķiet, Roni neinteresēja zemu atalgots darbs. Šai neveiksmei var būt tālejošas sekas tautsaimniecībā. Ārzemju tūristiem mēs rādām mūsu skaisto zemi, taču, braucot pa Latvijas ceļiem, viņu automašīnas tā kratās, ka viņi skaistumu nemaz nespēj izbaudīt.

O. C.: Pirms diviem gadiem mums bija tautas skaitīšana, notiek rezultātu sakopošana un analizēšana. Latvieši un citu tautību pārstāvji bēg projām no savas valsts. Labā ziņa ir tā, ka nedaudz uzlabojusies demografiskā situācija. Latviešu skaits palielinājies proporcionāli attiecībā pret cittautiešiem. Tagad apmēram ir tā, kā bija igauņiem viņu valsts atjaunošanas sākumā. Pag. gs. 30. gadu otrā pusē latviešu Latvijā, ieskaitot Abreni, bija 75%, bez Abrenes – 77%. Tagad esam pārsnieguši 60 procentu robežu salīdzinājumā ar 52%, kas bija 80. gadu beigās. Desmit procentu pieaugums mums ir liels ieguvums.

K. S.: Tas, kas notiek lielajā politikā, valdošajā koalicijā, ir labi un slikti. Tautsaimniecībā aizvadītais gads bija diezgan gaŗlaicīgs – nebija ne lielu satricinājumu, ne izlēcienu. Esam tikuši tik tālu, ka Māstrichtas kritēriji ir apmierināti, varēsim ieviest eiro, inflācija ir zema utt. Ojārs jau minēja, kas notiek, ja Saeimu izslauka ar lielu slotu.

Šeit būtu vietā salīdzinājums ar Ameriku. 1994. gadā republikāņi pēkšņi pārņēma vadību. Tad atradās daudzi, kuŗi nāca ar saviem principiem, taču visi izgāzās kā veca sēta. Tāpēc ka nezināja, ko īsti darīt. Latvijā ir tas pats. Visi pieredzējušie Saeimas deputāti ir opozicijā – Saskaņas centrs un zaļzemnieki plūs Vienotība pozicijā. Saskaņas centrs,zaļie zemnieki un Vienotība ilgstoši darbojas Saeimā, un līdz ar to šīm partijām ir pieredzējuši polītiķi. Salīdzinājumā: Reformu partija un Nacionālā apvienība ievēlēja lielu skaitu cilvēku bez jelkādas politiskas pieredzes (piedevām NA vēlētājiem naski svītrojot laukā tos, kas bija no TB gala), un tas ir iemesls, kāpēc viņus viegli

 

var „aptīt ap pirkstu”. Viņi nākuši kā aktīvisti no malas. Man nav lielu iebildumu pret to, ko dara Reformu partijas ministri. Latvijas augstākās izglītības sistēmā ir pietiekami daudz problēmu. Piemēram, „iesūnošana”. Paldies ministram Robertam Ķīlim, kas ķēries pie reformām! Labklājības ministre Ilze Viņķele pareizi runā par dzimumu situāciju. Latvijas sabiedrība ir iesūnojusi, mēdzam izlikties, ka dzīvojam viktoriāņu laikmetā, ka nav ne geju, ne lesbiešu, ne sieviešu tiesību, ne tumšādainu cilvēku. Nacionālā apvienība mēģina atrast sev nišu, jo „mēs esam latvieši” vairs „nestrādā”.Tēvzemieši sākuši ķerties klāt pilnīgi absurdiem jautājumiem Eiropas kontekstā, tostarp par abortu aizliegšanu. Tur viņi „danco” vienā solī ar satrakotajiem Amerikas konservātīvajiem kristīgajiem republikāņiem. Eiropā šis jautājums jau ļoti sen ir atrisināts.

Viena no Latvijas politiskās dzīves lielajām problēmām ir „deķa vilkšana katram uz savu pusi”. Visspilgtāk to redzēsim pašvaldību vēlēšanās jūnijā. Būs viens Saskaņas centrs, un, kā vienmēr, – „kur ir septiņi latvieši, tur astoņdesmit trīs latviešu partijas”. Es neticu, ka tās trīs lēdijas – Ēlerte, Broka un Antāne kaut ko varēs izdarīt pret Ušakovu, kas jau drīz ļaus visiem autobusā braukt par velti... Ušakovs ir pietiekami populistisks, un populisms sitīs augstu vilni.

O. C.:Gods kalpot Rīgai ir prokrieviska latviešu partija.

K. S.: Bet viņiem būs viens kandidātu saraksts. Tas ir Saskaņas centrs plūs aprītais Šlesera „biznesa projekts”, kas nebūtu pārāk nopietni ņemams. Mani tracina latviešu nespēja saprast, ka politikā ir kopīgas intereses. Var jau gadīties, ka visas mazās partijas Rīgas domē iegūs 31 vietu, bet tikpat liela ir iespējamība, ka tas nenotiks. Ne tikai koalicijas trīs valdošās partijas nav spējušas sanākt kopā, bet pat Zaļā partija ir atdalījusies no Zaļo un Zemnieku savienības un katra atsevišķi nāks ar savu kandidātu sarakstu. Vairākas partijas

nepārvarēs piecu procentu barjēru, to balsis proporcionāli tiks sadalītas tām partijām, kuŗas būs pārvarējušas šo barjēru. Līdz ar to notiks tas pats, kas bija 11. Saeimas vēlēšanās. Tie, kas balso par vistrakākajām idejām, patiesībā atbalsta Saskaņas centru. Tas ir nožēlojami, jo SC tādējādi iegūs proporcionāli lielāku deputātu skaitu uz barjēras nepārvarējušo partiju rēķina.

No vienas puses pašvaldību joma ir vairāk ekonomika nekā polītika. Bet patlaban Rīgas domē ir ļoti daudz šmuces, taču Ušakovs un viņa vietnieks Ameriks tikai smaida. „ Nē, nē, mums viss ir kārtībā!” Interesants ir fakts, ka no Ušakova aizgājusi viņa preses sekretāre un „pelēkā kardināle” Anna Kononova. Runā, ka viņa tagad kļūšot par padomnieci Reformu partijā. Tas šķiet prātam neaptveŗami. Šī politiskā sīkmanība tracina... .

Vairāk lasiet laikraksta „Brīvā Latvija” Nr. 07
    http://www.brivalatvija.lv/abone-interneta